The European Unification Movement and UsEiropas apvienošanās kustība un mēs, Modris K. Gulbis, 1948

 2 

Eiropas vienība — sens eiropiešu sapnis.

Eiropas vienības ideja vēsturē. Pirmie konkrētie Eiropas Unijas projekti. 1924: grāfs Kudenhofs-Kalergi rada Eiropas apvienošanās kustību. Aristids Brians Tautu Savienībā ierosina radīt Eiropas Savienotās Valstis.

Ideja par Eiropas vienību nav jauna. Gadu simteņus ilgi tā ir bijusi dažādu Eiropas tautu valstvīru, filozofu, rakstnieku un dzejnieku sapnis. — "Šī ideja ir tikpat veca kā Eiropa pati," raksta V. Cerčils. Jau sirmās senatnes grieķu un romiešu folozofi Taless, Demokrits, Plutarchs, Cenons, Seneka, Marks Aurēlijs un Diodors prātoja par toreizējās "pasaules" apvienošanos Vidusjūŗas krastos, par likumiem, kas būtu kopēji vairākām zemēm, par tautu sadarbību, par federālismu (polītiska sistēma, kas par ideālāko valstisko formu uzskata valstu savienību jeb savienotās valstis). Par Dieva valsti zemes virsū, kas dotu daudzām tautām mieru un labklājību, sludināja baznīcas tēvs Sv. Augustins un katoļu baznīcas lielie domātāji Akvīns Toms un Erkhards. Vēlākos laikos Eiropas vienības ideju aizstāvēja jolandiešu tiesībnieks Grotius, vācu humānists Erasms, kvēkeru konfesijas dibinātājs Pens, franču filozofi Voltērs, Ruso, Montaskjē, slavenais Kaŗalauču domātājs Imanuels Kants uc.

Pirmais konkrētais Eiropas unijas projekts radās 14. g.s. sākumā, kad franču advokāts Bibua aicināja Eiropas kristīgās valstis apvienoties Kristīgā Republikā. Lai pasargātu Eiropas tautas no austrumu (turku) briesmām, gadu simteni vēlāk Bochemijas ķeizars Paderbards ierosināja radīt Eiropas Uniju. Tāpat līdzīgu projektu izstrādāja Francijā Indriķa IV pirmais valsts ministrs Sulli. Iesniegumā Hāgas miera konferencei 1861. gadā itaļu tautas vienotājs un brīvības cīnītājs Madzini rakstīja par Repblikāniskām Eiropas Savienotām Valstīm. Pat imperiālistikā Prūsijā ģenerālštāba virsnieks grāfs Jorks von Vartenbergs 1897. gadā pieprasīja Eiropas Savienotās Valstis, kuŗas pamatos būtu nevis 3 kādas valsts hegemonija, bet "miers un federālisms." 20. g.s. sākumā spānietis Francisks Ferrers, laicīgo skolu dibināja Spānijā, aizstāvēja Eiropas vienības ideju un viņa piekritēji vēl I Pasaules kaŗa priekšvakarā ierosināja steidzami radīt Eiropas Savienotās Valstis.

Taču gadu simtus ilgi Eiropas Unija, kuŗas pamatā būtu federālisms: taisnība, tautu tiesības un brīvība — palika tikai skaists sapnis. Tāpat neisdevās Romas valdnieku Augusta un Cēzara, Kārļa Lielā un Napoleona mēģinājumi Eiropas zemes apvienot ar varu savas valsts virskundzībā. Vispirms vajadzēja Eiropas tautās izveidoties eiropējiskās vienības apziņai, vajadzēja radīt masu kustību, organizāciju, kas simtgadu sapņus pārvēstu īstenībā. Šo tālo ceļu apzinājās Eiropas vienības pravieši jau toreiz un franču rakstnieks Viktors Igo 1871. gadā teica: "Es piederu partijai, kuŗa vēl neeksistē. Tā būs 20. g.s. partija, kas sasniegs Eiropas un pēc tam Pasaules Savienotās Valstis."

Piepildījās Viktora Igo pravietojums par Eiropas apvienošanās kustības rašanos 20. gadu simtenī. Dažus gadus pēc I Pasaules kaŗa grāfs Kudenhofs-Kalergi nodibināja pirmo Eiropas apvienošanās kustības organizāciju pirmo Eiropas apvienošanās kustības organizāciju "Paneiropas Unija". Žurnāls "Paneiropa" 1924. gadā aicināja Eiropas tautas apvienoties, kamēr nav par vēlu. Grāfs Kudenhofs-Kalargi saskatīja trejādas briesmas, kas draud kopēji visām Eiropas tautām:

Izeju no šīm briesmām grāfs Kudenhofs-Kalargi redzēja tikai vienu — Eiropas Uniju. "Eiropa, ja tā pasaudējusi savu pasaules vadītājas vietu, var vēl vienēr atgūt savu pasaules vadītājas vietu, var vēl vienēr atgūt savu pasaules vadītājas stāvokli, ja tā atklāj savu sirdi, savu misiju. Eiropas lielā misija ir kļūt eiropai." teica grāfs Kudenhofs-Kalargi.

 4 Nodoms īstenot Eiropas vienību ar Tautu Savienības palīdzību radās 1926. gada 17. septembra apspriedē kādā mazā Francijas pilsētiņā, kad satikās divi Eiropas tautu valstsvīri: Aristids Briāns, Baltijas valstu draugs (Francija) un Strezemanis (Vācija). Par šo apspriedi Astrids Briāns referēja dažas diens vēlāk Francijas parlamentā. Sākumā franču parlamentārieši klausījās skeptiski, jo pārāk ass vēl bija abu kaimiņu tautu naids pēc I Pasaules kaŗa. "Vai jūs domājat, ka man bija viegli runāt ar Francijas vakardienas ienaidnieku pārstāvi? Ari man bija daudz kas sevī jāpārvar. Bet es satikos ar šo vīru (Strezemani-red.), es runāju ar viņu," teica Briāns un šajā vietā uz mirkli savu runu pārtrauca, "kā ar eiropieti."

1930. gada 17. maijā Aristids Briāns iesniedza Eiropas Savienoto Valstu projektu Tautu Savienībai. Belģija, Polija, Mazās Antantes valstis projektu atbalstīja. Anglija atturējās, bet Vācija un Ungarija ierosināja projektā radikālus grozījumus. Aristida Briāna projektu nodeva labošanai un papildināšanai un līdz ar to tika pievienots Tatu Savienības plašajiem archīviem.

Pēc 1930. gada Eiropas apvienošanās kustības spars atslāba. Eiropas Unija netika radīta un grāfa Kudenhofa-Kalergi pravietotās briesmas piepildījās.

Taču, paldies, Dievam, beidzot Eiropas valstis ir mācijušās no savām kļūdām un ir jau radīta Rietumeiropas Unija, kas ir pirmais konkrētais panākums Eiropas vienības ceļā. Eiropas vienība ir kļuvusi mūsu gadu simteņa liktenīgā prasība.

Dižāko Eiropas garu simtgadu sapņu piepildinājumam lai pieder 20. gadu simtenis!