The European Unification Movement and UsEiropas apvienošanās kustība un mēs, Modris K. Gulbis, 1948

 14 

Eiropas apvienošanās kustības pamatjautājumi.

Eiropa or ģeografiska, asins, kultūras un liktens vienība. Kapēc jārada Eiropas polītiskā un saimnieciskā vienība? Vair Eiropas Unija noslēgsies Rietumeiropā? Eiropa-"trešais spēks" Kas jādara, lai Eiropas vienību īstenotu? Kāda būs Eiropas Unija?

Eiropas apvienošanās kustības idejiskie pamati.

Eiropas apvienošanās kustības pamatā ir ideja par Eiropas vienību. Eiropa ir ģeografiska, asins, kulturāla un liktens vienība. "Eiropa ir dabīgs valstu grupējums, kuŗas ģeografija un vēsture nosaka tās tautām dzīvot kopībā," teicis ASV ārlietu ministrs Maršals. Gandrīz visas Eiropas tagadējās tautas ir cēlušās no indoeiropiešu sentautas. "Visi eiropieši savā starpā ir tuvi asins radinieki," raksta grāfs Kudenhofs Kalergi. Par Eiropas kultūras vienību Ortega von Gasets saka: "Saskaitīsim mūsu garīgo īpašumu bilanci un mēs redzēsim, ka 4/5 mūsu garīgo vērtību ir eiropiešu kopējs īpašums." Informatīvais izdevums "Europa-Union": Eiropa or vēsturiski izveidota kultūras vienība, kas kā tāda nostājas pretīm padomismam, amerikānismam un ari aziātismam." Par Eiropas liktens kopību lievina Eiropas tautu vēsture. Briesmas no Āreiropas ekspansionālēm varām nav visu laiku dreaudējušas tikai kādai atsevišķai Eiropas tautai, bet visai Eiropai (turki, huņņi, bolševisms). Eiropas ģeografiskā un kulturālā vienība, kopēja asins balss un liktens prasība ir radīt ari polītisko in saimnievisko vienību — Eiropas Uniju.

Kāpēc Eiropas Uniju?

1. Eiropas brīvā daļa politiski un saimniecviski saskaldīta nespēj pārvarēt pašreizējo krīzi un pretoties kominforma spiedienam. "Šodien ārējo tirzniecību un izejvielu apmaiņu traucē muitas un polītiskās robežas. Preču tirzniecība tādēļ norit neticami lēni, lai gan 15 ceļu un dzelzceļu tīkls Eiropā ir tik biezs kā nekur citur pasaulē. Eiropas tirga sadrumstalotība ierobežo iniciatīvi un uzņēmības garu." raksta Francijas Nacionālsapulces āŗlietu komisijas priekšsēdis Bonefuss. Rietumeiropai tā tad ir divas izejas: sašķeltai verdsiski padoties haosam un boLSevismam, jeb vienībā celties. "Vienotā Eiropa vai nāve," raksta franču polītiķis Ramadjé. "Mūsu dzīvībai nepieciešams Rietumu bloks," Eiropas kongresā izteicās Zaremba (poļu emigrantu sociāldemokratu izpildkom. loceklis).
2. Izveidotā Rietumeiropas Unija būs pietiekami liels spēks, lai ar ASV palīdzību atgūt Eiropas tautu kopībai nolaupītās territorijas "Eiropas robežas nedrīkst palikt pie Elbas," sacījis Cerčils. Tā tad Rietumeiropas apvienošana sekmētu ari Latvijas atbrīvošanu.
3. Visas Eiropas Unijas nākotnē ir nepieciešama nevien lai pasargātu eiropiešus no kādas āreiropas varas ekspansijas, bet ari lai atbrīvotajās zemēs vispirms pārvarētu boļševisktisko haosu un visā Eiropā jaunā (III) pasaules satricinājuma sekas. Tas būs iespējams tikai vienībā.
4. Vienīgi visas Eiropas Unija varēs nodrošināt Eiropas tautām miera un jaunuzbūves laikmetu, novērst savstarpējos brāļu karus, kas līdz šim ir maksājuši nevien miljonu eiropiešu dzīvības un milzu materiālās un kulturālās vērtības, bet ari daudz Eiropas zemju brīvību un radījuši nacionālās eksistences apdraudējumu. Vienīgi visas Eiropas Unija varēs nokārtot miera ceļā strādājot eiropējiskās sadarbības garā, daudzās Eiropas "neatrisinātās territoriju problēmas" un, nostājoties pret lielo tautu "imperialistiska nacionālisma galotnēm:, dot beidzot patiesu mieru un drošību ari mazajām tautām, bet muitas šķēršļu nojaukšana un saimnieciskā kopdarbība garantēs visu Eiropas zemju progresu, "Ja mēs vēl laikā atdzīvosim 16 Eiropas un kristietības vienotību, vēštures vissmagākā krīze būs pārvarēta un kļūtu īstenība 300 - 400 miljonu eiropiešu laimei," saka V. Cerčils.
5. Atomu laikmeta zeme ir kļuvusi maza. "Vispār atzīta ir nepieciešamība ietilpināt kādas valsts plānsaimniecību plašākā plānā - visas Eiropas plānā, visas pasaules plānā,: saka Anglijas premjers Etlijs. Pāšlaik Eiropa sašķelta atrodas kā starp diviem dzirnu akmeņiem divu vienotu bloku starpā (ASV, PSRS). Ir jāpieņem, ka atdzimstot Afrikā un Azijā Kontinentālajam nacionālismam (pazīstamais lozungs: Aziju aziātiem!), Eiropa atradīsies starp dzirnu akmeņiem ari tad, ja sarkanais bloks zaudētu savu vietu un nozīmi, Tādēļ tikai vienota Rietumeiropas Unija tagad, un visas Eiropas Unija nākotnē, varēs pasargāt savu locekļu brīvību, nodrošināt Eiropas tautu labklājību - visas Eiropas augšupeju.

Kādas zemes aptvertu Eiropas Unija?

Pasaules federālistu izdevums "Wltstaat" 1947. gada novembra numurā ievietojis 3 kartes, kuŗas uzskatāmi paskaidro dažādus Eiropas Unijas projektus. Šajās kartēs Baltijas valstis ir atdalītas no Padomju Savienības.

1. Eiropas Unija aptvertu Eiropas ģeografiskās zemes, ari Padomju Savienības rietumu daļu, sākot no Uralu kalniem. Šo Eiropas Unijas projektu atbalstīja pasaules federālisti starp I un II Pasaules kaŗu.
2. Grāfa Kudenhofa-Kalergi Paneiropas projekts aptvēra visas Eiropas zemes, atskaitot Angliju, sākot no PSRS rietumu robežām. Kopā ar savām kolonijām Paneiropas territorija būtu 26,5 milj. kv. km liela, t.i. tuvotos ievērojami Panamerikas (Ziemeļu un Dienvidamerikas) platībai.
3. Eiropas Unija, kas aptvertu t.s. Maršala plāna zemes jeb brīvo Eiropu. Tā aptvertu 3260000 kv. km ar 250 milj. iedzīvotājiem (Austrumeiropas 17 bloks - 310 milj. iedzīvotāji, ASV 142 milj.) Rietumeiropas Unija gadā ražotu 550 milj. tonnu ogļu (Austrumeiropas bloks tikai 222 milj. te), tērauda produkcija sasniegtu ASV un divārt pārsniegtu PSRS; elektriskā jauda aprēķināta 170 milj. kw. st. (ASV - 240 milj. kw. st, SRS - 55 milj. kw. st.).

Ir skaidrs, ka pašlaik vienīgi iespējamais ir Retumeiropas Unijas projekts. Minētie skaitļi rāda, ka Eiropas "brīvais stūris" nebūt nav par mazu, lai izveidotu "trešo spēku", kā pamtu vias Eiropas Unijai. "Šie skaitļi pierāda, ka Reitumeiropas valstu grupa daudzējādā ziņā pārspēj ASV un PSRS," raksta Francijas Nacionālsapulces ārlietu komisijas vadītājs Bonefuss, "Rietumeiropai ir vajadzīga vienīgi atbilstoša organizācija."

Bet Eiropas apveinošanās kustība ir deklarējusi ka tā nesamierinas tikai ar Rietumeiropas zemju apvienošanos. Eiropai ir jāatgūst Polijas, Čechoslovakijas, Austrumvācijas rūpniecība, Ungrijas un Rumanijas labības lauki, ari Baltijas telpa. Apvienot visu Eiropu ir nepieciešams. To prasa kopīgā eiropējiskā apziņa, Eiropas gods un saimnieciskā nepieciešamība. Tādēļ Cerčils Eriopas kongresā Hāgā teica: "Mūsu mērķis nav mazāks kā visas Eiropas Unija."

Fakts, ka Eiropas apvienošanās kustībā esam aicināti arī mēs, no jauna apstiprina, ka neēsam aizmirsti un Eiropas apvienošanās kustība ir kļuvusi kalve, kur tiek kalta arī baltijas zemju brīvība.

Eiropas Unija un Anglija.

Grāfa Kudenhofa-Kalargi Paneiropas projekts 1924. gadā izslēdza Angliju no Eiropas kopības. Toreiz grāfs Kudenjofs-Kalergi domāja, ka Anglijs kopā are savām kolonijām un dominijām veidotu patstāvīgu grupējumu, ar kuŗu Paneiropai gan būtu draudzīgas un tuvas attiecības. Taču tagad grāfs Kudenhofs-Kalergi savus uzskatus ir grozījis un atzīst, ka Anglijai ir jābūt Eiropas Unijas sastāvdaļai. 18 

"Pēc Prāgas notikumiem," teica Eriopas jaunatnes kongresā 1948. gada Vasarsvētkos Miss Josefi, Eiropas vienības ideju popularizētāja Anglijas parlamentā, "Anglija apzinas vairāk kā jebkad agrāk, ka tā peider Eiropai."

Eiropas Unija un Eiropas zemju kolonijas.

Eiropas kongress Hāgā un "Eiropas Parlamentāriešu Unijas" kongress Interlaken izteicās par Eiropas valstu koloniju ietilināšanu Eiropas Unijā. Ir jāpieņem, ka ar laiku krāsainās tautas vēlēsies atdalīties no "mātes zemes" Eiropas. Taču cieša sadarbība ar kolonijām radītu priekšnoteikumus, la brīdī, kad krāsainās tautas "nostātos iz savām kājām", neizvērstos konflikts rasu starpā, bet gan cieša sadarbībā Pasaules UNijas rāmjos. To var panākt nevis ar imperiālistisku izmantošanas plītiku, kādu līdz šim savās kolonijās ir sekmējušas Eiropas valstis, bet ar eiropējistisku polītiku, kas vēršas pret katra veida imperiālismu.

Eiropas Unija in pārējās pasaules varas.

Eiropas apvienošanās kustība vēlas draudzīgas Eiropas Unijas attiecības ar visiem tatu nogrupējumiem, tā noliedz "eiropējiskā imperiālisma" polītiku un vēršas pret eiropējiskam garam svešu varu ekspansionālajām tieksmēm Eiropā.

Eiropas kongress Hāgā atzina, ka Eiropas Unijai ir jābūt stapam pasaules vienības sasniegšanai, lai novēŗstu nākotnē iespējamo rivelēšanos atsevišķo kontinentu starpā. Šajā Pasaules Unijā Eiropa ieietu kā zināma, noslēgt vienība (līdzīgi kā ASV, Asijas bloks vai tml.).

Jācer, ka Atlantijas pakts būs pirmais solis Pasaules Unijas radīšanai. Eiropas apvienošanās kustība atzīst, ka pašlaik ir steidzamāki vienot Rietmeiropu, pēc tam gādāt par visas Eiropas apvienošanos. Pasaules federālistu kustība turpretī vēlas vispirms radīt pasaules valdību un cer, ka sasniedzont pasaules vienību, Eiropas Unijas jatājums atrisināsies "pats no sevis". 19 

Eiropas apvienošanās kistība un nacionālisms.

Eiropas apvienošanas kustības nodoms, aizstāvot Eiropas us pasaules vienībum nav mēģināt iznīcināt Eiropas tautu nacionālo apziņu, Eiropas tautu krāšņās nacionālās dzīves formas un īpatnības. Tas būtu pārspīlēts kosmopolītisms. Hertensteinas programma tieši paredz nosargāt kā lielo, tā mazo Eiropas tautu nacionālās īpatnības un apgabalu neaizskaramību. Eiropas apvienošanās kustība vēršas vienīgi pret pārspīlēto nacionālismu, kas neprot cienīt citas tautas, bet vēlas tās padarīt par vergiem vai pat nacionāli iznīcināt.

"Eiropas apvienošanās ir līdzeklis," saka Šveices organizācijas "Eiropas Unijas" prezidents Dr. Bauers, "Lai pasargātu Eriopas īpatnības un Eiropas īpatno dzīvi kā no krievu varas prasībām, tā ari no iespējamiem amērikāņu kolonizācijas mēģinājumiem Eiropā."

Kas jādara, lai Eripas Uniju īstenotu?

1. Eiropas vienību mēs nedrīkstam sākt konstruēt mākslīgi "Kaut kur augšā", tikai Eiropas valstu parlamentos, valdībās, politiskās konferencās. Eiropas vienības celtni nedrīkstam būvēt no jumta, tā ir jāceļ no pamatiem, no Eiropas tautu masām. Tādēļ, Eiropas apvienošanās kustības organizāciju uzdevums ir visplašākās masas iepazīstināt ar Eiropas Unijas mērķīem, Eiropas vienības nepeiciešamību, radīt saprašanas un sadarbības garu nacionālā naida vietā. Tikai tad, ja Eiropas Unijas pamati būs stipri, tā būs paliekoša un varēs nest svētību Eiropas tautām.
2. Līdztekus masu informācijas daram jārada plašāks iespaids Eiropas sabiedriskā domā, iesaistot apvienošanās kustībā visus Eiropas pozitīvos spēkus polītiskās partijās, arodbiedrībās, dažādās konfesijās, parlamentos.
3. Jāsauc Eiropas Satversmes Sapulce. Tās uzdevums būtu pieņemt Eiropas Konstitūciju. Eiropas 20 konstitūcijas jautājumus jau pārrunāja Eiropas kongress Hāgā un tā lēmums tuvāk konkrētizēja "Eiropas Parlamentāriešu Unijas" kongress Interlakenā. Eropas Satversmes Sapilce būtu jāsauc jau 1949. gadā. Katras ieinteresētās valsts parlaments sūtītu Eiropas Satversmes Sapulcei savus pārstāvjus proporcionāli attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitam.
4. Jārada Eiropas Parlaments. "Eiropas Parlamentāriešu UNijas" projekts paredz, ka Eiropas Parlamentam būtu augstākā likumdevēja vara Eiropas Inujā. Eiropas Parlaments sastādītos no divām palātām, Senātā katru valsts sūtītu vienādu pārstāvju skaitu. Septātu palātā pagaidām ieietu polītisko partiju pārstāvju, proporcionāli polītiskām partijām Eiropas Satversmes Sapulcē. Šveices organizācijas "Eiropas Unijas" projekts, kuŗu aizstāv starptautiskā organizācija "Eiropas Federālistu Unija", paredz, ka deputātu palātā vēlāk savus pāŗstāvjus sūtītu tieši Eiropas tautas, proporcionāli attiecīgās tautas lielumam.
5. Jārada Eiropas Unijas Padome, kā izpildi organs, kuŗu ievēlētu Eiropas Parlaments. Šveices organizācijas "Eiropas Unijas" projekts paredz, ka Eiropas Unijas Padomē nevarētu būt vairāk kā 2 pārstāvji no vienas unijas locekles. Eiropas Unijas Padomes locekļi tomēr nopārstāvētu savas nacionālās valstis, bet visas Eiropas Unijas Intereses.
6. Jārada Augstākā Eiropas Tiesa kā šķīrējorgans dažādām domstarpībām Eiropas Unijas locekļu starpā. Augstākās Eiropas Tiesas rīcībā būtu vajadzīgie bruņotie spēki.
7. Eiropas Unijas locekļu savstarpējās robežas jādemilitarizē (piem. kā ASV - Kanādas robeža).
8. Jārada vienota Eiropas armija jeb pilnīga, miera laikos vienota, Eiropas policija. Eiropas armija būtu pakļauta tieši Eiropas Unijas augstākiem organiem, kas noteiktu tās apbruņojumu, skaitlisko sastāvu un novietojumu, lai novērstu 21 savstarpējos kaŗus, katra Eiropas Unijas locekle varētu turēt savus bruņotos spēkus vienīgi ar Eiropas Parlamenta atļauju un tieši noteiktos lielumos.
9. Jārada ciešāka Eiropa saimnieciksā vienība, izveidojot muitas uniju, kopīgu Eiropas tirgu, Eiropas valūtu, katras valsts saimniecības plānu ietilpinot unijas saimniecības plānā. Jāpanāk Eiropas satiksmes līniju saskaņošana kopīga plāna ietvaros.
10. Jārada Eiropas Kultūras Centru, kas darbotos neatkarīgi no valsts varas un rūpētos par brīvas domas, literātūras, zinātnes un mākslas sasniegumu izmaiņu, draudzīgām attiecībām Eiropas tautu starpā, tautu tuvināšanos. Svarīgs Eiropas Kultūras Centra uzdevums būtu nostiprināt eiropējiskās vienības apziņi Europas tautās vēl jo vairāk.
11. Jāizdod Eiropas Pilsoņu Tiesību Charta, kas garantētu eiropiešiem brīvu dzīvi, atsvabinātu no "valsts kapitālisma" un "sarkanā terrorisma" draudiem. Eiropas Pilsoņu Tiesības Charta jānodrošina ar reālu Eiropas Unijas spēku. Jārada Eiropas pilsonība, kas tomēr nenozīmētu nacionālās pilsonības zaudēšanu.

Ir skaidrs, ka minēto domu īstenošanai sekotu visas Eiropas progress. Taču tā sasniegšanai visām Eiropas valstīm i jānes upuris jāātsakas no daļas savas suverenitātes tajos jautājumos, kas skar kopības intereses. Tas ir formāls upuris, jo praktiski neviena Eiropas valsts mūsu laikmetā nav un nevar būt vairs noslēgta ar "Ķīnas mūri", un nedz polītiski, nedz saimnieciski neviena Eiropas valsts nav neatkarīga. Mazās tautas pzīst vāŗdus "Vācijas orientācija", "Anglijas orientācija" u.c. - Šo orientāciju vietā jātop Eiropas orientācijai. Itālijas un Francijas jaunās satversmēs ir jau atzīmēts, ka šīs valstis ir ar meiru kādas augstākas kopības dēļ atteikties no daļas savas suverenitātes. "Pāri suverenitātei šodien jāstāv solidaritātes likumam," raksta Šveices 22 organizācijas "Eiropas Unija" prezidents Dr. Bauers.

Eiropas Unija ir iespējama.

Federālisma istenojumu savā vēsturē sekmīgi ir pierādījusi Sveice, apvienojot kopībā trīs nacionālitātes, noārdot nacionālā un konfesionālā naida šķēršļus. Līdzīgi kā Sveices vienība radās brīvības cīņā pret kādu imperiālistisku varu, Eiropas polītiskai un saimnieciskai vienībai uz federālisma pamatiem ir jākļūst īstenībai liktenīgajās Eiropas dienās tagad, lai nodrošinātu beidzot

E i r o p u

e i r o p i e š i e m !