Latvieši Eiropas apvienošanās kustībā.

Kapēc mūsu līdzdalība ir nepieciešama? Pirmā iniciatīve Grēvenē. Latviešu Apvienības "Eiropas Unija" darbība.

Ari mēs esam aicināti Eiropas vienības darbā. Kāpēc mūsu līdzdalība Eiropas apvienošanās kustībā būtu vēlama, pat nepieciešama?

  1. Latvija ir Eiropas sastāvdaļa. Ari latvieši ir eiropieši. Tādēļ mūsu pienākums kā Eiropas tautu kopības locekļiem ir atbalstīt Eiropas pozitīvo spēku apvienošanās darbu, sagatavojot sevi Eiropas vienības laikmetam, vispirms veicinot visu Baltijas valstu vienību. Mūsu idejiskās informācijas darbībai šobrīd jāaprobežojas emigrācijā, taču šis darbs ir jādara, kaut vai niecīgākos apmēros kā mēs to varētu darīt dzimtenē, jo laiks negaida.
  2. Lavija pašlaik ir atrauta Eiropas tautu kopībai; mums ir jādara viss iespējamais ko varam darīt, lai savas valsts vietu Eiropā izcīnītu no jauna un nodrošinātu tai līdztiesības Eiropas tautu saimē.
    Ievērojot Eiropas apvienošanās kustības 23 pieaugošo nozīmi polītiskos notikumos, mums šeit ir jāmeklē atbalsts Latvijas atbrīvošanai. Mūsu draugiem Eiropā ir vieglāki ie stāties par mum un mūsu tiesībām, ja paši esam vienotās Eiropas cīnītāju pulkā un nevien izrādam savu interesi Eiropas vienības darbā, bet šo darbu organizēti atbalstam.
  3. Vienīgi Eiropas Unija var glābt Latviju no bojā ejas un nodrošināt tai brīvību, drošību un mieru nākotnē, tādēļ Latvijai ir jākļūst Eiropas Unijas loceklei. Lai mēs paši varētu izlemt savus liktēņjautējumus nākotnes Eiropā, jau tagad mums Eiropas apvienošanās darba sākumā ir aktīvi jāpiedalas. Krievu imperiālisms vēl tagad domā pat pēx boļševisma režīma krišanas Baltijas telpu sagrābt savā varā. Ar savu nostāju Rietumeiropas pisē jau taad mēs varam panākt krievu imperiālisma polītikas sabrukumu. Vienam no svarīgākiem mūsu uzdevumiem tādēļ jābūt Latvijas delegāta piedalīšanās Eiropas Satversmes Sapulcē, mūsu aktīva līdzdarbība (sākumā ar padomdevēja tiesībām) Eiropas Parlamentā.
  4. Mūsu līdzdalība Eiropas vienības darbā ir nepieciešama Eiropas apvienošanās kustībai, jo tā var būt patiess visu eiropiešu spēks, ja ir pārstāvēas ari Austrumeiropas tautas. Eiropas apvienošanās kustība vēlas dzirdēt ari mūsu domas. Vai mēs lai klusejam?
    Lai veiktu šos uzdevumums ir nepieciešama Eiropas apvienošanās kustības organizācija. Mēs priecājamies, ja mūsu trimdas dzīves polītiskie darbinieki pēdējā laikā sāk piegriezt Eiropas UNijas jautājumam lielāku vērību, taču tas neizslēdz atsavišķas organizācijas nepieciešamību, kas iesaistītu organizēti ari šos spēkus Eiropas apvienošanās darbā, Ir taču dabīgi, ja cilvēki, kuŗiem ir kopīga kāda ideja, organizējas savā apvienībā. Tieši Eiropas apvienošanās kustības latviešu organizācija ar saviem polītiskajiem sakariem ārzemēs var veikt plašu Latviaj propagandu, atvieglināt 24  un atbalstīt Latvijas atbrīvošanas darbu, kuŗu veic mūsu valsts oficiālie pārstāvji ārzemēs un mūsu trimdas vadība.

Mūsu spēki Eiropas apvienošanās kustībā būtu vēl stiprāli, ja ari pārējās baltiešu tautas uzsāktu aktīvu līdzdalību. Lai gan interes Eiropas vienības jautājumos ir ari igauņu un lietuviešu trimdinieku vidū, plašāka aktivitāte nav pasākta. Taču primo iniciativi jau ir uzsākuši lietuviešu studenti un cerēsim, ka ari mūsu kaimiņu tautas nākotnē aktīvi strādās mūsu kopīgā mērķa labā - "Baltijas Uniju-Eiropas Unijā".

Jau 1947. gada pavasarī Eiropas apvienošanās kustības interesenti - latvieši kontaktēja ar šīs kustības organizācijām vispirms Vācijā, tad citās zemēs, lai saņemtu nepieciešamos inofmatīvos materiālus un noskaidrotu mūsu darbības iespējas un veidu Eiropas apvienošanās kustībā.

1947. g. 26. augusta rakstā "Eiropas Federālistu UNijas" organizācija "Eiropas UNija" apsveica mūsu nodomu organizēti strādāt Eiropas apvienošanās kustībā. Par mūsu iespējamībām Eiropas apvienošanās kustībā un tās nzīmi latvijas atbrīvošanas cīņā, tika informēti vairāki trimdas sabiedriskie darbinieki. Lai gan radās zināma atsaucība, nebija kas uzņemtos organizēšanās iniciātīvi.

1947. g. a. oktobrī Vācijas britu zonā, Grēvenes nometnē nodibināts pirmais kustības iniciātory centrs.

1947. g. 10 oktobrī par baltiešu pārstāvi pie UEF [?} Vācijas organizācijas "Eiropas Unija" apstiprināts inicātoru Grevenes centra pārstāvis stud. theol. M. Gulbis.

1947. g. 28. oktobrī iniciātoru Grevenes centra apspriedē pieņēma pagaidu pamatlīnijas latviešu organizēšanās darbam Eiropas apvienošanās kustībā.

1947. g. 30. novembrī pirmā organizētā iniciātīve Vācijas USA zonā. Nodibinājas iniciātoru centrs Bambergā. 25 

1947. g. 5. decembra LCK paplašinātā apspriedē Eslingenā pārrunāja dažādus jautājumos iniciātoru Grēvenes centra iesniegumu par latviešu organizētu līdzdalību Eiropas apvienošanās kustībā. Vispārējais noskaņojums vienaldzīgs. Tikai pāris apspriedes dalībnieki iesniegumum atbalsta. Pēx apspriedes LCK pieprasa vēl papildu informāciju.

1947. g. 23. decembrī Latvijas valsts pārstāvis ASV Dr. A. Bīlmanis apsveic latviešu līdzdalību Eiropas apvienošanās kustībā: "Mācīsimies no Šveices un tad ari, cerams, sasniegsim praktiskus rezultātus, uz to novēli Jums panākumums."

1948. gada ziemas mēnešos interesentu apzināšana un reģistrēšana. Trūkstot financiāliem līdzekļiem, interese pāraug organizēšanās un informācijas iespējas.

1948. gada maija sākumā Eiropas apvienošanās kustības līdzstrādnieki-latvieši, kas ir uzņemti kā pilntiesīgi biedri kādā no "Eiropas Federālistu Unijas" organizācijām, paraksta lēmumu par Latviešu Apvienības "Eiropas Unija" dibināšanu un pieņem grozijumus līdzšinējās organizēšanās pamatlīnijās.

1948. g. 24. maijā LCK viceprekšsēdis mag. iur. V. Lambergs paziņoja LCK lēmumu atbalstīt latviešu organizētu līdzdalību Eiropas apvienošanās kustībā

1948. g. 29 maijā Latvijas valsts pārstāvis ASV Dr. Bīlmanis apsveica Latviešu Apvienības "Eiropas Unija" dibināšanu: "Novēlu no sirds sekmas Jūsu labā, patiesi labā pasākumā, kas var veicināt Eiropā Latvijas lietu."

1948. g. vasaras mēnešos Latviešu Apvienības - "Eiropas Unija" kopu organizēšana Vācijā, Anglijā, Belģijā, Austrijā. Atsevišķi interesenti ari citās zemēs: Dānijā, Francijā, Zviedrijā, Kanadā, Austrālijā, Brazīlijā, Arģentinā. Bez iekšējās organizēšanās Latviešu Apvienība "Eiropas Unija" veikusi idejiskās informācijas darbu rferātos, pārrunu vakaros utt. Neregulāri biedru informācijai izdoti apkārtraksti un informācijas 26 biļeteni.

Plašāki sakari ar ārzemēm izsākti pēx patviešu Apvienības "Eiropas Unija" dibināšanas 1948. g. maijā. Bez arkstiskiem sakariem dažkārt panākti ari tieši sakari (mūsu pārstāvju apspriedes Londonā, Ženevā uc.).

Ārzemju sakari liecina par Eiropas apvienošanās kustības interesi un pozitīvo nostāju mūsu jautājumos.

Dunkans Sandis (Bij. Anglijas ministrs, Koordinācijas komitejas priekšsēdis) Hāgas kongresa laikā teica: "Ir nepieciešams, ka Austrumeiropas apspiesto tautu trimdinieki radītu savu federālistu centru. Neviens nevar liegt Baltijas valstu eksilpolitiķiem un federālistiem saslēgties ap Eiropas Savienoto Valstu ideju."

1948. g. 27. maijā rakstā Latviešu Apvienības - "Eiropas Unijas" darbību apsveica Eiropas apvienošanās kustības augstākā organa - Koordinācijas komitejas Londonas birojs.

1948. g. 12. jūnijā Koordinācijas komitejas Parīzes biroja rakstā teikts: "Jūsu jautājumu caurskatīsim ar vislielāko uzmanība," bet 1948. gada 16. augusta vēštulē, novērtējot Latviešu Apvienības "Eiropas Unijas" darbu, starp citu akcentēts "Jūs esiet strādājuši are drosmi un pašuzupurēšanos, kuŗu mūsu komiteja sevišķi novērtē."

Pauls Ramadjé (Hāgas kongresa politiskās komisijas vadītājs, Koordinācijas komitejas nozares vadītājs) raksta: "Pateicos par izmanību, kādu Jūsu apvienība ir veltījusi mūsu darbam. Jūsu uzmanībā apliecinas Jūsu Eiropas Konstitūcijas cerības."

Harals Batlars (bij. Tatu Savienības darba nozares v-js, Koordinācijas komitejas nozares v-js) Hāgas kongresā teica: "No Tautu Savienības laikiem man ir vislabākās atmaiņas par Baltijas valstīm. Šodien mēs dzīvojam tumsāl un nevien Jūs, bet ari mēs pārējie."

Cieši sakari izveisojušies ar starptautisko organizāciju "Eiropas Federālistu Uniju", kuŗas 1948. gada 19. augusta rakstā atzīmēts, ka UEF seko mūsu 27 darbībai ar "dziļāko interesi un simpatijām."

Dr. Bauers (Eiropas federālistu Šveices organ. :Eiropas Unija" prezidents, Šveices Nacionālpadomes pr-dis) raksta: "Esmu uzzinājis par Jūs pūlēm un vēlos ari Jums palīdzēt." - Stefans (šveiciešu "Eiropas Unija" sekretārs) raksta: "Mēs vēlamies un esam pārliecināti, ka izveidosies vislabākie un draudzīgākie sakari starp Jūsu un mūsu organizāciju kopējās idenas labā."

Līdzīgi sakari Latviešu Apvienībai vēl pastāv un pozitivas nostājas apstiprinājumi mūsu jautājumos ir saņemti no Eiropas feder alisty organizācijām Anglijā, Belģijā, Holandē, Italijā, Vācijā, Zviedrijā; Internacionālo Federālistu Klubu Londonā - (organizācija, kas kārto individuālās korrespondences apmaiņu kustības dalībnieku starpā) un Eiropas federālistu jaunatnes koorinētājas organizāciju "Eiropas Jaunatne - Juventus".

Izveidoti sakari ar pasaules apvienošanāskustības dažādām organizācijām (Pasaules valdības parlamentāro kimiteju, Pasaules federālistu kustībum Pasaules Valst Ligu uc), dažām pacifistu organizācijām, kas ariieņēmušas pzitivu nostāju mūsu jautājumos (Nacionālā Miera Padome, Internacionālais Zaļais Krusts ic), PEN klubu, Komiteju CĪŅai Pret Masu deportāciju, Cilvēku Tiesību Ligu, laikrakstu in žurnālu redakcijām (La Moderne Republique-Parizē, Federal News -Londonā, World Government News-Ņujorkā, Europa-Bāzelē, New Europa-Amsterdamā, Nationalzeitung-Bāzelē uc).

Pasāktajai latviešu līdzdalībai Eiropas apvienošanās kustībā ir jārod plašāks morāliskais atbalsts trimdas saimē. Tādēļ, Latviešu "Eiropas Unija" aicina ikvienu latviešu trimdinieku, kas apzinas Baltijas un Eiropas vienību, atbalstīt Latviešu Apvieņību "Eiropas Unija" vai nu ar savu aktīvu līdzdalību presē, referātos, ārzemju sakaros utt vai ari, izrādot savu interesi, sniegt savu morālisko atalstu Latviešu Apvienības "Eiropas Unijas" darbam. 28 

"Eiropas apvienošanās kustība un mēs" (The European Union Movement and Us) is reproduced here for personal and academic use only by express permission of the estate of Dr. Modris Kārlis Gulbis and Mrs. Aina Gulbis. Please observe all copyright conventions and restrictions. Copies of this work may not be stored, reproduced, or disseminated in any form of media, current or future, electronic or otherwise. This work currently remains under copyright until January 1, 2073. For citation purposes, the start of each new page in the original is indicated by the  BOXED  number.
latvians.com qualifies as a protected collection under Latvian Copyright Law Ch. II § 5 ¶ 1.2.
© 2024, S.A. & P.J. Vecrumba | Contact [at] latvians.com Terms of Use Privacy Policy Facebook ToS Peters on Twitter Silvija on Twitter Peters on Mastodon Hosted by Dynamic Resources