Zedelgem POW Camp 2227Latvian Legionnaire's notebook in Kārlis Cinītis' collection

Ilgas
 
Reiz sēdēju uz Ogres krasta
Es skumjās sāpēs asarās
Man katra prieda ausīs šalca
Tev jāšķirāš, tev jāšķirās
 
Tev jāšķirās no tēva mājām
Tu tajās esi svešinieks
Tev jābrauc projam tāļu tāļu
Varbūt ka Tev tur gaida priekš
 
Es gāju centos, cietu, vīlos
Pēc laimes velti meklēju
Tās vietā posts kā dzelžu rokas
Spiež man arvienu ciešāki
 
Es tagad esmu viens un atstāts
Neviena mīlēts nesaprasts
Ak kaut vēlreizi spētu raudāt
 
     16.9.1945
     Cedeljheimā

Yearnings
 
Once I sat on the banks of the Ogre
In grief, in pain, in tears
Every pine rustled in my ears
Must leave, must leave
 
Must leave your father's house
You're a stranger there
Must journey far, far away
Perhaps happiness will await you there
 
I went, I tried, I suffered, frustrated
I searched for luck—and for nothing
In its place? Damnation squeezes me
Ever tighter in its iron grip
 
Now I'm alone and abandoned
Unloved and misunderstood by all
Alas, if only I could weep again!
 
     September 16, 1945
     Zedelgem