Manifesto of Free Estonians, Latvians and Lithuanians1960

Daugavas Vanagi priekšnieks Kanādā V. Mukts saņem no bijša 32. pulka maj. V. Hāznera pulka karogu, dodot solījumu ka DV to nogādās brīvajā Latvijā.
V. Mukts, head of Daugavas Vanagi in Canada, receives the 32. Regiment flag from former 32. Regiment Major V. Hāzners, giving his promise that DV will repatriate it to a free Latvia.

As World War II raged in Europe and the world was focused on the fall of Paris to Hitler on June 14, 1940, the Soviet Union invaded and occupied Latvia. Under the pretext of securing its borders and following the secret protocols of the Molotov-Ribbentrop Pact with Nazi Germany Soviet troops entered Latvia on June 17th↗, joining some 25,000 already stationed there. Hitler later stated that "invasion" was not what he meant by "sphere of influence." The Latvian government was forced to accept Soviet demands. A pro-Soviet government was installed↗ shortly thereafter, and within weeks Latvia was formally incorporated into the Soviet Union.

LATVIJA, June 1, 1960, published bi-weekly by the Latvian Relief Society (Daugavas Vanagi) of Canada

for detailed timelines of the Soviet, Nazi, and second Soviet occupations of Latvia Letters on Birch Bark, Events of the occupations

The Baltic Freedom Council issued its 1960 Manifesto of Free Estonians, Latvians and Lithuanians on the 20th anniversary of the WWII Soviet invasion of Latvia. It condemns the continued post-war Soviet occupation of the Baltics and petitions the West to support restoration of freedom. It has also disappeared from public view but for the catalog of declassified CIA files and transcription↗ at latvianlegion.org↗.1

We tracked down a copy in Latvian featured in LATVIJA2 We've transcribed it and included the "page one" facsimile featuring the Daugavas Vanagi ceremony described in the caption above, right. We are searching for copies of the manifesto in Estonian and Lithuanian.

While we recognize names among the Baltic Freedom Council members, we have not been able to find more information about its founding or activities.

TWENTY YEARS AGO, the Soviet Union attacked the Baltic States. Some 300,000 Red Army troops poured into Lithuania on June 15, 1940, and into Latvia and Estonia, on June 17, 1940. With the protection of this occupation army, the emissaries of the Kremlin — Dekanozov↗, Vishinsky↗, Zhdanov↗ — unseated the legitimate governments of the Baltic nations. The Baltic countries were robbed of their independence and transformed into colonies of the Soviet Union.

The Soviet Union's assault on its Baltic neighbors initiated the Soviet westward march against Europe. Thus, the beginning of today's international tension and threat to peace may be found in the Soviet aggression against the Baltic States in 1940.

By its aggressive acts against Estonia, Latvia and Lithuania, the U.S.S.R. broke the peace and non-aggression treaties it had signed with those states as well as other international agreements.

Expropriation, exploitation, pauperization, slave labor, suppression of human rights and fundamental freedoms, Russification, terror, murder, mass deportations — these are the marks of the Soviet occupation in the Baltic States. In committing these acts, the Soviets violated the United Nations Declaration embodying the Atlantic Charter, the United Nations Charter, the Convention on the Suppression of Crimes of Genocide, and the Universal Declaration of Human Rights — all these documents bearing the signature of the U.S.S.R..

The Estonian, Latvian, and Lithuanian peoples, historically and traditionally Western in orientation and outlook, placed their hopes in the Western world. Their trust and reliance in the West was strengthened by the Declaration of the United States Department of State of 23 July, 1940; the Statement of the President of the United Sates of 15 October, 1941; the Atlantic Charter; the Yalta Declaration on Liberated Europe; the repeated statements by the United States Government about non-recognition of the Soviet annexation of the Baltic States and continued recognition of their diplomatic representatives; and the proclaimed aims and principles of the United Nations.

The Baltic peoples have given active expression to their determination to regain freedom, and have resisted their oppressors, thus contributing greatly to the still continuing struggle for freedom and justice being waged by all captive peoples enslaved by the Soviet Union. Despite heavy setbacks and trials, our peoples maintain their faith in the restoration of their freedom and independence.

This summer the Soviet occupant will unveil a macabre spectacle — a festive celebration of the twentieth anniversary of the enslavement of the Baltic States during which the captive Baltic peoples will be pressed to appear grateful to their conquerors. We — free Estonians, Latvians and Lithuanians — are conscious of our responsibility toward our nations and toward history. At this 20th anniversary of Soviet aggression, we feel duty bound to give voice to the aspirations of our captive peoples.

WE ACCUSE the Soviet Union of committing and continuing an international crime against the Baltic States.

WE DEMAND that the Soviet Union withdraw its military police and administrative personnel from the Baltic countries.

WE REQUEST that the governments of the free world, especially those of the Great Powers, undertake all peaceful ways and means to restore the exercise of the right of self-determination in the Baltic countries and in the rest of East-Central Europe.

WE APPEAL to the conscience of all mankind to perceive the magnitude of the injustice perpetrated upon the Baltic countries and to support the efforts toward the restoration of the liberty of these countries.

WE CONVEY to our people at home our pride in their resolute resistance against the endeavours of the oppressor to destroy their national and personal identity.

WE EXPRESS to our peoples behind the Iron Curtain our deep conviction that the Soviet system — as all tyrannies throughout history — carries within it the seeds of its own destruction; that it cannot and shall not prevail.

WE PLEDGE to intensify our joint organized activity in the free world to promote the cause of liberty for the Baltic countries.

WE, FINALLY, DECLARE to the free world and the Communist-dominated world, including the U.S.S.R., that, once free again, the Baltic nations will do all in their power to ensure the best possible relations with their neighbours on the basis of mutual respect for national sovereignty and territorial integrity.

Lielā junda DV svētkos Toronto. Pie 32. pulka kaujas karoga (uz skatuves kr. pusē pirmais) stāv: Z. Andersons (no kr.), A. Beitans, N. Lideks, Jēkaba Kreiļa uzņēmumi
The ceremonial changing of the guard Daugavas Vanagi ceremony in Toronto. At the 32. Regiment battle flag (on the stage, first at left) are standing: (from the left) Z. Andersons, A. Beitans, N. Lideks. Photos by Jēkabs Kreilis.

The words over the stage, "Še kopā, mēs beidri, kam lemt nebij mirt," are from the Daugavas Vanagi anthem: "Here together we are, members, who were fated not to die."

Brīvo igauņu, latviešu un lietuviešu vēstījums sakarā ar Padomju agresijas Baltijas valstīs divdesmito gadu dienu.

Pirms divdesmit gadiem, nepilnu gadu pēc tam, kad Padomju Savienība no mugurpuses uzklupa Polijai. Padomju Savienība uzbruka Baltijas valstīm. Ap 300.000 sarkanarmijas-karavīru iebruka Lietuvā 1940. g. 15. jūnijā. bet. 17. jūnijā — Latvijā un Igaunijā. Šī okupācijas kaŗaspēka aizsardzībā Kremļa emisāri Dekaņozovs, Višinskis, un Ždanovs padzina Baltijas tautu likumīgās valdības. Baltijas valstīm tika laupīta neatkarība un tās pārvērta par Padomju Savienības kolonijām.

Padomju Savienības iebrukums Baltijas valstīs izraisīja Pādomijas karagājienu uz Eiropas rietumiem. Tā patlaban esošā starptautiskā sasprindzinājuma sākums un drauds mieram, ir Padomju Savienības agresija pret Baltijas valstīm 1940. gadā.

Ar uzbrukumu Igaunijai, Laivijai un Lietuvai Padomju Savienība lauzusi miera un neuzbrukšanas līgumus, ko tā bija nolīgusi ar šīm valstīm, kā arī citus starptautiskus līgumus.

Īpašumu atņemšana, ēkspluātācija, tautas nospiešana nabaidzībā, vergu darbs, cilvēka tiesību un fundamentālo brīvību apspiešana, pārkrievošana, terrors, slepkavošana un masu deportācijas ir padomju okupācijas pazīmes Baltijas valstīs. Izdarot šādas vardarbības, Padomju Savienība ir pārkāpusi Apvienoto Nāciju deklarācijas, kas ietvertas Atlantijas chartā, Apvienoto Nācījas chartā, Konvecija par genocīda ?noslēguma? noliegšanu un Universālajā cilvēka tiesību deklarācijā. Visi tie ir dokumenti, ko parakstījusi Padomju Savienība.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas, kas ar savām tradīcijām vēsturiski sakņojas Rietumu pasaulē, ar vienu bija likušas savas cerības uz brīvo pasauli. Viņu ticība un paļāvība uz Rietumiem tika apstiprināta ar Savienoto Valstu ārlietu ministrijas 1940. gada 23. jūlija deklarāciju, Savienoto Valstu prezidenta 1941. g. 15. oktobŗa paziņojumu, Atlantijas chartu, Jaltas deklarāciju par atbrīvoto Eiropu, tāpat arī ar Savienoto Valstu valdības atkārtotiem deklrējumiem par Baltijas valstu aneksijas neatzīšanu, par Baltijas valstu diplomātisko pārstāvniecību atzīšanu ASV un Apvienoto Nāciju proklamētiem mērķiem un principiem.

Baltijas, tautas ir neapšaubāmi pierādījušas savu apņemšanos atkal kļūt brīvas. Tās ir noorganizējušas un pabalstījūšas pret apspiedējiem vērstu jo plašu pretestības kustību pagrīdē; tā lielā mērā veicinot joprojām neatslābstošo cīņu par brīvību un taisnību, par ko cīnās visas Padomju Savienībā verdzinātās tautas. Par spīti visām grūtībām un neveiksmēm, mūsu tautas joprojām tic, ka viņu brīvība un neatkarība tiks atjaunota.

Šovasar Padomju Savienība atvērs aizkaru drausmīgai izrādei — Baltijas tautu vērdzināšanas divdesmit gadu atceres svinīgai atzīmēšanai. Verdzinātās un gūstā turētās Baltijas tautas būs spiestas slavināt apspiedējus un savu verdzību.

Mēs, brīvie igauņi, latvieši un lietuvieši, apzināmies savu atbildību pret mūsu tautām un vēsturi. Padomju agresijas divdesmitajā gada dienā mēs atzīstam par savu pienākumu izteikt atklātības priekšā mūsu gūstā turēto tautu prasībās:

Mēs apsūdzam Padomju Savienību par starptautiska nozieguma izdarīšanu un turpināšanu Baltijas valstīs;

Mēs pieprasām, lai Padomju Savienība izvāc no Baltijas valstīm savu karaspēku, policiju un administratīvo personālu;

Mēs lūdzam brīvās pasaules valdības, it īpaši lielvalstis, izmantot visus iespējamos miermīlīgos līdzekļus, lai Baltijas valstis un, arī pārējā Austrum- un Viruseiropa tiktu realizētas pašnoteikšanās tiesības;

Mēs apellējam pie cilvēces sirdsapziņas — izprast netaisnības apjomu, kas nodarīts Baltijas valstīm, un pabalstīt centienus, kas vērsti šo valstu brīvības atjaunošanai;

Mēs esam lepni, un to pasakām mūsu tautām dzimtenē, par viņu neatlaidīgo pretošanos apspiedēju centieniem iznīcināt viņu nacionālo un personīgo seju;

Mēs izsakām savām tautām aiz dzelzs aizkara mūsu dziļo pārliecību, ka padomju sistēma, līdzīgi tirannijām, ko pazīstam no vēstures, nes sevī savas iznīcināšanas sēklu — tā nevarēs pastāvēt;

Mēs apņemamies pastiprināt mūsu organizēto darbību brīvajā pasaulē — nolūkā veicināt Baltijas tautu atbrīvošanu;

Mēs paziņojam brīvajai cilvēcei un komunistu pārvaldītai pasaulei, ieskaitot PSRS, ka pēc brīvības atgūšanas Baltijas tautas darīs visu iespējamo, lai nodibinātu vislabākās attieksmes ar kaimiņtautām, dibinātas uz savstarpējo cienu pret nacionālo suverenitāti un teritorijas neaizskaramību.

• 32nd Waffen SS Grenadier Regiment (Latvian Legion)↗↗lv