latviski
Notikumi
Pirmā padomju okupācija | 1940. gada 14. jūnijs – 1941. gada 22. jūnijs
- 1940. gada 14. un 15. jūnijā Padomju Savienības iekšlietu karaspēka vienības uzbrūk Latvijas Republikas robežsa mītnēm Maslenkos un Smailos.
- 1940. gada 16. jūnijā Padomju Savienība iesniedz ultimātu Latvijas Republikas valdībai ar prasību ielaist valstī neierobežotu Sarkanās armijas kontingentu.
- 1940. gada 17. jūnijā Sarkanā armija okupē Latvijas teritoriju.
- 1940. gada 19. jūnijā PSRS ārkārtas pārstāvja Andreja Višinska vadībā izveido jaunu Latvijas Tautas valdību.
- 1940. gada 5. jūlijā izsludinātas Tautas saeimas vēlēšanas.
- 1940. gada 8. jūlijā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis paraksta likumu par Aizsargu organizācijas likvidēšanu.
- 1940. gada 14. un 15. jūlijā notiek nedemokrātiskas Tautas saeimas vēlēšanas.
- 1940. gada 21. jūlijā jaunievēlētā Latvijas Tautas saeima pasludina Latviju par Padomju republiku.
- 1940. gada 22. jūlijā Latvijas Tautas saeima pieņem likumus par zemes, Banku, lielo rūpniecības un tirdzniecības
- 1940. gada 22. jūlijā uz Krieviju deportē Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani.
- 1940. gada 5. augustā pieņemts lēmums par Latvijas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
- 1940. gada 13. augustā Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK (VK(b)P CK) Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju.
- 1941. gada 16. maijā PSRS Valsts drošības tautas komisariāts nosūta uz VK(b)P CK lēmuma projektu „Par pasākumiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem”.
- 1941. gada 14. jūnijā pieņemts PSRS Iekšlietu tautas komisariāta pasākumu plāns, lai pārsūtītu, izvietotu un nodarbinātu no Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Moldāvijas PSR deportējamos iedzīvotājus.
- 1941. gada 10. līdz 14. jūnijā arestē Sarkanās armijas 24. teritoriālajā korpusā iekļautos bijušās Latvijas armijas virsniekus.
- 1941. gada 14. jūnijā notiek Latvijas pilsoņu pirmā masveida deportācija uz PSRS, izsūta 15 443 cilvēkus.
Nacistiskās Vācijas okupācija | 1941. gada 22. jūnijs - 1945. gada 9. maijs
- 1941. gada 22. jūnijā Vācijas karaspēks uzbrūk PSRS un sāk Latvijas okupāciju.
- 1941. gada 1. jūlijā Vācieši ieņem Rīgu.
- 1941. gada 4. jūlijā nodedzina ebreju galveno sinagogu Rīgā.
- 1941. gada 17. jūlijā Berlīnē izveido Okupēto Austrumu apgabalu (Ostland) ministriju.
- 1941. gada 3. augustā Krievijas Sarkanajā armijā izveido 201. latviešu strēlnieku divīziju, uzsākot latviešu karavīru mobilizāciju.
- 1941. gada 15. augustā izdots rīkojums visiem pieaugušajiem cilvēkiem reģistrēties vācu Darba pārvaldē.
- 1941. gada 30. novembrī sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšanas akcija Rumbulā, Rīgas pievārtē.
- 1943. gada 10. februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē paraksta rīkojumu par Latviešu SS leģiona izveidošanu un 1919. līdz 1924. gadā dzimušo vīriešu mobilizāciju.
- 1943. gada 23. februārī izsludina pavēli par 1919. līdz 1924. gadā dzimušo personu mobilizāciju darba dienestā.
- 1943. gada 13. augustā Rīgā nodibina latviešu nacionālās pretošanās kustības centrālo organizāciju — Latvijas Centrālo padomi (LCP).
- 1943. gada 16. novembrī izsludina pavēli par visu 1914. līdz 1924. gadā dzimušo vīriešu mobilizāciju latviešu leģionā, draudot nošaut visus, kas pretosies.
- 1943. gada 28. novembrī Teherānas konferencē ASV, Lielbritānijas un PSRS vadītāji vienojas, ka PSRS pēc kara ir tiesības brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
- 1944. gada martā vācu iestādes izveido Latviešu SS leģiona 19. divīziju.
- 1944. gada 29. aprīlī Gestapo arestē LCP vadītāju Konstantīnu Čaksti.
- 1944. gada 18. jūlijā Sarkanās Armijas 43. latviešu strēlnieku gvardes divīzija ar kaujām ielaužas Latvijas teritorijā. Sākas otrā padomju okupācija.
- 1944. gada 13. oktobrī Sarkanā armija ieņem Rīgu.
- 1944. gada 22. oktobrī izveidojas Kurzemes cietoksnis jeb Kurzemes katls.
- 1945. gada 5. februārī Jaltas konferencē ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji vienojas par Vācijas sadalīšanu okupācijas zonās un Baltijas valstu atstāšanu PSRS.
- 1945. gada 20. aprīlī Potsdamā dibina Latvijas Nacionālo Padomi, kas pretendē uz Pagaidu valdības statusu.
- 1945. gada 5. maijā Liepājas teātrī plānota Kurzemes Zemes (Tautas) padomes dibināšanas ceremonija un Latvijas Pagaidu valdības izveidošana.
- 1945. gada 7. maijā Berlīnē notiek Vācijas bezierunu kapitulācija.
- 1945. gada 8. maijā kapitulē vācu karaspēka grupējums Kurzemē, tai skaitā Latviešu SS leģiona 19. divīzija.
Otrā padomju okupācijas perioda sākums | 1945. gada 9. maijs - 1949. gada 25. marts
- 1945. gada 24. jūnijā Maskavas Sarkanajā laukumā notiek padomju armijas uzvaras parāde.
- 1945. gada jūlijā Kurzemē nodibinās Latvijas Nacionālo partizānu organizācija.
- 1945. gada 2. septembrī beidzas Otrais pasaules karš.
- 1945. gada 9. septembrī Ventspils apriņķa Zlēku pagastā dibināta Ziemeļkurzemes partizānu organizācija.
- 1945. gada 8. oktobrī pieņemts Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas CK un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums pārbaudīt un „attīrīt vietējos padomju kadrus no šķiriski svešiem un nacionālistiskiem elementiem”.
- 1945. gada 31. oktobrī LPSR Valsts drošības komiteja Ventspilī sāk plašus Latvijas Centrālās Padomes Ventspils sakaru grupas aktīvistu arestus.
- 1945. gada 20. novembrī darbu sāk Nirnbergas kara tribunāls Vācijā.
- 1946. gada 26. janvārī janvārī Rīgā sākas nacistu kara noziedznieku tiesas prāva.
- 1946. gada 24. martā Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi (TKP) pārdēvē par Latvijas PSR Ministru Padomi.
- 1946. gada 16. maijā notiek LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla sēde, kas tiesā Latvijas Centrālās Padomes aktīvistus.
- 1946. gada 16. jūlijā Rietumvācijā dibināta Latviešu Pretestības Kustību Dalībnieku apvienība (LPKDA).
- 1947. gada 17. janvārī nāvessodu piespriež nelegālo laikrakstu „Latvis” un „Mazais Latvis” izdevējiem.
- 1947. gada 16. februārī notiek nedemokrātiskas LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas.
- 1947. gada 17. februārī sāk raidīt radio „Amerikas balss", ko PSRS iedzīvotāji klausās nelegāli.
- 1947. gada 22. martā Latvijas PSR teritorijā darbojas 58 nacionālo partizānu grupas, kuras čekisti sauc par bandām.
- 1947. gada 21. maijā pieņemts VK(b)P CK lēmums „Par kolhozu celtniecību Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR".
- 1947. gada 26. maijā PSRS atceļ nāvessodu.
- 1948. gada 10. decembrī ANO pieņem Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.
- 1949. gada 29. janvārī PSRS Ministru Padome pieņem lēmumu „Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas”.
- 1949. gada 17. martā LPSR Ministru Padome pieņem lēmumu „Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu ārpus Latvijas PSR”.
- 1949. gada 25. marta deportācijas rezultātā izsūta 44 271 cilvēku (šis skaitlis iekļauj tos, kuri nebija uz vietas 25. martā un tika izsūtīti vēlāk).
- 1950. gada 12. janvārī PSRS atjauno nāvessodu.
↗