latviski
1. BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA UZDEVUMS.
Tautas godina savus varoņus, diženus darbiniekus un lielus vēsturiskus notikumums, ceļot tiem pieminekļus. Pieminekļu akmens un vaŗa valoda nemitīgi vēstī paaudžu paudzēm varenas domas un cildenus darbus. Pagājības lielie sasniegumi modina dzīvajos pateicīgu piemiņu un sajūsmu;
Tālab pieminekļi ir garīga saite, kas vieno kopības apziņā dzīvos ar aizgājušiem un nākamiem.
Latvju tauta, pēc gadu simteņiem ilgām vēsturiskām cīņām, mūsu laikmetā ir atkal atguvusi reiz zaudēto svabadību un vienību.
Šo lielo notikumu: tautas iegūto brīvību un tautas vienību izteic š. g. l8. novembŗa valsts svētkos svinīgi atklātais Brīvības piemineklis. Tēlniecības un celtniecības veidolos te ietverta Brīvības ideja. Šās idejas piepildījumam mūsu tautas cīnītāji un vadītāji ir ziedojuši savus spēkus, sevi pašu gan senās cīņās, gan dzimtsbūšanas laiku latvju zemnieku nemieros, gan tautiskās atmodas kustībā, gan l905. gada sabangojumos, gan Tīreļa purvos un Nāves salā, gan Ventas un Daugavas krastos, Cēsu kaujā, gan l5. maija vēsturiskos notikumos.
Brīvības piemineklis pauž jūtas un domas, kuŗu dēļ cietuši un cīnījušies ir mūsu senči, ir tagadējās paaudzes un kuŗas nevar rimt, kamēr vien pastāvēs latvju tauta.
Tāds bagāts garīgs saturs pieminekļa mākslinieciskā veidojumā izteikts simboliskās ainās.
2. BRIVĪBAS PIEMINEKĻA UZBŪVE UN MATERIĀLU SASKAŅOJUMS.
41 metru augstais piemineklis1 sastāv no dzelzsbetona konstrukcijā veidotā kodola un akmens ietērpa. Piemineklī iekļautie lielie akmens bluķi ir jau tā līdzsvaroti, ka tie turētos bez kāda saistījuma; tomēr ietērpa masas ir sastiprinātas ar bronzas kābeļiem un ar īpašu savienotāju vielu. Darba savdabīgā pievilcība sakojas nevien veidojuma raženumā, nevien
Apakšējā stāvā iekvēlojas kā nemierā, kā cīas sparā sārtais granīts. Vidējās daļas lielie tēli kalti pelēkzilā Ništates granītā. Aukstā un noslēpumainā krāsu noskaņa te liek nojaust akmenī it kā ziemeļu mierā snaužam sensenus sapņus un ilgas. Šos krāsu valodas pretstatus: trauksmi un klusumu vieno un izlīdzina gaišais Itālijas viesis — travertīns, gan ieskanoties apakšdaļas ciļņos un laukumos, gan gavilējot slaidā obeliskā. Travertīna dzeltenīgie toņi mirdz pret debesu zilgmi it kā uzvaras un gaišas ticības vēstītāji, vaiņagodamies pieminekļa virsotnē ar tumšo vaŗa zaļumu.
Tādā kārtā jau ar materiālu raksturīgām īpašībām un to izkārtojuma veidu piemineklis vērīgai acij pauž savus noslēpumus, atklāj māksliniecisku un idejisku domu.
3. DAŽI VĀRDI PAR DARBA LIELUMU UN GAITU.
Pieminekļa uzcelšana prasījusi milzu darbu. Četru gadu laikā te patērētas pie akmeņu laušanas un apstrādāšanas vien 308.000 darba stundas lai tādu uzdevumu veiktu, vienam cilvēkam nāktos strādāt 130 gadi, lietājot modernākās ierīces. Izlietāto materiālu kopsvars sasniedz apmēram 2.500 tonnas; tos atvedot pa dzelzceļu, būtu vajadzīgs apmēram 200 vagonu.
Tāds liels darbs varēja, pēc ilgiem vilcināšanās un neveiksmju gadiem, īsti sākties tikai tad, kad 1928. gadā nodibinājās, no partiju un dažādu grupu cīņām neatkarīga, Brīvības pieminekļa komiteja, kuŗas priekšgalā automatiski nostājās ikreiz esošais Valsts Prezidents. 15. maija dziļās pārvērtības mūsu valsts dzīvē deva pieminekļa celšanas darbiem jaunu ierosmi, deva ievērojamu līdzekļu pieplūdumu, kā arī padziļināja paša uzdevuma nozīmi.
4. PIEMINEKĻA IDEJISKĀ SATURA VISPĀRIGĀNOSKAŅA.
Tautas patstāvības centienus un to piepildījumu Brīvības piemineklis izteic svinīgā izjūtā sacerētā celtniecības uzbūvē ar daudzām, iekšēji sakarīgām tēlniecības grupām un ciļniem.
Ikviena šāda aina rāda vai nu kādu svarīgu posmu mūsu tautas attīstībā vai atkal tēlo mūsu valsts un kultūras dzīves veidotājus spēkus. Sen bijušais un nesen notikušais latviskās dzīves un latviskā gara attīstībā te parādīts tagadnes cilvēka izpratnē un skatījumā, ar to apliecinot latvieša jaunradīšanas spējas mūsu laikmetā.
Ejot apkārt plašā laukumā uzceltajam piemineklim (skat. attēlu Nr. 1), skatītājam soli pa solim atveŗas aizvien jaunos tēlojumos teiksmaini cildenā varoņu pasaule. No dažādām vietām lai ieskatāmies jo vērīgi šajos latviskā gara veidolos: aizvien lielāka, aizvien bagātāka, aizvien skaistāka dzīve atklāsies viņa cēlumā un varenumā. Tuvosimies bijīgi varoņu pasaules skaistumam: šis skaistums dara dižu un stipru tautas dzīvi.
Un tā — še notēlotā varoņu cilts savā lielā vienkāršībā, svinīgā mierā, savā dižciltīgā lepnumā mums kļūs aizvien tuvāka, aizvien mīļāka.
Ieklausīsimies Brīvības pieminekļa tēlu valodā: tajā izskan tautas dvēselē dzimušās domas.
5. PIEMINEKĻA KOPSKATS.
Piemineklis rāda izteiksmīgas apmalu līnijas no visām iaukuma pusēm, tak savu galveno skatu atklāj no Daugavas puses. (Skat. attēlu titullapā.) Viņš sastāv no platformas, uz kuŗas paceļas, viens virs otra, trīs kubi, pie kam ikviens augšējais ir šaurāks un pēdējais arī augstāks par apakšējo. Virs tiem izaug slaids stabs — obelisks ar vaŗa tēlu galā.
Te redzam sarkana granīta apšūtu kubveida pakāji ar gludām sienām (augstums 3,5 metra, platums 9,2 metra, gaŗums 11 metru). Tās priekšējā sienā lasām: „Tēvu zemei un brīvībai". Pāri šai pakājei paceļas otrs mazāks kubs ar daudziem izvirzījumiem un ieapaļotām nišām stūŗos. Kuba šaurākie sāni (3,5 metra augsti, 8,5 metra plati) vērsti pret Daugavu un Brīvības bulvāŗa gatvi, bet platākie (3,5 metra augsti, 10 metru plati) pret Nacionālo operu un Basteja kalnu. Virs šīm joslām paceļas trešais, vēl šaurāks un augstāks kubs (sienas šaurā pusē 6 metri platas, 6 metri augstas, platajā pusē 6 metri un 7,5 metra), kam no visām piekļaujas četras milzīgu tēlu grupas zili-pelēkā granītā. Šī daļa ir par pamatni jau minētam smailam (19 metru augstam un apakšā 3 metri reiz 2,5 metra platam) obeliskam ar 9 metri augsto Brīvības tēlu.
6. PIRMĀ TĒLU JOSLA.
Vidējais kubs ar trejfigūru grupām četri stūŗos veidots sarkanā granītā. Šīs joslas tēlos rādīti galvenie pamatspēki, uz kuŗiem dibinās valsts dzīve un tautas labklājība. Pretim Daugavai, pa kreisi, redzami trīs spēcīgi stāvi: zemnieks, zvejnieks un amatnieks. (Skat. attēlu Nr. 4.) Tie izteic latvisko darba tikumu un nenogurdināmo centību. Stalti noaugušais zemnieks nostājies grupas vidū. Tulznainās rokās tam izkapts, ap kuŗas kātu vijas ozola lapas ar zīlēm — vīrišķības un darba panākumu simbols.
Rūpju izgrumbotā zemkopja seja ir nopietna un enerģiska. Šī tautas labklājības galvenā pamata abās pusēs redzam uz celi nometušos darbiniekus: amatnieku ar darba rīkiem un vējos un vētrās norūdīto veco zvejnieku ar tīklu pāri plecam. Dziļa nopietnība un godīgums viņu sejas vaibstos; bet vingrās muskuļainās rokas, nemitīgi gādājot par labklājību, cēlušas un ceļ valsts ēku.
Pretējā stūrī atrodas tēvijas modrie sargi, kas gatavi ik brīdi ar savām asinīm aizstavēt tautas godu un tautas tiesības. (Skat. attēlu Nr. 5.) Vidējais — senlatvju kareivis mierīgi tur zobenu, sargādams dzimtenes svabadību. Viņa augšup vērstais skats vēstī drosmi un nesatricināmu paļāvību uzdevumam.
Blakus nometušies neatkarīgās Latvijas sargi: lūk, kaŗavīrs puskažociņā kaujas gatavībā satvēris kreisā rokā šauteni un labā rokas granātu: ne mazāk modrs ir otrs viņa cīņu biedrs.Brīvības bulvāŗa pusē pa kreisi redzama latvju māte, tautas tikumisko spēku gaišais avots un ģimenes dzīves sargātāja. (Skat. attēlu Nr. 6.) Tik vienkāršs un apskaidrots viņas tēls, izstarodams mīlu, spēju ziedot sevi.
Segtu galvu, platu villaini pār plecu, ar ozola lapu vītni un gaŗu lejup krītošu palmas zaru labā rokā, māte pauž sievietes maigumu, pauž mieru un saticību. Blakus
Līdzās darbam, militāram spēkam un ģimenei redzam gara dzīves veidotājus. (Skat. attēlu Nr. 7.) Iegrimis dziļās pārdomās, ar ceļa spieķi rokās, stāv iekšēja nemiera pamudinātais jauno atziņu meklētājs. Pie viņa kājām redzami divi vīri: ilgā darbā nosirmojušais burtnieks, tautas dvēseles tulks; tam līdzās dzīves praktiskām vajadzībām tuvais tautas centienu modinātājs, rosinātājs, rakstos gudrību meklēdams.
7. SĀNU CIĻŅI.
Šās pieminekļa joslas ciļņos pretim Basteja kalnam attēlota 1905. gada revolūcija, bet Nacionālās operas pusē Latvijas atbrīvošanas cīņas.
Lūk, spēcīgā uzbrukumā pāri dzelzs tiltamn pretim ienaidniekam trauc dzimtenes varoņi. (Skat. attēlu Nr. 8.) Visapkārt plosās cīņas ugunis. Šāvienu saplosīti un caurumoti tilta stiegrojumi; pa gaisu lido dzelzs gabali un kareivju cepures. Tēvijas atbrīvotāji stingri rokās satvertām šautenēm, nesdami ložmetēju, salauž lenaldnleka pretestību. Viņu sejās vērojama drosme, ap lūpām pat bezbailīgs smaids. Tā liktenīgajās cīņās Daugavas krastos top Latvijas neatkarība. Otras garenās sienas vidū redzam latvju strādniekus. (Skat. attēlu Nr. 9.) Revolūcijas karogiem plīvot, ar āmuriem un skrūvju griežamiem apbruņoti, tie uzbrūk zirgā sēdošam kazākam ar pātagu. Savas tiesības sargādama, darba tauta vienprātīgi saceļas pret vērdzinātājiem.
8. GALVENO FIGŪRU GRUPAS.
Pieminekļa nākamā stāvā paceļas 5,5—6 metri augstas galveno figūru grupas, kas simboliski izteic tautas brīvības
Nākdami no Brīvības bulvāŗa, redzam varenu vīrišķīgu stāvu trejskani: važu rāvējus. (Skat. attēlu Nr. 10.) Vidū — vecākais, sānos abi jaunākie. Lielā iekšējā spriegumā viņi satvēruši smagās važas, kas visus trīs saista, un pūlas tās saraut.
Gars it kā nesamierinās ar vielas pretestību, nesamierinās ar verdzības saitēm. Grupa izteic gara mūžīgos nemierniekus. Alktin alkdami pēc brīvības gaišās saules, viņi nīst ikvienu varu, kas nomāc tautu verdzībā.
Pretim Nacionālai operai redzam sirmo vaideloti. (Skat. attēlu Nr. 11.) Viņš nule skandinājis dziesmu par tautas likteņiem un ilgām, par varoņu cildeniem darbiem. Ar vienu roku viņš pietur zemē nolikto kokli, bet otru uzlicis uz pleca jaunam ganam. Nometies pie sirmā daiņotāja kājām, zēns vēro, dziļi saviļņots, pagājības liecinieku — zirga galvas kausu. Dziesmu gars aicinājis arī jaunieti vērsties augšup, ziedot savus spēkus tautai, sekojot varoņu piemēram. Pārdomas, nemiers un spīte jau raisās gana kustībās: vaideloša vārdi šķīluši viņa garā dzirksti. Lūk, zēna roka jau ciešāk satveŗ ieroci cīņai.
Basteja kalna pusē redzam zemnieciska spēka simbolu — Lāčplēsi. (Skat. attēlu Nr. 12.) Varonis pieveic cīņā meža valdnieku — lāci. Tautas varoņa vingrā stāvā vērojams pirmatnējs dabas spēks, kas modies sargāt dzimtenes kultūru un dzimtenes patstāvību pret naidīgām varām.
Vērodami ainu pēc ainas, tā esam atkal nonākuši Daugavas pusē. Te skatāms valdonīgais un gaišais Latvijas tēls. (Skat. attēlu uz vāka.) Staltais sievietes stāvs ar vaiņagu galvā pauž gandarījuma apziņu un cildenu mieru. Rokā virs vairoga ar liesmaino sauli, Latvija tur zobenu, aizstāvēdama mierīga augļus — vārpas, kas redzamas kreisajā rokā.
Šo trauksmi uz augšu, pretim skaistākai un cildenākai dzīvei, izteiksmīgi vada tālāk smailā obeliska kustība. No valsts dzīves pamatiem apakšējā daļā, cauri pagātnes sapņiem un ilgu tēliem augšējā stāvā, kā varena bulta šī kustība uzlido, vēstījot jaunu, Brīvības saulē mirdzošu pasauli.
9. BRĪVĪBAS TĒLS.
Obeliska vidus šķēlumā vizmos kristalla stīga: tā pastiprina vertikālās kustības sparu un savieno apakšējo daļu veidolus ar pieminekļa noslēgumu. Pašā staba virsotnē, varenā tieksmē it kā pārvarējusi zemes smagumu, vaŗā kaldināta sieviete tur augsti paceltās rokās trīs zelta zvaigznes. (Skat. attēlu Nr. 15.) Viņas stāvu, pasvītrojot vijīgos locekļus, apkļauj garš tērps; pāri pleciem, aiz muguras krīt platā kroku rakstā villaine. Pieminekļa augšana stāvtekā virzienā te sasniedz savu augstāko kāpinājumu; jau no tālienes pret zilo debesi izteiksmīgās vienkāršās līnijās izceļas Brīvības tēls.
Pāri pagājušām cīņām, pāri tagadnei, augstu gaisā, kā uz nesatricināmas klints, tēlnieka veidojumā izskan Brīvības idejas augstā dziesma.
Sievietes tēlā, kā noslēdzējā gala akordā, sasaistās visi piemineklī risinātie pavedieni. Te atklājas tautas dzīves, tautas centienu dziļāka jēga: būt brīviem, pašiem veidot un pašiem piepildīt savu kultūras uzdevumu.
Rokās, kas neapgurst vērsties pret debesīm, latvju cīņām un latviskam darbam atmirdz neizdziestošās Brīvības zvaigznes, kā mūžībā nosprausts ceļa mērķis.
Jānis Siliņš.
| 1 | *) Brīvības pieminekļa autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, architektonisko izveidojumu darinājis arch. Ernests Stālbergs. |
↗