≡
 
 

Celebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! | 2026 digest index

Foreign policy and diplomacy

Foreign Minister Baiba Braže was in Washington, D.C. on 16–17 July for a ministerial meeting hosted by U.S. Secretary of State Marco Rubio under the title "The Resurgence of Political Terrorism," attended by representatives of more than 60 countries. In her address she described Russia and Iran as coordinating more closely than ever — using sabotage, cyberattacks, disinformation, and proxy groups and criminal networks — and argued that countering these threats requires closer allied cooperation, timely information sharing, and coordinated action. She met Senators Elissa Slotkin, Gary Peters, and Mark Kelly; Israeli Foreign Minister Gideon Sa'ar, with whom she discussed the Middle East and continued support for Ukraine; ministers from South American countries; White House and administration officials, including Jarrod Agen of the National Energy Dominance Council; Department of Defense representatives; and the leadership of the Joint Baltic American National Committee (JBANC), where she thanked departing Managing Director Karl Altau and welcomed his successor, Lee Allen.1 LSM noted that the Foreign Ministry published neither the text of her speech nor any direct quotation from it. Rubio's own address, published in full, dealt exclusively with what he called far-left terrorism and called for rebuilding counterterrorism architecture; White House senior adviser Stephen Miller followed by urging attendees to trust their instincts about demonstrators who in his account do not look "normal".2

The trip came days after Rubio vowed to dismantle the International Criminal Court in a Wall Street Journal opinion piece, an official Substack post, and a video, casting the court as an existential threat to American sovereignty and as the creature of leftist NGOs, globalists, and hostile governments. Experts cited by LSM suggested U.S. allies, Latvia among them, may face pressure to assist or accept consequences. Latvia has been a consistent ICC backer: former President Egils Levits has pushed for a special tribunal on Russian crimes in Ukraine, and Braže has told the UN that Latvia supports the ICC, the Special Tribunal for the Crime of Aggression, and the Compensation Mechanism, and in 2024 endorsed expanding the court's mandate through the Kampala Amendments review conference. Asked by LSM, the Foreign Ministry called the ICC an important part of the international justice system and noted its arrest warrants for Putin, Lvova-Belova, and others. Latvia currently holds a temporary seat on the UN Security Council. The Ministry said the Washington agenda would cover terrorist financing, intelligence and data sharing, and cybersecurity.3

At the EU Foreign Affairs Council in Brussels on 13 July, Parliamentary Secretary Artjoms Uršuļskis pressed for agreement on a strong 21st sanctions package as soon as possible and urged member states to withdraw investments from Russia, sever economic ties, and tighten measures against the shadow fleet and its ecosystem. He welcomed the thematic sanctions approved that day against individuals tied to human rights violations, hybrid activities, and cyberattacks. Latvia is allocating an additional 7 million euros to the NATO PURL initiative; total Latvian support for Ukraine from state and public sources between 24 February 2022 and 26 May 2026 reached at least 1.13 billion euros, or 0.6 % of GDP. Uršuļskis objected to the International Olympic Committee's decision permitting Russian participation in qualifying competitions for the 2028 Los Angeles Games, condemned Iran's resumed attacks in the Strait of Hormuz, and said Latvia is ready to help restore freedom of navigation there. The Council formally launched the EU Partnership Mission in Armenia and agreed measures to strengthen Moldova's air defense through the European Peace Facility. Ministers also met Ukrainian human rights advocates Oleksandra Matvichuk and Maksym Butkevych, after which the EU and Ukraine adopted a joint statement on detained civilians.4

On 17 July, Artjoms Uršuļskis moved from Parliamentary Secretary to Head of the Office of the Minister of Foreign Affairs, taking over from Kaspars Krumholcs, who has been confirmed as Latvia's Ambassador to Japan. Dace Melbārde returned to the Parliamentary Secretary post the same day, having held it from May 2024 to March 2025.5

Security and defense

Lithuanian President Gitanas Nausėda told the BNS news agency that intelligence signals indicate Russia may be preparing targeted kinetic operations in the Baltic region — limited in scale and most likely aimed at critical infrastructure — though neither place nor timing can be established, possibly because planning is incomplete. Lithuania has significantly strengthened protection of critical transport and energy facilities. Polish Foreign Minister Radosław Sikorski warned separately that Russia may be preparing a false-flag scenario using Ukrainian drones against a NATO member as a pretext for response, and Estonia reported unannounced Russian live-fire exercises on a border lake. Latvian President Edgars Rinkēvičs, on a two-day visit to Lithuania, said intelligence from Baltic and allied services points to sabotage and hybrid attacks, that Russia could indirectly test Article 5 and alliance and EU decision-making even without a decisive outcome in Ukraine, and that security services are detaining a growing number of people spying for or collaborating with Russia and Belarus. He called the coming twelve months crucial for Baltic security.6

An investigation by the Poland-based outlet Vot Tak found thousands of Telegram ads recruiting people for sabotage and espionage across Europe. A journalist posing as a Ukrainian living in Lithuania near the Pabrade military training ground, also used by NATO allies, was asked to film equipment stationed there. Handlers offered roughly 1,300 euros (1,500 dollars) for setting NATO military equipment on fire and about 870 euros for torching a high-end car with Ukrainian plates, plus incentives for producing "evidence" of Ukrainian drones in the Baltic states. A recruiter using the handle Morozs, communicating in Russian, sent photographs of a target building and proposed a Molotov cocktail attack on the office of "Viche", the confederation of Ukrainian associations in Latvia, offering 2,600 euros in cryptocurrency. Telegram was used the same way in 2024 to arrange an arson attack on the Museum of Occupation — an operation TV3's "Nekā personīga", citing the Dossier Center, reported was run by an officer of Russian military intelligence.7

A Re:Baltica investigation reports that Russia, possibly assisted by Belarus, intends to use international courts to draw the Baltic states into inconvenient and costly legal proceedings. The likely basis is the claim that Russian speakers in the Baltics face systematic discrimination and that mass deportations are being planned. The Constitution Protection Bureau (SAB) has previously hinted at the same expectation, describing the tactic as "lawfare" and classifying it as a hybrid warfare measure.8

Lithuania's incoming Interior Minister Martynas Katelynas has not ruled out temporarily reintroducing border controls with Latvia as the number of migrants arriving from Belarus via Latvia rises; secondary migration from Latvia is up fourfold against the first half of last year. He called such controls the "nuclear option" but said they may become unavoidable if flows cannot otherwise be managed. Polish authorities recently found 27 migrants in a lorry traveling from Latvia through Lithuania. Antanas Montvydas, deputy commander of Lithuania's State Border Guard Service, said 544 migrants are still awaiting transfer back to Latvia, with positive responses received for 132 but no dates set, and only 20 to be accepted this week. Nearly 120 migrants have been detained in stepped-up checks over the past month, and Lithuania is deploying a further nine border guards to assist Latvia.9

Society

The Saeima's State Administration and Local Government Committee decided on 15 July that the village of Carnikava should be granted city status. The bill has been given urgency, with the law expected to take effect on 22 August to coincide with local festival celebrations. Speaker Daiga Mieriņa (Greens and Farmers' Union), a former chairwoman of Carnikava County Council and one of the bill's initiators, said the idea has circulated for more than ten years and has appeared in strategic documents and public discussions. Carnikava is currently Latvia's largest village and clears the 5,000 permanent resident threshold set in the Law on Administrative Territories and Settlements; the Cabinet of Ministers makes the final decision. LSM noted that Latvian uses a single word, pilsēta, for both town and city, which is part of why many Latvian "cities" strike foreign visitors as remarkably small.10

Latvian Radio's program "Global Latvian. 21st Century" examined the difficulties created abroad by Latvia's phonetic rendering of foreign personal names. Kristīne, who married a Moldovan citizen, now carries three versions of one surname — Jitaru, Zitaru, and Žitaru — across Latvian, German, and Moldovan documents, and her daughter's birth certificate and passport disagree with each other. Inese Andersone kept her own surname fifteen years ago after the Latvian Language Agency proposed rendering her Swedish husband's Peterson as Petešon rather than the common Latvian Pētersons, leaving her husband with one family name and his wife and children with another. Agency chief linguist Santa Logina strongly defended the practice as grounded in centuries-old tradition and required by Latvian inflection, while acknowledging that more than one rendering option may be possible. 11

Digest sources

Citās ziņās

Aizsardzība un drošība

Armijas dienesta pārbaudē par 7. maija dronu incidentiem Rēzeknē konstatēti atsevišķi trūkumi, taču nevienai amatpersonai nav piemērots disciplinārsods un nav sākta disciplinārlieta. Gala ziņojums ir klasificēts, jo pārbaudē analizēti klasificēti Nacionālo bruņoto spēku dokumenti un standarta operacionālās procedūras. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzdevis NBS un ministrijas struktūrvienībām īstenot ziņojumā ietvertos priekšlikumus — pilnveidot rīcības algoritmus, uzlabot informācijas apmaiņu starp dienestiem un stiprināt sabiedrības informēšanu par gaisa telpas apdraudējumiem. Iniciēti arī grozījumi zaudējumu atlīdzināšanas kārtībā. Ieteikumus testēs regulārajās mācībās. 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti; divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Incidenti maksāja amatu toreizējam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam ("Progresīvie"), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība.1

Ģenerālprokuratūra Rīgas pilsētas tiesai nodevusi četras krimināllietas pret četriem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri apsūdzēti par nelikumīgu izlūkošanas ziņu vākšanu un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās organizācijas "Baltijas antifašisti" starpniecību. Ziņas nodotas ar organizācijas vadītāja Sergeja Vasiļjeva, kurš uzturas Maskavā, starpniecību — gan platformā "Telegram", gan privātās tikšanās reizēs Krievijā. Vākta informācija par NBS, kritiskās infrastruktūras objektiem, valsts robežu un pierobežas infrastruktūru, militārās mobilitātes un aizsardzības pasākumiem, ārvalstu karavīru apmācībām Latvijā, kā arī par Latvijas valstspiederīgajiem, organizācijām un uzņēmumiem, kas atbalsta Ukrainu. Vienā lietā apsūdzētais noslēdzis vienošanos ar prokuroru par piecu gadu cietumsodu, bet pārējās trīs lietas tiesa skatīs vispārējā kārtībā. Visiem četriem piemērots apcietinājums.2

17. jūlijā Kuldīgas novada militārajā poligonā "Mežaine" dienestu sāka 199 valsts aizsardzības dienesta karavīri — 195 puiši un 4 meitenes. Kurzemes un Zemgales reģionā šāda līmeņa VAD apmācība notiek pirmoreiz. Padomju laika kazarmu pārbūvē ieguldīti aptuveni 7,5 miljoni eiro; uzstādītas teltis ēdināšanai un mācībām, bet katrā stāvā iekārtota mācību klase un brīvā laika telpa. Mācību centra komandieris pulkvežleitnants Gints Homanis norādīja, ka pirmās divas nedēļas paredzētas aklimatizācijai un mājās karavīri varēs doties jau pēc divām nedēļām. Poligonā turpinās arī divējādas nozīmes ēku būvniecība — tās paredzētas gan uz laiku izvietojamiem sabiedroto spēkiem, gan Latvijas armijas vajadzībām. Apmācības ilgs 11 mēnešus; lielākā daļa jauniesaukto pieteikušies brīvprātīgi.3

Poligonā "Meža Mackeviči" Augšdaugavas novadā desmit dienu vasaras nometnē pulcējušies 65 jaunieši no visas Latvijas. Nometne ir daļa no valsts aizsardzības mācības, kas kopš 2024. gada vidusskolās ir obligāta, taču dalība nometnē ir brīvprātīga. Jaunieši apgūst orientēšanos, pirmo medicīnisko palīdzību, taktiku un šaušanu, tostarp ieroču izjaukšanu, salikšanu un tīrīšanu. Nometnes vadītājs Normunds Pastars uzsvēra, ka iegūtās pamatprasmes noder arī civilajā dzīvē un krīzes situācijās. Šovasar visā Latvijā norisinās 12 Jaunsardzes organizētas nometnes.4

Atbalsts Ukrainai

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau 40. reizi četru kara gadu laikā nogādāti ievainoti Ukrainas karavīri, kuri Latvijā ierodas uz rehabilitāciju Līgatnē un Vaivaros. Labdarības projekta "M-Help.com" vadītājs Mārtiņš Mednieks atgādināja, ka sākotnēji pacienti tika nogādāti ar autobusiem, pa 11 katrā reisā, bet kopējais skaits jau tuvojas tūkstotim — tūkstošo karavīru plānots sagaidīt augustā. RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs uzsvēra, ka šī palīdzība neietekmē Latvijas iedzīvotāju aprūpi. Ievainotais Tarass Karpenko pēc ārstēšanās Vācijā reģistrējis savu labdarības fondu un izveidojis Kijivas futbola komandu spēlētājiem ar amputācijām, kas piedalās Ukrainas čempionātā.5

Politika un pārvalde

Ministru kabinets atlika Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") valdības rīcības plāna apstiprināšanu, jo daļu tajā paredzēto pasākumu pašreizējā budžeta ietvaros finansiāli nav iespējams īstenot. Finanšu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka plāna fiskālā ietekme ir ļoti liela un nedēļas laikā tas tiks precizēts. Paredzēts, ka premjers reizi mēnesī sasauks Ministru kabineta rīcības apspriedes; pirmais pārskats par prioritāro pasākumu izpildi Valsts kancelejā jāiesniedz līdz 30. jūlijam, bet pilnais pārskats — līdz 15. oktobrim. Ar rīkojumu spēku zaudēs Siliņas valdības rīcības plāns. Mēneša laikā pilnībā īstenoti trīs no 61 prioritārā darba; Kulbergs atzina, ka nav apmierināts ar paveikto.6

Kulbergs uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajām organizācijām pēc tam, kad uzzinājis, ka Ministru kabineta Memoranda padomes sēžu dalībniekiem no nevalstiskā sektora tiek maksāta atlīdzība par piedalīšanos. Premjers uzsvēra, ka organizācijas, kuru funkcijas apmaksā valsts, vairs nav uzskatāmas par nevalstiskām un uz tām attiecas auditi. Latvijā reģistrētas aptuveni 20 000 biedrību un nodibinājumu. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga norādīja, ka publiskā finansējuma kontrole jau darbojas efektīvi un gatavošanās sēdēm NVO pusē prasa ievērojamu darbu bez ierēdniecības atbalsta. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) vērsies Finanšu ministrijas Revīzijas iestādē, aicinot paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada auditu. Kultūras ministrija jau apturējusi finansējumu biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" projektam, kura kopējā summa ir 246 754,52 eiro un no kura apgūti 74 000 eiro, bet Iekšlietu ministrija lauzusi memorandus ar šo biedrību un biedrību "Gribu palīdzēt bēgļiem".7

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) intervijā aģentūrai LETA sacījis, ka KEM likvidēšana ir tikai laika jautājums, un rosinājis veidot Tautsaimniecības ministriju, apvienojot tajā KEM, Ekonomikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Ministrs atgādināja, ka KEM sākotnēji tika veidota kā terminēta ministrija — līdz konkrētu jautājumu atrisināšanai —, un pauda, ka tās fokuss aizvirzījies uz 2050. gada klimata mērķiem. KEM pašlaik veiktās funkcijas nepazudīšot.8

Mediju politika

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 14. jūlijā lēma vēl vairāk ierobežot saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos; priekšlikumus virzīs likuma otrajam lasījumam. Lēmums ir pretējs SEPLP rosinājumam, ka svešvalodu lietojuma apjomu ik gadu koriģētu un pamatotu pati padome. Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra, ka saturam krievu valodā no sabiedriskajiem medijiem jāpazūd pavisam. SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane norādīja, ka tas nozīmētu ļoti šauru Satversmes tiesas sprieduma traktējumu — ikdienas ziņas krievu valodā vairs nebūtu iespējamas, paliktu vienīgi mērķēta dezinformācijas apkarošana un ārkārtas izņēmumi. Likumam plānots stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī. Satversmes tiesa marta izskaņā atzina pašreizējo regulējumu par pārāk plašu, norādot, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, bet par citām mazākumtautību valodām valstij jārūpējas.9

Saeimas komisija atbalstīja priekšlikumu, ka SEPLP pēc 15. Saeimas vēlēšanām sagatavos likumprojektu, nostiprinot "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" zīmolvārdus. LTV žurnālists Dāvids Freidenfelds skaidroja, ka darbinieki piekrituši atlikt šo ierakstu likumā, jo pirms vēlēšanām pastāv risks, ka tajā tiktu iestrādāti arī citi, ar zīmola saglabāšanu nesaistīti punkti. Vienošanās par praktisko īstenošanu jāpanāk līdz 15. septembrim, bet priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5. oktobrim — pirmdienai pēc vēlēšanām. Komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") pauda, ka vienošanās jānostiprina likumā, lai nerastos jauni konflikti. Jūnija vidū vairāk nekā 200 LSM darbinieku bija lūguši valdi saglabāt vēsturiskos zīmolus.10

Sabiedrība un tiesa

Slēgtā tiesas sēdē 13. jūlijā sākta lietas izskatīšana pret Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medmāsu Jeļenu Ugorenko, kura apsūdzēta profesionālo pienākumu nepienācīgā pildīšanā, kā rezultātā iestājās pacienta nāve. 2025. gada novembrī medmāsai bija jāsagatavo nātrija bikarbonāta šķīdums, taču viņa sagatavoja kālija hlorīda šķīdumu un uzlika tam nepieciešamā medikamenta marķējumu. Nākamajā rītā šķīdumu sāka ievadīt onkoloģijas pacientei, kuru neizdevās atdzīvināt. Advokāts Aldis Liepiņš norādīja, ka viņa atzīst vainu, ir atvainojusies bērna vecākiem un sākusi maksāt kaitējuma kompensāciju. Cietušo advokāte Daina Saulīte teica, ka ģimene vēlas brīvības atņemšanu — apsūdzētajai var draudēt līdz pieciem gadiem cietumā. Kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums nodarboties ar profesiju. Slimnīcas valdes locekle Zane Straume informēja, ka nodaļā pārskatīta medikamentu izvietošanas kārtība, pastiprināts četru acu princips daudzkomponentu šķīdumu gatavošanā un būtiski paplašināta slimnīcas aptiekas iesaiste.11

Kāda "SEB bankas" kliente vairāku gadu laikā romantiskam krāpniekam, ar kuru iepazinusies sociālajos tīklos, pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro, palīdzot risināt viņa iztēlotās finansiālās grūtības; cita latviete aizlidojusi uz Ganu pie sava 24 gadus vecā interneta drauga. Bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norādīja, ka šādas attiecības parasti ilgst piecus līdz septiņus gadus, summas pakāpeniski pieaug, tiek ieguldīti uzkrājumi un ņemti kredīti. Banka var vienīgi aizturēt netipiskus pārskaitījumus uz ārzemēm, tā dodot upurim laiku pārdomām. Kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš aicināja tuviniekus nenovērsties no upuriem, jo daļā gadījumu viņi nonāk dziļā krīzē. Labprātīgi pārskaitīto naudu atgūt nav iespējams, un kredītus upuri bieži atmaksā gadiem ilgi.12

Tiesa Londonā nolēmusi, ka Anglijas Visbīčas pilsētas bijušais mērs, Latvijā dzimušais Aigars Balsevics, pēc soda izciešanas tiks deportēts uz Latviju. 2023. gadā viņu atzina par vainīgu sievietes izvarošanā divos gadījumos 2021. gadā un piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus cietumā, uz mūžu iekļaujot seksuālo noziedznieku reģistrā. Lielbritānijā viņš ieradās 2003. vai 2004. gadā, 2015. gadā kļuva par pašvaldības deputātu, 2019. gadā — par vicemēru, bet gadu vēlāk — par mēru, Anglijā kļūstot par pirmo pilsētas mēru no Austrumeiropas. 2012. gadā viņš Latvijā tika notiesāts par zādzību. Tiesnese Sūzana Kebede secināja, ka nodarījuma raksturs un smagums aizēno visus viņam labvēlīgos apstākļus un izraidīšana nebūtu nesamērīga.13

Portālā "ManaBalss.lv" sākta parakstu vākšana iniciatīvai "Žogu un drošu pāreju Imantas dzelzceļam". Kopš pagājušā gada rudens posmā starp pieturām "Imanta" un "Babīte" vilciens nāvējoši notriecis četrus cilvēkus, tostarp divas 13 gadus vecas meitenes. Iniciatīvas autors Alans Baguzins prasa žogu abās sliežu pusēs aptuveni trīs kilometru garumā un gājēju barjeru uz pārbrauktuves Zolitūdes ielā. Lai iesniegtu iniciatīvu Rīgas pašvaldībā, nepieciešami 2000 parakstu; dažu dienu laikā savākti simts. Pašvaldība risinājumus atbalsta, taču īstenot tos var vienīgi "Latvijas dzelzceļš". Uzņēmuma galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners norādīja, ka pērn ierīkoti gājēju labirinti un signalizācija, bet jauna signalizācijas sistēma un, iespējams, žogs tiks pasūtīti RIX lidostas dzelzceļa projekta ietvaros — iepirkumu plānots izsludināt šogad, bet savienojumu pabeigt 2029. gadā.14

Latvijas Jumiķu apvienībā ir tikai nedaudz vairāk nekā 30 profesionālu jumiķu, no kuriem ap 20 strādā Rīgā, tāpēc reģionos speciālistu trūkst. Rinda pēc pakalpojuma sniedzas vairākus gadus uz priekšu — apvienības valdes priekšsēdētājam Valdim Vucānam darbi ieplānoti līdz 2027. gadam. Jumiķa izglītību Latvijā var iegūt vienīgi Ogres tehnikumā, kur pērn intereses trūkuma dēļ kursu nenokomplektēja; direktore Armanda Auziņa atzina, ka ar vienu izglītības iestādi visas valsts vajadzības nodrošināt ir grūti. Vucāns uzsvēra, ka profesionālis īpaši nepieciešams vēsturisku ēku jumtiem, kur neprasmīgs darbs var bojāt visu jumta konstrukciju. Daugavpils Svētā Pētera katoļu baznīcas jumta rekonstrukcija rit jau ceturto gadu.15

Vide un infrastruktūra

Valdībā atbalstītie grozījumi mikroliegumu noteikumos paredz, ka valsts vairs nenodrošinās neatkarīga eksperta atzinumu — to turpmāk būs jānodrošina un jāapmaksā pašam iesnieguma iesniedzējam. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norādīja, ka mikroliegumi ir pasargājuši, piemēram, mazā ērgļa ligzdošanas vietas valsts mežos, un jaunā kārtība atturēs iedzīvotājus no ziņošanas, aizsardzības pienākumu uzveļot nevalstiskajām organizācijām. Latvijas Dabas fonda interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle uzsvēra, ka jau šobrīd sistēmā "Ozols" reģistrētās dabas vērtības bieži paliek neaizsargātas. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons skaidroja, ka ierosinājumu skaits pēdējos gados pietuvojies 200, mikroliegumu platība mežos sasniegusi gandrīz 55 000 hektāru, bet ekspertu atzinumu izmaksas desmit gados augušas vairāk nekā desmitkārt. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") pamatoja izmaiņas ar nepieciešamību taupīt līdzekļus un uzsvēra, ka ieguvumi būs lielāki, ja aizsardzību nodrošinās "Natura 2000" teritorijās.16

Apjomīgo Vanšu tilta remontdarbu aktīvākajā posmā tiltu varētu slēgt privātajam transportam, atstājot to vienīgi sabiedriskajam transportam un operatīvajiem dienestiem. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") norādīja, ka pīķa stundās tiltu šķērso 4000 auto stundā un jau 10–20 % autovadītāju pārsēšanās sabiedriskajā transportā būtiski atslogotu satiksmes mezglu. Kā kompensējoši risinājumi tiek apsvērti "park and ride" laukumi Preses nama kvartālā, Ķīpsalā pie "Olimpia" un "BT1", kā arī pie Zemkopības ministrijas, un jauni sabiedriskā transporta maršruti. Satiksmes organizācijas plāns vēl top; remontu plānots sākt nākamā gada beigās, un tas ilgs vairāk nekā gadu.17

Daugavpils pašvaldības arhitekti, būvinženieri un inženiertīklu speciālisti apsekojuši Grīvas cietumu, ko plānots slēgt gada beigās, ieslodzītos pārceļot uz jauno Liepājas cietumu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs ("Sarauj, Latgale!") sacīja, ka pašvaldība teritoriju pārņemtu tikai ar vismaz 10 miljonu eiro valsts finansējumu — līdzekļi vajadzīgi PSRS laika graustu nojaukšanai, meliorācijas sistēmas un teritorijas sakārtošanai, apsardzei un uzturēšanai. Pašvaldība saskata iespēju izveidot muzeju, viesnīcu, brīvdabas pasākumu vietu ar ietilpību 10–20 tūkstoši skatītāju, kempinga stāvvietu un piestātnes pie Daugavas. Salīdzinājumam minēts "Inženieru arsenāls" Daugavpils cietoksnī, kura projekts izmaksāja 7 miljonus eiro. Šā gada vidū slēgts arī Jelgavas cietums, kura telpas pārņems pašvaldība.18

Kultūra un mantojums

Gārsenes pils muzeja krājums papildināts ar Budbergu dzimtas relikvijām — fotogrāfijām, sudraba galda piederumiem un zelta uzpirksteni, ko senču mājās atvedusi dzimtas pēctece Anne Roza Šona, Latvijas goda konsule Haiti. Sēlijas pils vairāk nekā 300 gadus piederēja baroniem fon Budbergiem, un tur saimniekoja 11 paaudzes, līdz pēc agrārās reformas dzimta pili zaudēja un pameta Latviju. Šona dzimusi Vācijā, bēgļu nometnē, kur viņas māte no Rīgas satika nometnes pārvaldnieku no Čehijas. Priekšmetus visu mūžu glabājusi viņas vecmāmiņa Vanda — jaunā barona Godharda Ernsta Budberga meita. Šī ir konsules trešā viesošanās Gārsenē, un viņa apņēmusies atgriezties.19

Ēdoles kultūras namā apskatāma izstāde no Emmas Freilībenas pastkaršu kolekcijas, ko saglabājusi viņas krustmeita Gracija Plieniņa, kurai nupat apritējuši 93 gadi. Emma dzimusi 19. gadsimta beigās un nodzīvojusi līdz 1965. gadam; senākā kartīte saglabājusies no 1904. gada. No gandrīz 200 kartītēm izstādē apskatāms nepilns simts, kas sagrupētas tematiski un pa laika posmiem — zelta divdesmitie gadi, trimdā sūtītās kartes un okupācijas laiks. Izstādes iniciatore Zane Jančevska uzsvēra, ka kolekcija stāsta gan par cilvēku attiecībām, gan valsts iekārtas maiņām — kartes atklāj arī Rīgas ielu nosaukumu maiņas: Aleksandra, Hitlera, Ļeņina. Izstādes veidotāja Sanita Astiča atzina, ka četrdesmito un piecdesmito gadu kartītēs mainījies stils un rakstība un pazudušas krāsas.20

Strenčos, kur ikdienā dzīvo nedaudz vairāk par tūkstoti iedzīvotāju, pirmoreiz notiek "3×3" saiets, pulcējot aptuveni 400 latviešu no Latvijas reģioniem un ārvalstīm. Saieta vadmotīvs ir "Amats", godinot pilsētas plostnieku tradīcijas: dalībnieki strādā ar koku un mālu, kaļ rotas un darina apģērbu. Aptuveni trešdaļa dalībnieku saietā piedalās pirmoreiz, un interese bijusi lielāka par pieejamo vietu skaitu — gan Strenčos, gan Bebrenē daļai gribētāju nācies atteikt. Saieta stacijas vadītājs Bruno Kalviņš Silva, kurš saietus apmeklē kopš četru gadu vecuma, norādīja, ka daudzinājums pie ugunskura dod mājības sajūtu tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Saieta vadītāja Baiba Auziņa teica, ka atkārtotajiem dalībniekiem galvenā emocija ir atkalredzēšanās prieks.21

Ziņu apskata avoti


1Pārbaudē par dronu incidentiem Rēzeknē armija atklāj trūkumus, bet sodus nepiemēro (19 Jul 2026)
2Tiesai nodod četras lietas par spiegošanu Krievijas interesēs (17 Jul 2026)
3Aizsardzības dienesta karavīru ērtībām pārbūvē poligona «Mežaine» padomju laika kazarmas (17 Jul 2026)
4No teorijas līdz praksei: Jaunsardzes nometne poligonā «Meža Mackeviči» (18 Jul 2026)
5«Mūs te tā gaida!» Jau 40. reizi uz Latviju atved ievainotos Ukrainas karavīrus (16 Jul 2026)
6Atliek Kulberga valdības rīcības plāna apstiprināšanu, jo tas nav finansiāli īstenojams (13 Jul 2026)
7Saņem naudu par to, ka ierodas uz sēdi? Vētīs visu valsts finansējumu NVO (15 Jul 2026)
8Vitenbergs pieļauj KEM likvidēšanu; rosina veidot Tautsaimniecības ministriju (13 Jul 2026)
9Plāno vēl būtiskāk samazināt krievu valodas apjomu LSM (14 Jul 2026)
10Likuma grozījumus «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzijas» vēsturisko zīmolu nostiprināšanai plāno virzīt pēc vēlēšanām (14 Jul 2026)
11Medmāsa tiesā atzīst vainu lietā par bērna nāvi sajaukto medikamentu dēļ (13 Jul 2026)
12Romantiskās krāpšanas cena – 100 000 eiro un pašnāvība (18 Jul 2026)
13Lielbritānija deportēs uz Latviju par izvarošanu notiesāto pirmo Anglijas pilsētas mēru austrumeiropieti (13 Jul 2026)
14Imantas un Zolitūdes iedzīvotāji sākuši vākt parakstus par apkaimēs drošāku vidi pie dzelzceļa (19 Jul 2026)
15Jumtu netrūkst, trūkst jumiķu: profesionāļu deficīts rada gadiem ilgas rindas (15 Jul 2026)
16Vides sargi kritizē jauno kārtību mikroliegumu izveidei (17 Jul 2026)
17Vanšu tilta aktīvo remontdarbu laikā varētu slēgt satiksmi (15 Jul 2026)
18Grīvas cietuma nākotne: Daugavpils saredz tūrisma objekta potenciālu, bet vajag vismaz 10 miljonus eiro (17 Jul 2026)
19Gārsenes pils muzeja krājums papildināts ar unikālām relikvijām (19 Jul 2026)
20Senu pastkaršu kolekcijas izstāde Ēdolē (18 Jul 2026)
21«3×3» saiets Strenčos pulcē 400 latviešus no visas pasaules (16 Jul 2026)

Foto | photo

Piemineklis padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Padomju kara piemineklis ar savu monumentālo sievieti — redzējis vienu, redzējis visas.
Скатертью дорога! „ Lai ceļš kā galdauts! “
Monument to the Liberators of Soviet Latvia and Riga from the German Fascist Invaders
The Motherland (Latvian: Dzimtene–māte, Russian: Родина-мать / Rodina-mat')
Seen one monumental female figure on a Soviet war memorial? Seen them all!
Good riddance!

Gaidāmās vārda dienas | Upcoming name days

  • Monday 7/20 — Namejs, Ramona, Ritma
  • Tuesday 7/21 — Dabris, Daniels, Meldra, Melisa
  • Wednesday 7/22 — Margita, Marija, Marika, Marina, Marisandra
  • Thursday 7/23 — Ada, Madala, Magda, Magone
  • Friday 7/24 — Krista, Kristiāna, Kristīne, Krists
  • Saturday 7/25 — Jēkabs, Marika

Ar to noslēdzas šīs nedēļas jaunumi. That wraps up this week's digest.

Silvija Peters
◄July 12July 19July 26
© 1998 – 2026, S.A. & P.J.Vecrumba | contact [at] latvians.com   Latvians.com on Facebook Peters on Bluesky Peters on Twitter Silvija on Bluesky Terms of Use Privacy Policy Facebook ToS Web presence by Dynamic Resources