Celebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! |
Foreign Affairs and Defense
A Russian KAB-250 guided aerial bomb struck Sloviansk, Donetsk oblast, on July 24, destroying the building housing Latvia's honorary consulate. Honorary Consul Oleksandr Pavenko was unhurt; two consulate staff were wounded. Five people were killed and nine injured in the wider strike, which also damaged ten private homes and business premises. Foreign Minister Baiba Braže briefed EU and NATO counterparts, summoned Russia's chargé d'affaires ad interim, and delivered a note of protest.12
Defense Minister Raivis Melnis said the entire eastern border should be covered by automated anti-drone systems by the end of September, with radar and a command system still to be purchased from an unnamed country. The aim is remote operation with minimal personnel. An internal review of the May 7 Rēzekne incidents, in which two drones crashed and damaged an oil storage facility, found gaps in early warning and interception capability but identified no individuals as responsible. On June 8 French fighters downed a drone over Latvia, the first such interception in Latvian airspace.3
Economics Minister Viktors Valainis signed a memorandum of understanding on July 23 with a Latvian company founded by the US firm Native Trading LLC for a full-cycle artillery munitions plant covering solid propellant production, warhead filling, final assembly, and certification testing. Projected investment is €70–90 million, with 150 jobs and €600 million in exports within five years of launch. Native Trading is a sourcing and logistics firm rather than a manufacturer. The memorandum is not legally binding; implementation is targeted within 24 months.4
The Crisis Management Center of the State Chancellery has compiled a National Risk Catalogue covering 48 threat types across natural, technological, cyber, man-made, societal, and health categories, together with low-probability/high-impact and emerging risks. Each threat is defined by hazard type, probability, and consequences. The catalogue includes a tolerance matrix setting out which risk areas Latvia treats as intolerable and requiring immediate action. Available in Latvian only.5
Saeima and Elections
The Central Election Commission removed Rīga City Council member Ēriks Stendzenieks from the Latvia First (LPV) candidate list for the 15th Saeima elections, citing Article 5(3) of the Saeima Election Law, which bars persons convicted of an intentional criminal offense unless rehabilitated or the conviction expunged. The nature of the offense was not specified, and Stendzenieks agreed to his removal. A former advertising executive, he is a long-standing associate of LPV leader Ainārs Šlesers. The commission had earlier removed Harmony candidate Jurijs Jesipenko, who is not a Latvian citizen.6
Amendments adopted July 23 raise administrative penalties across nearly every article of the state language law. Fines for individuals rise from €35–140 to €50–195, for officials from €70–300 to €100–420, and for legal entities from €140–700 (in some cases €3,000–5,000) to €195–6,950. A rewritten Article 20 sets penalties of €100–2,000 for blatant disrespect toward the state language or actions belittling its status, replacing the previous €35–700. New Unity faction leader Edmunds Jurēvics said the intent is preventive rather than repressive. The superseded penalties dated from 2020.7
Saeima voting moved to a new electronic system on July 23, replacing consoles in service since 1997 that had latterly been kept running by cannibalizing parts from decommissioned units. The new equipment handles debate registration, agenda voting, deputy registration, and quorum verification, and was configured and tested with CERT.LV between the spring and autumn sessions. Cost was €321,510; the hardware was supplied by SIA "AT Trade Music," an online musical instrument retailer.8
Economy
The Saeima adopted final-reading amendments to the Unfair Trade Practices Prohibition Law by 81 votes to none, aimed at limiting the leverage of large retailers over farmers and cooperatives. Retailers must give at least 30 days' written notice before delisting a supplier's goods, except where goods fail to meet contract terms. The amendments define supply forecasts to prevent producers being pushed to manufacture without order coverage, bar unilateral sanctions for insignificant deviations from forecast volumes, and require payment for regular deliveries of fresh vegetables and berries within 20 days.9
Transport Minister Rihards Kozlovskis proposed restructuring the board of Eiropas Dzelzceļa līnijas, Latvia's Rail Baltica implementing company, whose management has turned over 11 times since 2014. Amendments would allow serving board members of other state-owned companies to be appointed, for fixed two-year terms. Roughly 30 km of line is under construction in Latvia against more than 100 km each in Estonia and Lithuania. The original estimate was €5.8 billion with completion in 2026; the current figure approaches €24 billion against a nominal 2030 date that few expect to hold.10
In Goliševa, Ludza region, a few kilometers from the Russian border, residents gather in the village square to sell blueberries and chanterelles to commercial buyers. Blueberries fetch €3.50 per kilogram and chanterelles €5, but volumes are far below earlier years after three seasons of spring frosts and extensive logging of berry and mushroom forests. Goliševa parish has one of Latvia's highest unemployment rates, and the four-week blueberry season remains a rare earning opportunity; the number of pickers has fallen as residents leave for work abroad, with one Norwegian community nicknamed the second Goliševa. Processor Pharmeko Lettland has diversified into juices, concentrates, purees, and berry powders as forest deliveries decline.11
Society
State Police closed the investigation into a widely circulated social media account of a sexual assault in central Rīga attributed to migrants, concluding that no criminal offense occurred and opening a departmental inquiry into possible deliberately false testimony. The complainant, Ginta Vilcāne, did not contact police until after public reaction prompted officers to visit her home. Investigators reviewed urban video recordings and found no confirmation. Separately, public media ombudsman Edmunds Apsalons ruled that LSM had no obligation to disclose the complainant's previously expressed political views, but faulted the Latvian-language coverage for not clearly separating editorial framing from her account and for the headline's use of the migrant characterization.12
Culture
"Without America," billed as the largest exhibition of Latvian exile art, has opened at the Exhibition Gallery of the Liepāja Latvian Society House. Assembled from the World Latvian Art Center collection in Cēsis, it deliberately excludes artists who lived in the United States, foregrounding work from Australia, Canada, and South America. More than 30 artists are represented, with curators Kārlis Kanderovskis and Vita Hartmane emphasizing lesser-known figures and works rarely seen in Latvia. The show continues a four-year collaboration between the two institutions and runs through August 31.13
Digest sources
Citās ziņās
Politika un pārvaldība
Ministru kabinets otrdien nepilnās četrās minūtēs apstiprināja valdības rīcības plānu, kurā pasākumu skaits samazināts no 215 līdz 150. Nedēļu iepriekš lēmumu atlika, jo daļai ieceru šā gada budžetā trūka seguma. Saglabāts 61 prioritārais darbs, tomēr 17 no tiem ir finansiāli ietilpīgi un to izpilde atkarīga no naudas atrašanas; 30 pasākumi atsijāti kā maznozīmīgi, bet vēl 35 apkopoti atsevišķā pielikumā — visvairāk to ir Izglītības un zinātnes ministrijas (deviņi) un Iekšlietu ministrijas (seši) pārziņā. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs plānu nosauca par daļēji formālu un brīdināja, ka 2030. gadā negatīvā fiskālā telpa varētu sasniegt 936 miljonus eiro. Domnīcas "Providus" vadītāja Sanda Liepiņa norādīja, ka valdībai joprojām trūkst skaidra fokusa. Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") valdībai līdz oktobra vēlēšanām atlikuši nepilni trīs mēneši.1
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien svītroja Rīgas domes deputātu Ēriku Stendzenieku no partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidātu saraksta 15. Saeimas vēlēšanām Rīgas apgabalā. Iepazinusies ar Sodu reģistra ziņām, CVK konstatēja, ka uz viņu attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punkta ierobežojums, kas liedz kandidēt personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Pēc LETA rīcībā esošajām ziņām Stendzenieks 2023. gada aprīlī pieķerts, vadot transportlīdzekli 1,5 promiļu reibumā — prokuratūra piemēroja 260 stundas sabiedriskā darba un tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem —, bet 2024. gada janvārī braucot bez vadītāja tiesībām, par ko piespriests 2800 eiro sods. Lēmumu viņš nepārsūdzēs un turpinās darbu Rīgas domē. Vēlēšanas notiks 3. oktobrī; kopumā iesniegti 14 kandidātu saraksti.2
Saeimas deputāti 23. jūlija ārkārtas sēdi sāka ar jaunām balsošanas iekārtām, kurās pogas nomainījuši skārienjutīgie ekrāni. Iepriekšējās pultis kalpoja kopš 1997. gada, un pēdējos gados bojātās uzturēja, izmantojot detaļas no jau norakstītajām. Sistēmas ieviešanā Saeima sadarbojās ar "Cert.lv". Deputāti jaunās iekārtas izmēģināja simboliskā balsojumā par to, ka Latvija ir labākā vieta pasaulē, kur pavadīt vasaru: par nobalsoja 80, pret — neviens, atturējās četri. Aparatūru piegādāja SIA "A-T Trade Music".3
Valoda un mediji
Saeima 23. jūlijā pieņēma grozījumus, kas gandrīz visos Valsts valodas likuma pantos palielina naudas sodus. Fiziskām personām sods pieaug no 35–140 eiro līdz 50–195 eiro, amatpersonām — no 70–300 līdz 100–420 eiro, bet juridiskām personām no 140–700 eiro (atsevišķos pantos līdz 3000 vai pat 5000) līdz 195–6950 eiro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Jaunā 20. panta redakcija par klaju necieņu pret valsts valodu un darbībām, kas vērstas uz tās statusa noniecināšanu, paredz sodu no 100 līdz 2000 eiro; līdz šim tas bija 35–700 eiro. Likumprojekta autori atsaucās uz ģeopolitiskajiem riskiem un ārējiem mēģinājumiem mazināt valsts valodas nozīmi. Valsts valodas centrs pēdējos gados konstatējis vairāk nekā 4000 pārkāpumu. Iepriekšējie sodu apmēri noteikti 2020. gadā.4
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Eiropas Savienības valstu svešvalodās veidotos televīzijas raidījumus ieskaņot, dublēt vai nodrošināt ar subtitriem latviešu valodā — veidu medijs varēs izvēlēties pats. Raidījumi citās svešvalodās būs jādublē. Prasības neattieksies uz ziņu tiešraidēm, ziņu un valodu mācību raidījumiem, retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas programmām, kas paredzētas auditorijai ārpus Latvijas. Radio apraides atļaujas turpmāk izsniegs tikai apraidei valsts valodā, un valsts valodā jābūt arī reklāmai. Grozījumi aizliedz programmās iekļaut sankcijām pakļautu personu skaņdarbus un nosaka NEPLP par atbildīgo iestādi mediju tirgus koncentrācijas vērtēšanā.5
Komentējot ieceri krasi ierobežot krievu valodas lietojumu Latvijas Sabiedriskajā medijā, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda, ka Latvijas politiskā elite neesot ieinteresēta kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Priekšlikumu pieļaut krievu valodu vienīgi ārkārtas situācijā vai propagandas atspēkošanai viņš nosauca par bīstamu stereotipizāciju, kas netieši pieņem, ka visi krievvalodīgie pakļauti Kremļa ietekmei. Hanovs norādīja, ka brīdinājumi par karstuma viļņiem mobilajos tālruņos pieejami vien latviski un angliski, un rosināja valsts valodu stiprināt ar kultūras atbalstu, nevis ierobežojumiem. Satversmes tiesa martā atzina līdzšinējo regulējumu par saturu mazākumtautību valodās par pārāk plašu, vienlaikus uzsverot, ka par citām mazākumtautību valodām valstij jārūpējas.6
Imigrācija un pilsoniskā sabiedrība
Ministru kabinets pēc mēneša varētu lemt par parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma ieviešanas plānu, kurā viens no priekšlikumiem ir noteikt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas kvotas. Komisijas vadītājs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pieļāva, ka ierobežojumus varētu noteikt arī pēc izcelsmes valsts, taču kritēriji būtu jāizstrādā kompetentajām iestādēm, nevis politiķiem. Darba devēju konfederācijas direktors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka darbaspēka trūkums ir viena no nozīmīgākajām problēmām un lēmumu pieņēmējiem būtu jāpaskaidro, kā uzņēmumi kvotu apstākļos nodrošinās darbiniekus. Igaunijā gada kvota nedrīkst pārsniegt 0,1 % no pastāvīgo iedzīvotāju skaita jeb 1300 cilvēku; nākamgad to plānots palielināt līdz 0,3 % jeb gandrīz 4000, vienlaikus pazeminot algas slieksni augsti kvalificētiem darbiniekiem no 1,5 līdz 0,8 reizēm no vidējās algas. Komisija strādāja sešus mēnešus un noturēja 24 sēdes.7
Pēc plaši izskanējušā stāsta par iespējamu uzbrukumu Rīgas centrā pētnieki norāda, ka bažas par drošību, robežkontroli un iebraucēju iekļaušanos sabiedrībā pašas par sevi nav ksenofobija. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns piesardzību nosauca par racionālu, taču norādīja, ka mērena saruna publiskajā telpā gandrīz nav pārstāvēta un migrācijas tēma kļuvusi politiski tik neērta, ka no tās izvairās arī centriskie spēki. Migrācijas pētniece, LU tenūrprofesore Inta Mieriņa uzsvēra, ka robeža tiek pārkāpta tad, kad viena cilvēka rīcību attiecina uz visu grupu, un salīdzināja to ar britu politiķu retoriku pēc kāda Latvijas valstspiederīgā izraidīšanas. Viņa brīdināja, ka nepārbaudītu stāstu izplatīšana var mazināt uzticēšanos arī turpmākiem ziņojumiem par vardarbību.8
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, sociologs Jurijs Ņikišins Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka nevalstiskās organizācijas līdzās sabiedriskajiem medijiem ir ceturtā vara, bez kuras dzīvotspējīga demokrātija nav iespējama, un ka pirms kategoriskiem lēmumiem nepieciešams dialogs ar tiem, kurus tie skar. Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa par bezatbildīgu nosauca publisku apgalvojumu paušanu par pārkāpumiem, pirms notikusi saruna ar pašu organizāciju. Kultūras ministrija apturējusi finansējumu biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" projektam, kura kopējā summa ir 246 754 eiro un no kura apgūti 74 000 eiro, savukārt Iekšlietu ministrija lauzusi sadarbības memorandus ar šo biedrību un "Gribu palīdzēt bēgļiem". Finanšu ministrijas revīzija vēl nav pabeigta.9
Drošība un infrastruktūra
Pēc jūnija kiberuzbrukuma "Latvijas valsts mežu" infrastruktūrai atjaunota ģeotelpiskā lietotne "LVM GEO" — atkal pieejama gan mobilā lietotne, gan karšu pārlūks ar fona kartēm, informāciju par meža nogabaliem, ceļiem un tūrisma vietām, kā arī Valsts zemes dienesta kadastra karti. Uzbrukums notika 22. jūnijā, atbildību uzņēmās ārvalstu izspiedējvīrusu grupējums, un uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus datu, tostarp iekšējos dokumentus un e-pasta sarakstes. Premjers Andris Kulbergs norādīja, ka pirmās ielaušanās pazīmes fiksētas jau 11. jūnijā, un kritizēja nepietiekamu gatavību kritisko sistēmu aizsardzībā. LVM ir viens no trim uzņēmumiem, kas izstrādā šā gada Saeimas vēlēšanu sistēmu, taču uzņēmumā apgalvo, ka tās izstrāde bijusi nodalīta un nav cietusi.10
Ludzas novada pašvaldība ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu iegādājusies 19 dīzeļģeneratorus un sešas dzeramā ūdens tvertnes, lai stiprinātu civilās aizsardzības spējas pierobežā. Novadā ietilpst trīs pilsētas un 22 pagasti, bet robeža ar Krieviju stiepjas 140 kilometru garumā. Aprīkojums pielāgots katra pagasta vajadzībām: Lauderos uzstādīts piecu kilovatu ģenerators telefonu uzlādēšanai un apgaismojumam, Briģos — desmit kilovatu ģenerators, jo tur darbojas pirmsskolas iestāde ar diennakts grupu, bet Nirzā novietota ūdens tvertne ar viena kubikmetra tilpumu. Novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka ģeneratori izmantoti reti, taču dronu ielidojumi pierobežā liek rēķināties ar ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Projekts izmaksāja gandrīz 50 tūkstošus eiro, no kuriem 10 % ir pašvaldības līdzfinansējums.11
Talsu novadā pirmdienas vakarā nolija teju mēneša nokrišņu norma, pārraujot Dursupes dzirnavezera aizsprostu, applūdinot apkārtni un izskalojot 30–40 pašvaldības ceļu posmus. Novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš lēš, ka pašvaldības ceļu atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusmiljonu eiro, un vērsīsies pēc atbalsta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aptuveni tikpat prasīs valsts ceļu remonts: "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka posmā Talsi–Sloka bojāta 1980. gadā būvēta caurteka, kuras nomaiņa var ievilkties līdz novembrim, tikmēr izbūvējot pagaidu ceļu. Saeimas komisijas ārkārtas sēdē pauda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nav nepieciešama, jo likums jau ļauj iepirkumus veikt operatīvi. Cietis arī Talsu novada muzeja krājums — daļa no tā neatgriezeniski —, un applūduši lauksaimnieku lauki.12
"Pasažieru vilcienā" apstiprināja, ka elektrovilcienos vēl jānomaina vairāk nekā 200 brāķētu pakešu logu, kas jau aizsvīduši vai drīzumā varētu aizsvīst. Līdz šim nomainīti vairāk nekā 730 logu, bet defekts konstatēts vidēji katrā trešajā jeb aptuveni tūkstotī logu, un tos par saviem līdzekļiem maina ražotājs "Škoda". Uzņēmuma pārstāve Sigita Paula norādīja, ka prioritāte piešķirta logiem ar vizuāli pamanāmu aizsvīdumu — tādu palikuši 29 —, bet nomaiņas tempu ierobežo ražotāja jaudas. Darbus plānots pabeigt līdz gada beigām; pasažieru drošību šie logi neapdraud. Līgums par 32 elektrovilcieniem parakstīts 2019. gada vidū, tie izmaksājuši vairāk nekā 200 miljonus eiro, un par piegādes kavējumu "Pasažieru vilciens" piemēros 5,7 miljonu eiro līgumsodu.13
"Latvijas dzelzceļa" iecere līdz pagājušā gada beigām izbūvēt koka platformas 16 pieturās kavēsies vismaz pusotru gadu, un izmaksas var pieaugt par aptuveni 70 %. Platformas uzbūvētas 14 pieturās, Rumbulā tās sola tuvāko nedēļu laikā, bet Inčupē no platformu izbūves atteicās, cerot pieturu pārcelt tuvāk Pabažiem. Sākotnēji projektam plānoja aptuveni miljonu eiro, tagad tas kopā ar pagaidu platformām pie Baltās kāpas varētu izmaksāt ap 1,7 miljoniem. LDz tehniskās ekspluatācijas direktors Egils Feldmanis to skaidroja ar kokmateriālu piegādes termiņiem un Rīgas stacijas darbu apjomu, kas aizņēmis tikpat laika, cik trīs citas platformas. Satiksmes ministrija norādīja, ka nevar iejaukties kapitālsabiedrības operatīvajā darbībā. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss cenu kāpumu neuzskata par pamatotu, atgādinot, ka 30. jūnijā valdība LDz piešķīra 24,5 miljonus eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai.14
Veselība un izglītība
Noslēdzoties pilotprojektam, krūts vēža pacientēm par ģenētisko izmeklējumu "Oncotype DX" atkal jāmaksā pašām — aptuveni 3000 eiro — vai jālūdz ziedotāju atbalsts. Tests dod skaidru atbildi, vai konkrētajā gadījumā ķīmijterapija būs noderīga. Projektā, ko vadīja Austrumu slimnīca un izpildīja "Genekor Latvija", pārbaudītas 208 sievietes, un 76 % no tām ķīmijterapija nebūtu devusi ieguvumu; KPMG aprēķinājis, ka kopējais ekonomiskais ieguvums pārsniedz miljonu eiro. Kopš aprīļa pie "ziedot.lv" vērsušās 24 sievietes, kopā lūdzot 72 tūkstošus eiro; palīdzēts 15. Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") piekrita, ka analīzes iekļaujamas valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, un solīja jautājumu skatīt rudens līdzekļu pārdalē. Visa Onkoloģijas plāna izpildei nepieciešami 150 miljoni eiro.15
Pēc 75 gadiem beigs pastāvēt Priekules vidusskola — pierobežas pilsētā pie Lietuvas robežas varēs iegūt tikai pamatizglītību, bet vidusskola saglabāsies Vaiņodē. Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka ministrijas kritērijiem neatbilda vesela virkne novada skolu un ka sarunās panākts Ministru kabineta noteikumos kā izņēmumus iekļaut piecas novada izglītības iestādes; valstī kopumā tādu ir vien 32. Šogad 12. klasi Priekulē absolvēja četri skolēni, 9. klasi — 28, bet 1. septembrī pirmajā klasē mācības sāks 31 bērns; kopumā pamatskolā mācīsies ap 200 skolēnu. Atveseļošanas fonda projektā par gandrīz trim miljoniem eiro Priekulē izbūvē ventilāciju un jaunu elektroinstalāciju, bet Vaiņodē nomaina apkures cauruļvadus. Priekulē sastaptie iedzīvotāji pārmaiņas vērtēja kritiski.16
Pašvaldības un sabiedrība
Daugavpils līdzdalības budžeta konkursā šogad par finansējumu sacentās piecas idejas, un pilsētas vadība aicinājusi īstenot visas. Visvairāk balsu — 318 — saņēma jauns sporta laukums pie Ruģeļu ūdenstilpes (gandrīz 47 tūkstoši eiro), otrajā vietā ar 257 balsīm ierindojās laivu nolaišanas rampa pie Daugavas (nedaudz vairāk par 48 tūkstošiem), bet trešajā ar 230 balsīm — suņu pastaigu laukuma labiekārtošana Aizpilsētas parkā (teju 18 tūkstoši). Piecu projektu kopējās izmaksas sasniedz gandrīz 179 tūkstošus eiro, kamēr sākotnēji atvēlētais budžets bija 129 500 eiro. Par papildu finansējumu domes deputāti lems 30. jūlijā. Izpilddirektora vietnieks Kārlis Rasis norādīja, ka darbi, visdrīzāk, sāksies tikai nākamgad.17
Rīgas pašvaldības policija saņēma divus izsaukumus par iespējamu lāceni ar mazuļiem Imantā — pie Lāčupes kapiem un Kurzemes prospektā. Ekipāžas apsekoja abas vietas un fiksēja pēdas, taču pašus dzīvniekus nemanīja; patrulēšana turpinās, un iedzīvotāji aicināti par novērojumiem vai pat aizdomām nekavējoties ziņot uz 112. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas pārvaldes departamenta direktore Gita Strode atgādināja, ka lāču skaits pieaug un ka meža masīvs starp Imantu un Bolderāju var kalpot par migrācijas koridoru uz Kurzemes pusi. Pamanot lāci, to nedrīkst biedēt — jāsaglabā miers, lēnām jāatkāpjas, neskatoties acīs un uzreiz negriežot muguru.18
Kultūra un piemiņa
Piektdienas vakarā Liepājā, klātesot ebreju kopienas pārstāvjiem no vairākām valstīm, atklāts Liepājas bākas Holokausta memoriāls. Tas veltīts Liepājas ebrejiem, kuri 1941. un 1942. gadā noslepkavoti bākas apkārtnē un zvejas ostas teritorijā; līdz 1941. gada jūlija beigām pilsētā nogalināti aptuveni 2000 ebreju, galvenokārt vīrieši. Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis skaidroja, ka tieši šeit notikušas pirmās lielās slepkavošanas akcijas un ka kāda vācu jūrnieka uzņemtais nepilnas divas minūtes garais videomateriāls, visticamāk, ir vienīgais, kurā redzama ebreju nošaušana Holokausta laikā; tas ļāvis atpazīt atsevišķus upurus. Fonda "Liepājas ebreju mantojums" direktore Ilana Ivanova atgādināja arī par glābējiem. Memoriālu ar melnā granīta un balto akmeņu kontrastu veidojis Andra Kokina birojs un uzņēmums "UPTK"; atklāšana notika 13. Liepājas Pasaules ebreju salidojuma laikā.19
Latvijas Nacionālā bibliotēka plāno celt esošo maksas pakalpojumu cenas un ieviest trīs eiro maksu tūristiem par Gaismas pils apskati bez gida; ar lasītāja karti bibliotēka joprojām būs pieejama bez maksas, tāpat kā pirmais stāvs ar kafejnīcām un izstāžu telpām. Kavējuma nauda par laikā neatdotu grāmatu pieaugtu piecas reizes — no 10 līdz 50 centiem dienā —, bet līdzšinējo 24 eiro personālo abonementu paredzēts sadalīt trīs veidos: mājas abonements maksātu 40, mūzikas krājuma — 50, bet akadēmiskais — 70 eiro gadā. Direktore Dagnija Baltiņa uzsvēra, ka bibliotēkas finansējums kopš 2019. gada nav indeksēts un līdzekļi vajadzīgi ēkas uzturēšanai. Pērn ēku apmeklēja vairāk nekā 235 tūkstoši cilvēku, no tiem aptuveni puse tūristi; no viņiem gadā cer iekasēt ap 200 tūkstošiem eiro. Valdība izmaiņas varētu skatīt augusta vidū, bet ieejas maksu paredzēts ieviest no 7. septembra.20
Kuldīgā trešo reizi aizvadīti Vecpilsētas svētki, ko pirmoreiz rīkoja pirms trim gadiem, atzīmējot vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētas dārzā bērniem darbojās radošo darbnīcu programma "Ventas varenie kuģi un kuģīši", vecpilsētas ieliņās un pagalmos norisinājās tirdziņi, bet sociālo pakalpojumu centrs "Tilts" savā pagalmā rādīja ikdienas darbu un svētku koncertam bija šuvis īpašus tērpus. Uz lielākām un mazākām skatuvēm uzstājās gan pazīstami mākslinieki, gan ielu muzikanti, un viens no gaidītākajiem notikumiem bija kopkora koncerts. Pēc tā uzstājās kuldīdznieku grupa "R.A.P", kas atsākusi koncertdarbību un dzimtajā pilsētā nebija spēlējusi vismaz 20 gadus.21
84 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Televīzijas ziņu raidījumu pults režisors Ivars Falks. Kolēģu vidū mīļi saukts par Ivariņu, viņš saspringtajās tiešraidēs aiz kadra radīja komandai drošības sajūtu. Atvadīšanās notika 24. jūlijā Tukumā, Tāles apbedīšanas birojā.22
Ziņu apskata avoti
Foto | photo
Gaidāmās vārda dienas | Upcoming name days
- Monday 7/27 — Dita, Mariona, Marta
- Tuesday 7/28 — Cecilija, Cilda
- Wednesday 7/29 — Dzilis, Edmunds, Edzus, Vidmants
- Thursday 7/30 — Madara, Renārs, Rosalinde, Valters
- Friday 7/31 — Angelika, Renita, Rūta, Sigita
- Saturday 8/1 — Albīna, Albīns, Dags, Jarmuts, Spēkonis
Ar to noslēdzas šīs nedēļas jaunumi. That wraps up this week's digest.

latviski