≡
 
 

Celebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! | 2026 digest index

This was a busy week in history.

  • 87 years since the signing of the Molotov–Ribbentrop Pact (August 23, 1939)
  • 37 years since the Baltic Way (August 23, 1989)
  • 35 years since the restoration of Latvia's independence (August 21, 1991)

Weather

The storm that struck on the night of 23 August was the strongest summer storm in Latvia since at least 1966, when comprehensive records of wind gusts began, according to the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre. Gusts of at least 20.7 metres per second were recorded at 14 observation stations, and at eight locations gusts reached severe storm force of at least 24.5 m/s. The previous strongest summer storm, on 28–29 July 2024, produced storm-force gusts at eight stations and severe storm force at two. At the height of the storm on Sunday morning, distributor "Sadales tīkls" reported supply disrupted for around 277,000 households; by 16:30 that figure stood at around 191,000. The Emergency Medical Service (NMPD) assisted 14 victims, with serious injuries recorded in some cases, and one person died in Jelgava under collapsed building structures. Several dozen national roads across all regions were partially or completely blocked, with "Latvian State Roads" (LVC) asking the public to report fallen trees and washouts. Fallen trees disrupted "Rīgas satiksme" routes, train services were to be gradually restored in several directions via "Vivi", and Rīga Airport returned to its normal schedule.a

A day earlier, the Meteorology Centre had placed a red (high danger) warning across a band of central Latvia including Rīga, with orange and yellow warnings elsewhere. Prolonged and "extremely heavy" rain was forecast for central districts, with thunderstorms possible, moving in from the south around midday and continuing into Saturday night and Sunday morning. Strong winds of up to 32 km/h were also expected. The public was advised to postpone non-essential trips, and several large events had already been postponed, including a concert in Mežaparks and a half marathon in Jelgava.b

Defence and security

Border guards announced on 21 August that they had uncovered a second tunnel on the Latvia-Belarus border. On 20 August, guards in Krāslava detected 28 persons who had illegally crossed the state border through an underground tunnel dug from Belarus. While surveying the adjacent territory, they found an underground passage camouflaged under moss and undergrowth in the area of responsibility of the Kaplava Border Guard Department, 20 metres from the border. On 10 August, border guards in Skrudaliena parish of Augšdaugava region had caught 15 persons who crossed through a tunnel dug from Belarus.c

Three people have been arrested in Latvia on suspicion of setting fire to the premises of Estonian defence industry company "Milrem Robotics" in Tallinn, according to Estonian public broadcaster ERR. Citing State Prosecutor Gardi Anderson, ERR reported that the court granted a request to remand two of the suspects in custody, with a decision on the third to follow; the suspects will be transferred to Estonia. The fire broke out in the Lasnamäe district during the night of Saturday 15 August. Prime Minister Kristen Michal stated that the state is investigating the possibility of Russian involvement, while Security Police press secretary Marta Tuul told ERR that initial information indicated the suspects reside in Latvia. Milrem Robotics develops land-based military equipment including the "VECTOR" robotic combat vehicle and the "THeMIS" robotic multi-purpose platform; ERR reported in 2023 that a controlling stake had been acquired by "EDGE Group PJSC", headquartered in the United Arab Emirates.d

On 14 August the State Security Service (VDD) urged the Public Prosecutor's Office to initiate criminal proceedings against a Latvian citizen for prolonged and systematic glorification and justification of Russia's war in Ukraine, incitement of hatred against Ukrainians, and unauthorised possession of a high-powered air gun and explosives. The VDD's investigation found that since the invasion the individual had regularly published Facebook posts glorifying Russia's military aggression, including the killing of prisoners of war and civilians, falsely attributing crimes against Ukrainians to soldiers of the Ukrainian Armed Forces, and questioning the legitimacy of the Ukrainian state and its right to exist. The Security Police detained the suspect on 22 April; a search of the residence turned up a high-calibre pneumatic weapon and unexploded First World War mortar shells found to contain explosives. Charges were brought under the second parts of Sections 74, 78 and 233 of the Criminal Law. Non-custodial security measures have been imposed — a ban on leaving the country and a requirement to report any change of residence — and the VDD reminded the public that no person is deemed guilty until guilt is established in accordance with the law.e

Two Turkish F-16 fighter jets visited the National Armed Forces (NBS) airbase at Lielvārde on 21 August, arriving as part of a Baltic airspace patrol mission from Ämari base in Estonia. Minister of Defence Raivis Melnis and Turkish Ambassador Ahmet Cemil Miroğlu greeted them at the end of the runway. "The presence of Turkish fighter jets in Latvia is a practical demonstration of NATO's readiness to protect our airspace and respond to any threat," Melnis said, adding that allied capabilities in the region must be "not only visible, but also immediately usable". The NATO Baltic Air Patrol rotation was taken over by the Italian contingent at Šiauliai in Lithuania on 31 July, replacing the French and Romanian contingents, with the Turkish contingent at Ämari supporting the mission. Fighters are not stationed at Lielvārde, but the base has received significant upgrades allowing such jets to use it as needed; it was the temporary home of NATO interceptors while Ämari was itself being upgraded.f

Marking the 35th anniversary of the National Guard (Zemessardze), the organization signed a memorandum of cooperation with the Lithuanian Riflemen's Union (Lietuvos šaulių sąjunga). The memorandum aims to build on Lithuania's experience in involving civilian supporters and non-military experts, improving opportunities for citizens to contribute to national defence, and envisages closer cooperation in training, innovation and comprehensive national defence. "Close cooperation between territorial and volunteer defense organizations in the Baltic region is not just desirable — it is necessary," said Colonel Mareks Ozoliņš, Chief of Staff of the National Guard. A Lithuanian delegation visited the 2nd Vidzeme Brigade and the "Sēlija" training ground and met regional unit representatives. Colonel Linas Idzelis, Commander of the Lithuanian Riflemen's Union, said cooperation "is not based on big words, but on action". The LŠS is a voluntary, state-supported citizens' self-defence organization founded in 1919; it played a role in Lithuania's independence struggles and the interwar period, was banned during the Soviet occupation — when many members joined the anti-Soviet partisan movement — and resumed in 1989.g

Politics and diplomacy

On 20 August, the 35th anniversary of the restoration of Estonia's independence, President of the Riigikogu Lauri Hussar, Speaker of the Saeima Daiga Mieriņa and Speaker of the Seimas Juozas Olekas issued a Joint Statement in Tallinn reaffirming support for Ukraine and non-recognition of any seizures of Ukrainian territory carried out by Russia. The Speakers pledged continued political, economic, financial and military support, maximised sanctions pressure and new restrictions on Russia's war economy, and encouraged finding ways to use frozen Russian assets to support Ukraine. They called for holding Russia to account for the crime of aggression, war crimes and violations of international law, and for preventing the normalisation of Russia's participation in international sporting and cultural events. The statement also commits to cooperation on strengthening the EU and NATO eastern borders, countering disinformation campaigns, and addressing what they term orchestrated migratory pressure on the EU external border, and reaffirms support for Ukraine's full EU accession and its path to NATO. The next Ukraine Recovery Conference will be held in Tallinn in January 2027.h

Economy and transport

The Saeima convened an extraordinary session on 20 August and passed the "Air Baltic Corporation AS Financial Stabilization Measures Law", which establishes a special procedure for state participation in the airline's stabilization. The draft went through committee stage and two readings in a single day. It empowers the government to put "about 30 million euros" into newly issued airBaltic bonds; the state already holds 50 million euros in bonds and an 88% stake. The law also allows extending the repayment term of a state loan to the company, capitalizing claims arising from the state loan and state-owned bonds — with a limit of up to 50 million euros for that transformation — and state participation in interim financing. Prime Minister Andris Kulbergs opened the debate by saying the state should not be involved in the aviation business, then explained why it should be in this instance: "Right now in this situation the easiest thing would be to do nothing... but it would be the most irresponsible." He added, "there is no plan B here," and praised the government's American advisers Seabury as "the most professional company in the world" and "the best representative in the world". The first reading passed 58 to 22, with 7 not voting and 1 abstaining, after the coalition Greens and Farmers Union (ZZS) broke ranks; the government relied on the 9 votes of the opposition Progressives, whose former Transport Minister Kaspars Briškens was criticised throughout the debate from almost all sides. In the second reading ZZS insisted on an amendment stating that the prime minister takes full responsibility for the decision, and the bill passed 54 to 21.i

Society

From the new year, the State Education Development Agency will no longer organize state language proficiency exams for adults; the Latvian Language Agency will take over, Latvian Radio reports. More than 20,000 people have taken the test over the past three years, for naturalization, residence permits or work purposes. A state language test is planned for all those who have learned Latvian with state funds, in order to clarify the effectiveness of state-funded courses, said Lana Franceska Dreimane, Deputy State Secretary of the Ministry of Education and Science, who described inter-institutional fragmentation as a weak point and the consolidation as a strategic priority. The number of people tested is expected to grow, as from next year state language proficiency requirements will also apply to refugees from the Ukrainian war and a new Immigration Law will come into force. Inita Vītola, director of the Latvian Language Agency, said learning and testing must remain separate areas so that objectivity is guaranteed, and that the main task over the coming three months is ensuring the testing process is not interrupted. Sanda Liepiņa, director of the think tank "Providus", whose recent study covered adult Latvian language teaching, said there is too little information about how the function will be organized and raised legitimate concerns about the Language Agency's capacity, also seeing risk in merging training and quality control in one institution; she argued the discussions should also address the future of the State Language Centre, subordinate to the Ministry of Justice, which conducts language usage tests of its own. Staff who organize the exams will transfer to the Language Agency. No changes to the exam procedure are planned and no additional budget funding will be requested.j

New Eurostat data for 2023 shows public spending on education, from pre-primary to tertiary level, accounted for 4.7% of EU gross domestic product — unchanged from 2022 and down 0.3 percentage points from 2020's 5.0%, the highest level since data collection began in 2012. The highest levels were in Sweden (6.8%), Finland (6.3%) and Belgium (6.2%); the lowest in Romania (3.0%), Greece (3.3%) and Malta (3.4%). Latvia recorded 4.34%, below the EU average, with Lithuania at an identical figure; data for Estonia was not available. Latvia's figure has fluctuated over the preceding decade: 6.59% in 2012, second only to Sweden's 7.38%, falling to 4.24% by 2018, rising slightly over the next few years without again passing 5%, then dropping to 4.13% in 2022.k

Culture

The Statehood Award for outstanding contribution to strengthening Latvian statehood was presented to poet, playwright and librettist Māra Zālīte on 21 August at a ceremony at Riga Castle, held as usual on the anniversary of the de facto restoration of Latvia's independence. This is only the sixth time the award has been handed out. Zālīte was thanked by President Edgars Rinkēvičs and by former President Vaira Vīķe-Freiberga. "Māra Zālīte is a person who is able to express in words what Latvia feels," Rinkēvičs said, calling her one of the leaders of the Awakening and "the leader of the Third Awakening". Zālīte received the Order of the Three Stars, Latvia's highest state decoration, in 1995, and has won the Copyright Infinity Award and the Latvian Literature of the Year Award several times; at the end of 2025 she was awarded a lifetime scholarship from the State Cultural Capital Foundation. The award was established by the "May 4th Declaration Club" association to promote understanding of Latvia's statehood, and recipients' names and years are engraved on a plaque publicly visible in the Saeima building. Previous recipients are theologian and writer Juris Rubenis, poet Knuts Skujenieks, arts patron Vilis Vītols, "Ziedot.lv" head Rūta Dimanta, and Imants Lancmanis, the driving force behind the restoration of Rundāle Palace.l

The Central Band of the Canadian Armed Forces, led by Captain Christine Davies, is visiting Latvia from 19 August to 3 September for events dedicated to the National Guard's 35th anniversary. A festive concert, "The Land We Protect", was scheduled for 23 August at 1:00 p.m. at Freedom Monument Square in Rīga, performed jointly with the National Guard Orchestra. Free regional concerts follow at the Krustpils Cultural Centre in Jēkabpils (27 August, 19:00), the open-air amphitheatre of the "Latvija" concert hall in Ventspils (28 August, 18:00), the Alūksne County Cultural Centre (29 August, 16:00) and the Dobele City Culture House (30 August, 16:00), along with performances at military bases and educational institutions. The programme intertwines Canadian and Latvian musical traditions, folk music influences and popular music. Collaboration with the National Guard Orchestra began in 2018. The Central Band was founded more than 80 years ago and is based in Ottawa; Canada is the lead country in the NATO Multinational Brigade in Latvia.m

With Saeima elections approaching in October, an exhibition of political posters entitled "The Language of Power – Agitation, Propaganda, Art" opened on Monday, 17 August, at the National Library of Latvia. The aim is to show how political slogans, symbols and colours have changed over the years, or remained the same. Sixty posters are displayed in the library basement across three thematic sections: pre-election campaigning, propaganda, and art posters. The oldest dates from 1918 and the most recent from 2006. The works come mainly from the National Library's own collection, with individual posters from the National Art Museum, the Art Academy, the "Zuzeum" Museum of Contemporary Art, the Aizkraukle History and Art Museum, and private collections. The exhibition is free and runs until the end of October, remaining on display during the elections.n

Eurostat figures show Latvia produced just over 20 million litres of ice cream last year — more than Estonia (16 million litres) but less than Lithuania (34 million litres). Across the EU, 2025 production reached 3.44 billion litres, a 1.9% increase on 2024's 3.38 billion. Germany remained the top producer at 608 million litres, followed by Italy (549 million), France (525 million), Spain (457 million) and Belgium (274 million). EU countries exported 289.8 million kg to non-EU countries and imported 77.8 million kg in 2025, with exports up 10% (+26 million kg) and imports up 12% (+8.5 million kg). France was the largest exporter at 59.1 million kg, a fifth of extra-EU ice cream exports, followed by Italy (55.2 million kg, 19%), Belgium (34.5 million kg, 12%), Germany (29.9 million kg, 10%) and the Netherlands (26.5 million kg, 9%).o

Digest sources

Citās ziņās

Šī bija vēsturiskiem notikumiem bagāta nedēļa.

  • 87 gadi kopš Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas (1939. gada 23. augustā)
  • 37 gadi kopš Baltijas ceļa (1989. gada 23. augustā)
  • 35 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas (1991. gada 21. augustā)

Laikapstākļi

Sestdien, 22. augustā, Baltiju no dienvidiem sasniedza rudeņiem raksturīgs ciklons; valsts centrālajā un rietumu daļā bija spēkā sarkanā līmeņa brīdinājums. Rīgā vēja ātrums sasniedza 31 m/s, Dobelē nolija gandrīz 60 mm nokrišņu. Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā cilvēks; Bauskas novadā cieta ugunsdzēsējs glābējs, bet Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā cilvēkam uzkrita koks. Līdz plkst. 23.00 uz numuru 112 bija saņemti vairāk nekā 1000 ar vēja postījumiem saistīti pieteikumi, visvairāk Latgalē (340, tostarp 124 Daugavpilī). AS "Sadales tīkls" ziņoja, ka līdz pusnaktij elektroapgāde bija traucēta ap 254 000 klientu; svētdienas rītā, vētras seku kulminācijā, bez elektroapgādes bija ap 277 000 klientu. Vētra plosījās arī Lietuvā, kur gāja bojā cilvēks un bez elektrības palika vairāk nekā 200 000 mājsaimniecību. Meteoroloģiskajos datos tā bija postošākā vētra kopš 2005. gada janvāra vētras "Ervīns".a

Rīdzinieki no 24. augusta vētrā izgāztos kokus, zarus un lapas var nogādāt Uzvaras bulvārī 16a, bet no 25. augusta arī Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12. Vicemērs Edvards Ratnieks ("Nacionālā apvienība") aicināja iespēju robežās strādāt attālināti un neapmeklēt parkus, kapsētas un peldvietas. Vētrā "Priska" galvaspilsētā cietušas 56 skolas un bērnudārzi, bet kapsētās izgāzti vai nolauzti vairāk nekā 200 koku. Zaru nodošanas punkti darbojas arī citviet: Jelgavas novadā to ir aptuveni 17; tur bez elektrības palikušo mājsaimniecību skaits sarucis līdz mazāk nekā 4000, bet Jūrmalā bez elektroapgādes bija ap 130 klientu. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka risinājumi katrā vietā meklējami atšķirīgi, un neizcēla nevienas konkrētas pašvaldības darbu.b

Ogrē elektrība un mobilie sakari pazuda jau sestdienas vakarā pirms pusnakts, atstājot iedzīvotājus bez informācijas par notiekošo. Svētdienas rītā nestrādāja ne veikali, ne degvielas uzpildes stacijas, un daļa ogrēniešu devās tuvāk Rīgai pēc ziņām un pārtikas. Elektroapgāde un sakari sāka atjaunoties dienas vidū.c

Latgalē bez elektrības palika tūkstošiem mājsaimniecību, vietām pārtrūka arī ūdensapgāde, kanalizācija, internets un mobilie sakari. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) skaidroja, ka ģeneratoru skaits neļauj vienlaikus apgādāt visus objektus un ūdens padeve jānodrošina īslaicīgi, lai nepārslogotu attīrīšanas iekārtas. Preiļos nestrādāja bankomāti un aptiekas, taču slimnīca un pansionāti bija apgādāti ar ģeneratoriem. Daugavpilī un Rēzeknē daudzi pasažieri vilcienus tā arī nesagaidīja. Seku likvidēšanā iesaistījās valsts dienesti, pašvaldības un zemessargi; zaudējumus pašvaldības rēķinās nākamnedēļ.d

Elektroapgādes pārrāvumi ietekmēja visu triju lielo operatoru tīklus. LMT sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis norādīja, ka svētdienas rītā skarti 3 % pieslēgumu, galvenokārt Latgalē, Zemgalē un Kurzemes austrumos; kritiskajos punktos izvietoti dīzeļģeneratori, kuriem sākta papildu degvielas piegāde. "Bite Latvija" pārstāve Una Ahuna-Ozola ziņoja par aptuveni 200 bāzes stacijām bez elektroapgādes. "Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis uzsvēra, ka situācija būtu labāka, ja vairāk gaisvadu līniju tiktu pārvietotas zem zemes.e

Kiberdrošība un krāpšana

No CSDD datubāzes izzagti 1,2 miljonu fizisko un 200 tūkstošu juridisko personu dati — otrs apjomīgākais datu noplūdes gadījums Latvijas vēsturē. Ielaušanās notika naktī no 7. uz 8. augustu caur "Medical" platformu, ko medicīnisko izziņu ievadīšanai izmanto ap 200 ārstu un kurai, kā konstatēja "Cert.lv", nebija pienācīgi veikti ielaušanās testi. "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns skaidroja, ka uzbrucējs, izmantojot vairākas ievainojamības un nepietiekamu sistēmu segmentāciju, spēja izgūt datus ar kļūdu paziņojumu starpniecību; tas pats uzbrucējs, visticamāk, mēģinājis iekļūt arī citās valsts sistēmās. CSDD par uzbrukumu "Cert.lv" paziņoja tikai 10. augusta vakarā, bet Datu valsts inspekcijai likumā noteiktajās 72 stundās nepaziņoja vispār; DVI vadītāja Jekaterina Macuka apstiprināja, ka notiek pārbaude. Valsts policija pēc savas iniciatīvas sāka kriminālprocesu un monitorē, vai dati neparādās melnajā tirgū. Vispirms atkāpās CSDD padome, pēc satiksmes ministra Riharda Kozlovska ("Jaunā Vienotība") pieprasījuma — arī valde ar priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku; iecelta pagaidu padome Ģirta Ozola vadībā un pagaidu valde ar Juri Teteri priekšgalā. Gada sākumā "Cert.lv" bija piedāvājusi CSDD valsts finansētus incidentu atklāšanas pakalpojumus, taču saņēma atteikumu. Lielākā noplūde Latvijā notika pirms diviem gadiem, kad no pašvaldību sistēmām nozaga vairāk nekā 25 miljonus datu ierakstu un sistēmas administratoram "ZZ Dats" uzlika 300 000 eiro sodu.f

Krāpnieki CSDD vārdā izsūta viltus e-pastus un īsziņas, mēģinot izkrāpt naudu un datus. CSDD atgādina, ka iestāde īsziņas neizsūta, un aicina pārbaudīt, vai saite ved uz https://e.csdd.lv. Direkcija norādīja, ka nesenajā kiberuzbrukumā ļaundariem nav izdevies iegūt klientu tālruņa numurus, e-pasta adreses un bankas datus.g

Uzbrucējs ar segvārdu "ByteToBreach" 11. jūnijā ielauzās AS "Latvijas Valsts meži" ģeotelpisko datu sistēmā "GeoServer", bet 22. jūnijā sāka aktīvo uzbrukumu, izzogot 44 gigabaitus informācijas. Ievainojamību "Cert.lv" bija atklājusi un LVM par to informējusi jau pirms diviem gadiem, taču tā netika novērsta: kā noskaidrots, LVM pusē nepareizi interpretēta matemātiskā zīme "≥" ietekmētās programmatūras versiju aprakstā. LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins atzina, ka kļūda bijusi uzņēmuma pusē. Nopludinātajos datos bija piekļuves atslēgas, autentifikācijas dati un sarakstes detaļas, tāpēc "Cert.lv" sazinājās ar vairākiem kritiskās infrastruktūras turētājiem. Pēc uzbrukuma premjers Andris Kulbergs uzdeva visām ministrijām pārbaudīt savu IT sistēmu drošības riskus; sabiedriskajai apspriešanai nodots arī tā dēvēto "balto hakeru" regulējums, ko nozare kritizē kā pārāk ierobežojošu. Kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs un Teivāns brīdina, ka mākslīgā intelekta dēļ ievainojamības tiks atrastas arvien ātrāk; digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa atgādināja, ka uzņēmums "Anthropic" pavasarī apzināti atlika sava rīka "Mythos" publiskošanu, vispirms ļaujot lielajām platformām ar to pārbaudīt savas sistēmas.h

Divas sievietes, uzķērušās uz "Facebook" reklāmām par gaišreģu pakalpojumiem, krāpniecēm pārskaitījušas 118 000 un 39 000 eiro. Vienā gadījumā solīta psiholoģiskā palīdzība un lāsta noņemšanas rituāls, otrā — maģisks rituāls privātās dzīves sakārtošanai; viena cietusī naudu arī ievietoja pakomātā un nodeva kurjeram. Valsts policija sākusi kriminālprocesus par krāpšanu lielā apmērā.i

Aizsardzība un drošība

Svētdien, 23. augustā, Zemessardze atzīmēja dibināšanas 35. gadadienu; Rīgā, Operas skvērā, darbojās sarunu telts "Zem-teksts" ar trim publiskām diskusijām. Tajās runāja par inovāciju ceļu no idejas līdz kaujas laukam (piedaloties kapteinim Mārim Bružam, "Origin Robotics" vadītājam Agrim Ķipuram un Sandim Šrāderam), par Zemessardzes nākotni 2036. gadā (štāba priekšnieks pulkvedis Mareks Ozoliņš un vēstures doktors Kārlis Dambītis), kā arī par attiecībām starp zemessargu un darba devēju un iespējamu "Zemessardzes darba devēja standartu".j

Jūras spēku Specializētais krasta aizsardzības bataljons Liepājā, Karostā, 21. augustā atzīmēja pirmo gadadienu. Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gvido Ļaudups norādīja, ka vienība veidota ģeopolitisko apstākļu dēļ, lai paplašinātu Jūras spēku spējas. Bataljona komandieris komandkapteinis Mareks Kalmanis uzskaitīja gada laikā paveikto: atbalsts austrumu robežai, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei Ventspilī un Valsts aizsardzības dienesta sagatavošanai. Vienībā pašlaik ir ap 100 cilvēku; Valsts aizsardzības dienests tajā varētu sākt darboties 2028. vai 2029. gadā. Atbildības teritorija aptver 498 kilometrus jūras robežas un trīs lielākās ostas — Rīgu, Liepāju un Ventspili. Bataljona izveidi rosināja flotiles admirālis Māris Polencs.k

Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Dzeldā 27 valsts aizsardzības mācības audzēkņi desmit dienu garumā apguva bezpilota gaisa kuģu lietošanas prasmes — drona uzbūvi, aeronavigāciju, meteoroloģijas pamatus, gaisa telpas klasifikāciju, kā arī maskēšanos un novērošanu. Noslēguma uzdevumā triju jauniešu komandām nepamanītām no gaisa bija jānovēro pretinieks. Nometni rīkoja Jaunsardzes centrs; tā bija vienpadsmitā no divpadsmit vasaras nometnēm, kurām bijis liels pieprasījums. Pēc nometnes audzēkņi saņem apliecību un kategoriju lidojumiem ar civilajiem droniem.l

Prokuratūra cēlusi apsūdzību Latvijas nepilsonim — 1964. gadā dzimušam vīrietim no Daugavpils, kurš strādāja Daugavpils pašvaldības uzņēmumā, — par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas teritoriālo vienotību Satversmē neparedzētā veidā. VDD izmeklēšanā noskaidrots, ka persona vietnē "TikTok" regulāri pauda atbalstu idejai par Daugavpils atdalīšanu no Latvijas un jaunas republikas izveidošanu, izplatot šādu saturu vairākos kontos. Apsūdzētais vainu atzīst; prokuratūra norāda, ka lietā nav ziņu par rīcību Krievijas specdienestu uzdevumā — vīrieti vadījuši personiski motīvi. Viņš aizturēts 12. maijā un pašlaik atrodas apcietinājumā; par nodarījumu draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.m

Politika un pārvalde

Latvijā 21. augustā apritēja 35 gadi kopš neatkarības de facto atjaunošanas, kad Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Saeima pulcējās uz svinīgo sēdi, pirms tam noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka atklātībai jābūt ierocim pret dezinformāciju un veidam, kā skaidrot sabiedrībai sarežģītus lēmumus, kā arī norādīja uz pieaugošu savstarpēju necieņu sabiedrībā. Premjers Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka šodien neatkarības nozīmi apzināmies skaidrāk nekā 1991. gadā, un uzskaitīja katras sabiedrības grupas pienākumus pret valsti. "4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka atgādināja, ka brīvība ir trausla, bet eksprezidents Valdis Zatlers aicināja novērtēt 35 gados sasniegto.n

Svinīgajā sēdē plkst. 12.00 bija aicināti arī tie Augstākās Padomes deputāti, kuri 1991. gadā balsoja par neatkarības atjaunošanu, Valsts prezidents un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Likumu toreiz pieņēma par spīti Doma laukumā rūcošām okupantu bruņumašīnām un virs parlamenta ēkas riņķojošam armijas helikopteram.o

Pēc skandāliem bagātā pavasara būtiski mainījušies partiju reitingi, un "De facto" noskaidroja partiju nostāju par iespējamām koalīcijām pēc 3. oktobra vēlēšanām. Reitingu līderi "Apvienoto sarakstu" pārstāvošais premjers Kulbergs par "Latviju pirmajā vietā" sacīja: "Tāds rasols, kā tur ir savākts šobrīd, man nav saprotams un nav pa ceļam." Otrajā vietā esošās "Suverēnās varas"/"Apvienības Jaunlatvieši" valdes loceklis Rūdolfs Brēmanis sarkano līniju velk vienīgi pret "Jauno Vienotību" un "Progresīvajiem" Covid-19 vakcinācijas dēļ, bet neizslēdz sadarbību pat ar Nacionālo apvienību. Ainārs Šlesers turpina plānot valdību tikai divatā ar AS un noraida bažas par partneru "toksiskumu", atsaucoties uz atbildību par saraksta cilvēkiem. "Progresīvo" vadītājs Andris Šuvajevs uzskata, ka politiskā matemātika var pieprasīt izvēli starp viņiem un Šleseru. NA līdere Ilze Indriksone atsakās modelēt variantus, uzsverot mērķi turpināt esošās koalīcijas darbu; JV valdes priekšsēdētāja Evika Siliņa apgalvo, ka trakākais apvienībai jau aiz muguras. ZZS premjera amata kandidāts Viktors Valainis LPV raksturoja kā "varas partijām ļoti ciešu sabiedroto".p

"De facto" divu nedēļu laikā trīs reizes darbdienā ap pusdienlaiku pie golfa kluba piefiksēja Jūrmalas mēra Jāņa Lediņa (Latvijas Zaļā partija) un viņa biroja vadītāja Gata Trukšņa (LZP) automašīnas; vienā reizē abi klubā pavadīja vismaz divarpus stundas. Lediņš skaidroja, ka viņam darba laiks ir "24/7" un galvenais esot rezultāts, nevis kabinetā pavadītais laiks; Truksnis norādīja, ka viņam nav normēta darba laika. Pašvaldības publiskajā darba kalendārā golfa spēles nav norādītas. Truksnis par darbu pašvaldībā saņem 7004 eiro mēnesī, Lediņš — 7125 eiro. Par pašvaldībām atbildīgais ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka nevērsīsies pret nevienu golfa spēlētāju un amatpersonas vērtē pēc padarītā darba. Premjers Kulbergs, kurš augusta sākumā bija uzdevis izvērtēt atgriešanos pie klātienes darba valsts pārvaldē ("Es neticu attālinātam darbam"), atteicās vērtēt Jūrmalas domes vadības rīcību, norādot, ka nezina Lediņa darba pienākumus.q

Premjers Kulbergs vēlas, lai Brisele piešķir 7 miljardus eiro Krievijas kara radīto militāro un ekonomisko izmaksu segšanai, vēsta "Politico". Viņš norādīja, ka valstis pie Krievijas robežas uzņemas pārāk lielu daļu no pretdarbības Maskavai izmaksām, un naudai vajadzētu nākt no ES nākamā septiņu gadu budžeta jaunā Konkurētspējas fonda ietvaros. Summa veidotu gandrīz pusi no Latvijas prognozētā 15,1 miljarda eiro aizsardzības budžeta šajā periodā.r

Izglītība un valoda

No jaunā gada valsts valodas prasmes eksāmenus pieaugušajiem vairs nerīkos Valsts izglītības attīstības aģentūra — funkciju pārņems Latviešu valodas aģentūra. Pēdējos trīs gados pārbaudi kārtojuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane norādīja, ka starpinstitucionālā sadrumstalotība bijusi vājā vieta metodoloģijas konsekvencē; nākotnē iecerēts ieviest pārbaudi visiem, kas latviešu valodu apguvuši par valsts līdzekļiem. Eksaminējamo skaits augs, jo no nākamā gada prasības attieksies arī uz Ukrainas kara bēgļiem un stāsies spēkā jauns Imigrācijas likums. Aģentūras direktore Inita Vītola sola nodrošināt apguves un pārbaudes nodalīšanu, bet "Providus" direktore Sanda Liepiņa to vērtē kā riskantu un norāda uz informācijas trūkumu par aģentūras kapacitāti. Eksāmenu kārtību mainīt nav plānots, papildu budžeta līdzekļus reorganizācijai neprasīs.s

Pēdējā mācību gadā 818 skolēni nenokārtoja vismaz vienu 9. klases centralizēto eksāmenu; matemātikā 15 % slieksni nesasniedza 750, latviešu valodā — 150 jaunieši. IZM virza valdībā ieceri pamatskolas apliecību izsniegt pēc sekmīgiem gada vērtējumiem, neņemot vērā eksāmenu rezultātus; ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns skaidro, ka eksāmeni kļūtu par "ieejas biļeti" nākamajā pakāpē. Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile brīdina, ka šis lēmums apšauba skolotāju darba kvalitāti, bet matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs — ka prasību samazināšana problēmas tikai pārceļ uz nākamo izglītības pakāpi. Vorobjovs atsaucās uz pētījumu, ka izcilības līmenī strādā ap 10 % matemātikas skolotāju un vairāk nekā puse strādā uz izdegšanas robežas. Paralēli plānots ieviest centralizēto dabaszinību eksāmenu un ļaut labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā priekšmetā; eksperti aicina nepieņemt sasteigtus lēmumus pirms mācību gada sākuma.t

Vide un daba

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs nav plāna dabas saglabāšanai, bet vienīgi koksnes ieguves palielināšanai — paredzēta jaunāku koku ciršana, lielākas kailcirtes un vērtīgu slapjo mežu nosusināšana ar jaunu meliorāciju. Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītājs Āris Jansons uzskata šo redzējumu par līdzsvarotu, paredzot līdz 30 % meža zemju primāri novirzīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai; līdz 2050. gadam izvirzīts mērķis vismaz 12 reizes palielināt nozares koksnes produktu vērtību. Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele dokumentu dēvē par meža nozares biznesa plānu, bet Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks atbalsta saimniecisko platību norobežošanu no aizsargājamām teritorijām un norāda, ka kompensāciju jautājums nav atrisināts. Sabiedriskā apspriešana notika līdz 25. augustam. Pamatnostādnes tapa pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru atcēla normu par mazāka caurmēra koku ciršanu.u

Ornitologs Viesturs Ķerus raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja par pupuķi — putnu, kas nosaukts savas pupinošās dziesmas dēļ, taču pupas neēd, bet gan kukaiņus, īpaši zemesvēžus un maijvaboļu kāpurus. Spāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka tēviņi ar vairāk zilbēm dziesmas frāzē ir labāki barības gādātāji; tas ir svarīgi, jo Latvijā pupuķiem var būt divi perējumi gadā un mātīte pirmo perējumu mēdz atstāt tēviņa aprūpē. Raksturīgākā pazīme ir cekuls no rūsganām spalvām ar melniem punktiem, ko putns izpleš satraukuma brīžos. Pupuķis Sarkanajā grāmatā ir kategorijā "gandrīz apdraudēts", taču populācija Latvijā pieaug, un nākamajā izdevumā tam tur, iespējams, vairs nebūs pamata atrasties.v

Ornitologs Agnis Bušs iesaka doties laivot pa Mēmeli Kurmenes apkārtnē, kur ir pietiekams upes kritums, dolomīta atsegumi un daudz vietu, kur zivju dzenītis veido alas. Vasaras otrā puse un rudens sākums ir labākais laiks, jo parādījusies jaunā paaudze. Visbiežāk putnu var pamanīt kā zilu bultu virs ūdens vai dzirdēt tā spalgo saucienu; lai to novērotu sēžam uz zara, jālaivo ļoti klusi.w

Sabiedrība un tehnoloģijas

Rīgā 22. augustā notika mākslīgā intelekta konference "AI Connect 2026" ar moto "Veido. Lieto. Izpēti" un trim paralēlām satura plūsmām — izstrādātājiem, praktiskajiem lietotājiem, kā arī studentiem, ģimenēm un entuziastiem. Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce norādīja, ka patiesā vērtība radīsies tad, kad tehnoloģijas dos ārstam vairāk laika ar pacientu un skolotājam — ar bērniem, bet pašlaik Latvija "vēl ir tādā eksperimentu stadijā" ar entuziastiem un pilotprojektiem, bez mēroga. Piedalījās eksperti no Latvijas, ASV, Vācijas, Austrijas, Norvēģijas, Portugāles un Zviedrijas; viens no rīkotājiem bija Latvijas IT klasteris, ko pārstāvēja Madara Melne-Krūmiņa.x

Valmieras cietumā no 354 notiesātajiem par samaksu strādā 96 jeb aptuveni katrs ceturtais — 71 nodarbina komersanti, 25 strādā cietuma saimnieciskajā apkalpē. Cietuma teritorijā darbojas kokapstrādes ražotne, un prasmes darbam ar koku var apgūt arī kursos uz vietas. Resocializācijas daļas priekšniece Tatjana Ļudvikova norādīja, ka nodarbinātajiem pēc atbrīvošanas ir vieglāk, jo izveidojusies darba disciplīna. Cietuma priekšnieks Indulis Ceriņš aicināja komersantus apzināties ieslodzītos kā darba resursu; arvien vairāk jauniešu interesē digitālās prasmes, tāpēc apsver mācību piedāvājuma paplašināšanu.y

Vēsture

Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons (LU) apstrīd nostiprinājušos apgalvojumu, ka Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās un evakuācijā devušies 750 000–850 000 Latvijas iedzīvotāju. Kļūdas pamatā ir Latviešu bēgļu centrālkomitejas priekšsēdētāja Viļa Olava 1916. gada aprēķins, kurā netika ņemts vērā, ka vācu 1915. gada septembra tautskaite Kurzemes guberņā neaptvēra Bauskas, Jaunjelgavas un Ilūkstes apriņķus ar ap 200 000 iedzīvotāju; šīs kļūdas starpkaru periodā atkārtoja statistiķis Marģers Skujenieks. Ņemot vērā Edgara Dunsdorfa koriģēto guberņas iedzīvotāju skaitu, Kurzemi atstāja nevis 570 000, bet ap 400 000 iedzīvotāju, no kuriem latviešu varēja būt 320 000–330 000. Kopējais bēgļu un evakuēto skaits, visticamāk, sasniedza ap 680 000 — aptuveni 400 000 bēgļu un 280 000 evakuēto, kuri juridiski nebija bēgļi. 1917. gada sākumā Krievijas impērijā reģistrēti 277 788 latviešu bēgļi — trešā lielākā etniskā grupa aiz krieviem un poļiem. Jēkabsons arī norāda, ka literatūrā dominējošais mobilizēto latviešu skaits (120 000–140 000) ir vismaz divkārt par zemu.z

Baltijas ceļa norises brīdī 1989. gada 23. augustā plkst. 19 Latvijas Radio izskanēja LTF līdera Daiņa Īvāna iepriekš ierakstīta runa. Igaunijā un Lietuvā Tautas fronšu līderu uzrunas bija tiešraidē, taču Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja 23. augusta rītā aizliedza iepriekš saskaņoto akcijas koordinēšanu Latvijas Radio tiešraidē, un koordinācija palika tikai pa fiksēto tālruni. Īvāns uzskata, ka tā bijusi Maskavas stratēģija izjaukt Baltijas ceļu, saraujot ķēdes vidējo posmu; par aizliegumu oficiāli nepaziņoja, "lai nesāktos panika". Runas ieraksts arhīvos nav saglabājies, bet 2019. gada vasarā to atjaunoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā, pateicoties Īvāna lauku mājas bēniņos atrastajam manuskriptam, kas glabājas LTF muzeja krājumā.aa

Pie Okupācijas muzeja atklāta bezmaksas āra foto izstāde "Liktenīgais augusts", veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Fotogrāfijās iemūžināti gan 1991. gada 21. augusta notikumi, kad padomju drošības spēki bloķēja Augstāko Padomi un Doma laukumu, gan citi nozīmīgi augusta notikumi. Muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa norādīja, ka Latvijā par maz uzmanības tiek pievērsts tieši 21. augustam, un uzsvēra nepieciešamību atzīmēt arī 19. augustā sākušos augusta puču.ab

Vēsturnieks Kārlis Sils piedāvā tiešsaistes testu par notikumiem, kas pirms 35 gadiem noveda līdz augusta pučam Maskavā — izmisīgu mēģinājumu saglābt Padomju Savienību, kas strauji paātrināja tās sabrukumu, diskreditēja gan stingrās līnijas piekritējus, gan PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un pavēra ceļu Baltijas valstu neatkarības pilnīgai atjaunošanai.ac

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas "Straumējot laiku" piektā sadaļa "Dzimis savā kārtā" muižnieku un zemnieku stāstu izstāsta vienā kopīgā telpā. Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Zvidra uzsver, ka muižnieka turība bija atkarīga no zemnieka darba, tāpēc pastāvēja nepārtraukta kultūras, zināšanu un ieradumu apmaiņa. Vēstures doktore Mārīte Jakovļeva skaidro, ka pirmās muižas veidojās jau 14. gadsimta otrajā pusē un dzimtbūšana Livonijā noformējās 15. gadsimta beigās; saglabājušies 17.–18. gadsimta dzimtzemnieku zvēresti, un ir liecības, ka arī citu tautību cilvēki brīvprātīgi pieteicās kļūt par dzimtcilvēkiem — gan ekonomisku iemeslu, gan mīlestības dēļ. Kazdangas muižā vienai zemnieku sētai gadā bija jānomaksā rublis un viena trešdaļa, jānodod labība un linsēklas, pieci striķi lopu siešanai, 25 mārciņas smags cūkgaļas šķiņķis, aita, jērs, septiņas vistas un zoss, kā arī jāpilda klaušu darbi; padarīto uzskaitīja koka birkās.ad

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā trīs stāvos izvietota ekspozīcija "Padomju gadi", kas izseko Pļaviņu HES tapšanai un padomju laika sadzīvei; atsevišķa vieta atvēlēta deportācijām, bet apskatāma arī rotaļlietu un radioaparātu kolekcija, "sarkanais stūrītis" un "Partijas funkcionāra kabinets". Muzeja direktore Dzintra Cepure norāda, ka Aizkraukle ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas padomju laikā tapusi pilnīgi klajā vietā, tāpēc ir īstā vieta šādai ekspozīcijai. Apmeklētāju reakcijas ir ļoti atšķirīgas — vienam tas ir stāsts par jaunības gadiem, citam par ierobežojumiem, bailēm un zaudējumiem.ae

Kultūra un mediji

Valstiskuma balva par izcilu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā šogad piešķirta dzejniecei un dramaturģei Mārai Zālītei; balvu pasniedza 21. augustā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī, kā ierasts — neatkarības de facto atjaunošanas gadadienā. Zālītei pateicās gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš viņu nosauca par cilvēku, kas spēj vārdos izsacīt to, ko jūt Latvija, gan eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savā runā laureāte akcentēja latviešu valodas pamatlicējus — Ausekli, Pumpuru, Kronvaldu Ati. Zālīte ir rokoperu "Lāčplēsis", "Kaupēn, mans mīļais!" un "Indriķa hronika" libretu, kā arī romānu "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni" autore; 1995. gadā viņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2025. gada nogalē — VKKF mūža stipendija. Balvu iedibinājis "4. maija deklarācijas klubs"; iepriekšējie laureāti ir Juris Rubenis, Knuts Skujenieks, Vilis Vītols, Rūta Dimanta un Imants Lancmanis.af

Daļa politiķu atzīst par kļūdu ieceri grozījumos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikt, ka latviski jādublē vai jāieskaņo viss televīzijas saturs, kas nav ES dalībvalstu oficiālajās valodās. Tas nozīmētu pārrunāt latviski arī atsevišķas krievu valodā izskanošas frāzes filmās — no Viestura Kairiša darbiem līdz "Likteņa līdumniekiem" un Mirtas tantes izteicieniem "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā". Producente Alise Ģelze un režisors Kairišs norāda, ka dublāža kaitētu darbu mākslinieciskumam. Priekšlikuma autors, Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns, atzīst, ka par filmām nav iedomāts, un ir gatavs kompromisiem; "Jaunās Vienotības" deputāte Anna Rancāne sacīja, ka frakcija pieļāvusi kļūdu. Arī SEPLP aicina pieļaut izņēmumu svešvalodām kā mākslinieciskam izteiksmes līdzeklim, brīdinot, ka citādi daļu Latvijā radīto filmu nevarēs demonstrēt pat LTV1. Likumprojekts pieņemts divos lasījumos; galīgajā lasījumā Saeima varētu lemt septembrī.ag

Pēc 70 darba gadiem Maestro Raimonds Pauls noslēdzis darba gaitas Latvijas Sabiedriskajā medijā. Viņa stāsts Latvijas Radio aizsākās 1956. gadā, kad Konservatorijas students atnāca pie komponista Jāņa Ivanova nospēlēt savas kompozīcijas; pirmā ēterā izskanējusī kompozīcija bija dziesma "Nenosūtītā vēstule". Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode Paulu raksturoja ne tikai kā mūziķi, bet arī kā "mūzikas dzīves režisoru", kurš kā Mūzikas redakcijas vadītājs noteica vēsmas popmūzikā, klasiskajā mūzikā un džezā. Radio arhīvā ir 12 000 šķirkļu Paulam kā komponistam un vēl daudzi ieraksti kā izpildītājam. Šogad kolēģi Maestro sveica 90. dzimšanas dienā.ah

96 gadu vecumā mūžībā aizsaukta operdziedātāja un pedagoģe Laima Andersone-Silāre (11.12.1929.–19.08.2026.). No 1960. līdz 1985. gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste, bet no 1960. līdz 1990. gadam docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Spilgtākās lomas — Kerubīno "Figaro kāzās", Amnerisa "Aīdā", Azučena "Trubadūrā", Marfa "Hovanščinā", Dalila "Samsonā un Dalilā"; īpaša vieta karjerā bijusi Marģera Zariņa mūzikai. 2013. gadā viņa saņēma Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, žūrijas priekšsēdētājam Orestam Silabriedim raksturojot dziedātāju kā vienu no visu laiku skanīgākajiem un daudzpusīgākajiem Latvijas mecosoprāniem.ai

Valsts akadēmiskais koris "Latvija" 29. starptautisko garīgās mūzikas festivālu atklāja ar četru komponistu pirmatskaņojumiem — Raivja Misjuna, Andra Dzenīša, Andreja Selicka un Matīsa Čudara darbiem. Dzenītis veidojis piecdaļīgu ciklu, iedzīvinot sava vectēva māsas Zelmas Dzenītes dzeju, bet Misjuns radījis divus veltījumus — Pēterim Vaskam 80 gadu jubilejā un Paulam Dambim 90. gadskārtā, balstoties dainās par vēju, sauli un mēnesi. Kā dāvinājumu koris saņēma Eduarda Rediko pirmo oriģinālskaņdarbu korim "Aiz loga" ar Ojāra Vācieša dzeju. Māra Sirmā vietā šogad kori vada diriģenti Marika Austruma, Valdis Tomsons un Jānis Liepiņš; noslēguma koncertā 10. septembrī Rīgas Domā izskanēs Pētera Vaska jaundarbs.aj

Krāslavas novada amatiermākslas kolektīvu garderobes papildinātas ar jauniem autentiskiem tautastērpiem; vērienīgākais papildinājums — 12 Ziemeļlatgales baltie Abrenes kāzu tērpi tautas deju ansamblim "Dagda", kas nākamgad svinēs 50 gadu jubileju. Kolektīva vadītāja Marika Vaičule stāsta, ka jauni ir vainagi, svārki, vestes un krekli, zeķes darinātas ar Dagdas tautisko rakstu, bet saktiņas — Kalupes rotkaļa darbs; meiteņu svārku platums vien ir 3,5 metri. Krājumā glabājas arī pusgadsimtu veci Alsungas tērpi. Pirmoreiz jaunos tērpus dejotāji vilka 15. augusta Aglonas svētku procesijā. Kolektīvā ir 24 dalībnieki, daļa brauc uz mēģinājumiem no Rīgas; tuvākais festivāls gaidāms Visaginā, Lietuvā.ak

Raidījuma "Īstās latvju saimnieces" dalībniece Vineta Cipe, kura apsaimnieko Āraišu vējdzirnavas, piedāvā ražas laika paēdienu — gruboto ar gailenēm, žāvētu gaļu un kaltētiem sīpoliem. Receptē astoņām porcijām nepieciešami 800 grami uz nakti izmērcētu grūbu, 1,5 litri dārzeņu buljona, kilograms gaileņu, 800 grami žāvēta cauraudzīša, ķiploki, timiāns un pētersīļi; grūbas sautē, pakāpeniski pielejot buljonu, līdz tās kļūst mīkstas, kas var aizņemt līdz 45 minūtēm.al

Ziņu apskata avoti


aTraucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie (22 Aug 2026)
bRīgā varēs nodot vētrā lūzušos kokus un zarus; aicina iespēju robežās strādāt attālināti (23 Aug 2026)
cVētras seku dēļ Ogre uz vairākām stundām bijusi burtiski izolēta no ārpasaules (23 Aug 2026)
dLielais vējš paralizējis ikdienu arī daudzviet Latgalē (23 Aug 2026)
ePēc vētras ietekmēti mobilie sakari LMT, «Tele2» un «Bite» klientiem (23 Aug 2026)
fCSDD uzbrukušais hakeris, visticamāk, mēģinājis iekļūt arī citās valsts sistēmās (23 Aug 2026)
gKrāpnieki izsūta viltus e-pastus un īsziņas CSDD vārdā (20 Aug 2026)
hKiberuzbrukums «Latvijas Valsts mežiem»: pārprotot «≥» zīmi, uzņēmums divus gadus nenovērsa ievainojamību (17 Aug 2026)
iDivas sievietes notic «gaišreģu» solījumiem un pārskaita krāpniecēm 157 000 eiro (18 Aug 2026)
jVIDEO: Zemessardzes 35. gadadienai veltītās diskusijas par inovācijām un attīstību (23 Aug 2026)
kJūras spēku Specializētais krasta aizsardzības bataljons atzīmē pirmo gadadienu (21 Aug 2026)
lJaunieši dronu nometnē Kuldīgas novadā apgūst praktiskas iemaņas (20 Aug 2026)
mCelta apsūdzība personai, kas popularizēja Daugavpils separātisma idejas vietnē «TikTok» (22 Aug 2026)
nPremjers: Ikvienam Latvijas pilsonim jātiecas uz mērķi veidot stipru un vienotu valsti (21 Aug 2026)
oVIDEO: Saeimas svinīgā sēde par godu Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai (21 Aug 2026)
pNo «nav pa ceļam» līdz «ļoti ciešs sabiedrotais»: koalīcijā atšķiras domas par LPV lomu pēc vēlēšanām (23 Aug 2026)
q18 bedrītes pusdienlaikā jeb kā Jūrmalas vadība «strādā» golfa laukumā (23 Aug 2026)
rMedijs: Latvija vēlas no ES 7 miljardus eiro Krievijas kara radīto izmaksu segšanai (17 Aug 2026)
sNo jaunā gada valsts valodas prasmes pārbaudes rīkos Latviešu valodas aģentūra (20 Aug 2026)
tKā iecerētā prasību mazināšana mainīs pamatskolēnu tālākizglītību? Eksperti par jauno eksaminācijas un vērtēšanas kārtību (18 Aug 2026)
uDabas aizsardzības vietā koksnes ieguve? Ornitoloģijas biedrība satraukta par mežu nākotni (20 Aug 2026)
vSkaistulis pupuķis – rets putns, bet iespējamība to novērot dzīvē kļūst lielāka (21 Aug 2026)
wKo apskatīt Latvijas dabā? Ornitologs iesaka upi, kur vērot neticami krāšņos zivju dzenīšus (19 Aug 2026)
x«Vēl esam eksperimentu stadijā.» Rīgā notiek mākslīgā intelekta konference (22 Aug 2026)
yValmieras cietumā soda izciešanas laikā apgūst profesiju (21 Aug 2026)
zLatvijas bēgļi Pirmā pasaules kara laikā. Kādēļ vispārpieņemtais skaits un sastāvs nav precīzs? (17 Aug 2026)
aaĪvāna radio runa. Stāsts par pazudušo un atgūto Baltijas ceļa liecību (23 Aug 2026)
abPie Okupācijas muzeja foto izstāde par godu Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai (19 Aug 2026)
acTESTS: Vai zini, kas pirms 35 gadiem noveda līdz augusta pučam? (19 Aug 2026)
adKatrs savā kārtā, bet viens no otra atkarīgi. Ieskats muižnieku un zemnieku attiecībās (22 Aug 2026)
aeDzīve padomju varas apstākļos. Aizkraukles muzejā izveidota ekspozīcija trīs stāvos (19 Aug 2026)
afValstiskuma balvu šogad piešķir dzejniecei Mārai Zālītei (21 Aug 2026)
agSola pārskatīt ieceri televīzijā rādītās filmās latviski dublēt katru frāzi krievu valodā (18 Aug 2026)
ahMaestro Raimonds Pauls noslēdz darba gaitas Latvijas Radio (21 Aug 2026)
aiMūžībā devusies operdziedātāja un pedagoģe Laima Andersone-Silāre (19 Aug 2026)
ajSācies 29. garīgās mūzikas festivāls; jaundarbu klāstā arī Pētera Vaska kompozīcija (17 Aug 2026)
akKrāslavas novada amatiermākslas kolektīvi tikuši pie Abrenes kāzu tērpiem (23 Aug 2026)
alGruboto ar gailenēm, žāvētu gaļu un kaltētiem sīpoliem «Īsto latvju saimnieču» gaumē (21 Aug 2026)

Foto | photo

Vecrīga | Old Rīga

Gaidāmās vārda dienas | Upcoming name days

  • Monday 8/24 — Bertolds, Bertrams, Berts, Bertulis, Boleslavs
  • Tuesday 8/25 — Ivonna, Ludis, Ludvigs
  • Wednesday 8/26 — Broņislava, Broņislavs, Glauda, Natālija, Nate
  • Thursday 8/27 — Jorens, Ragnars, Valdmiers, Žanis
  • Friday 8/28 — Auguste, Guste, Ranna
  • Saturday 8/29 — Aiga, Aigars, Armīns, Vismants

Ar to noslēdzas šīs nedēļas jaunumi. That wraps up this week's digest.

Silvija Peters
◄August 16August 23August 30
© 1998 – 2026, S.A. & P.J.Vecrumba | contact [at] latvians.com   Latvians.com on Facebook Peters on Bluesky Peters on Twitter Silvija on Bluesky Terms of Use Privacy Policy Facebook ToS Web presence by Dynamic Resources