latviskiCelebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! |
Monday, August 24 – Sunday, August 30, 2026
This week's top stories
We've reorganized by individual stories for our table of contents for easier navigation.
State of emergency proposed for Latvia's eastern border
The Ministry of Climate and Energy (KEM), under the political supervision of the National Alliance, submitted a draft order declaring a state of emergency in the health, energy supply and water management sectors along Latvia's eastern border, justified on the grounds of "the threat of an escalation of Russian military operations." The explanatory memorandum cites unmanned aerial vehicles and other unidentified objects being detected with increasing frequency in Latvian airspace or near the border. The order would cover the municipalities of Alūksne, Augšdaugava, Balvi, Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Ludza, Preiļi and Rēzekne, plus the cities of Daugavpils and Rēzekne, until 1 December, with the Ministry of Defense coordinating.1 Prime Minister Andris Kulbergs (United List/Apvienotais saraksts) moved quickly to calm the public, stating that the risk of a direct Russian military invasion "is currently low" and that the measure is "a preventive and temporary legal solution." He added that "security is not a tool for pre-election rhetoric" and apologized to anyone alarmed by insufficiently explained information. LSM noted that states of emergency have previously been declared in Latvia over matters as mundane as flooded fields and African Swine Fever outbreaks, the declaration being largely a legal mechanism to speed financial assistance.2
Recovery from Latvia's strongest storm in 60 years
Latvia was struck on 22–23 August by its strongest summer storm since at least 1966, according to the Latvian Center for Environment, Geology and Meteorology. One person died in Jelgava when a new building collapsed; several others were injured by falling trees and branches, including two firefighters. At the peak, roughly 277,000 households lost power.3 By Monday morning 87,000 customers remained without electricity, with 206 "Sadales tīkls" crews plus seven from Estonian operator Elektrilevi at work; the State Fire and Rescue Service logged 3,028 storm-related calls, which chief Mārtiņš Baltmanis described as fourteen times a normal day's incidents.4 Around 700 people worked on restoration, with drones deployed to survey damaged lines; crews described working from five in the evening until one or two in the morning. Nearly 260,000 customers had lost supply, and by 26 August more than 93 percent had been restored.5 By 28 August, six days on, about 2,500 customers were still without power, concentrated in the Aizkraukle and Jēkabpils municipalities.6 Insurers received around 1,000 claims on the Monday alone, about 80% for damage to buildings and property, with payouts expected in the millions of euros, said Jānis Abāšins, president of the Latvian Insurers Association.7 Border infrastructure suffered too: 124 instances of damage to the border fence from fallen trees, along with damage to seven pieces of technical equipment and seven buildings. Power cuts left CCTV cameras partially or completely unavailable in some sections, with no internet or telephony; Starlink satellite communications were used as a fallback, and operations at the Terehova border control point were suspended for several hours. Over the same weekend the Border Guard thwarted 74 attempts to cross the Latvian-Belarusian border illegally.8
CSDD cyberattack: late reporting, resignations, and scrutiny of state enterprises
Latvian Television's De Facto reported that the Road Traffic Safety Directorate (CSDD) failed to notify the State Data Inspectorate within the statutory 72-hour window, and notified cyber incident response agency Cert.lv late as well. The intrusion occurred on the night of 7–8 August via the CSDD's "Medical" platform, used by around 200 doctors to submit driver medical certificates, and went unnoticed at the time; the CSDD did not report it to Cert.lv until the evening of 10 August. Data belonging to 1.2 million individuals and 200,000 legal entities was stolen, making it the second-largest data breach in Latvia's history. Cert.lv assessed that the same attacker likely attempted to breach other state systems unsuccessfully. The State Police opened criminal proceedings on their own initiative regarding unauthorized access to critical infrastructure, and are monitoring the black market for the data; Jānis Markuns of the Cybercrime Combating Directorate warned it enables highly personalised fraud. The supervisory board resigned first, and on 19 August Transport Minister Rihards Kozlovskis (New Unity) demanded the executive board's resignation. Cert.lv had offered the CSDD state-funded anomaly-detection services earlier this year, which the CSDD declined after roughly four months of correspondence.9 Investigative group Re:Baltica supplied context on the organization's management, noting that state-owned enterprises "have long been 'states within a state', whose management at all levels behaves as if they own it." Board chairman Aivars Aksenoks earned 121,634 euros last year; the CSDD's budget was 68.2 million with profit of 5.5 million, and management cost roughly 405,000 euros. By comparison, Estonia merged its land, sea and air transport agencies in 2021 under a single director paid 98,735 euros annually, while Lithuania's equivalent director is paid 13.08% less than Latvia's.10 From 27 August, affected customers can log into the "e.csdd.lv" portal to view which categories of their personal data were compromised, with the CSDD urging caution against fraud and recommending the Cert.lv "DNS Ugunsmūris" app.11
Saeima election run-up: system vulnerabilities patched, United List leads
Security testing of the electoral systems by Cert.lv and SIA "Tet" identified several vulnerabilities, one classified as critical. Cert.lv expert Kārlis Svilans said no signs of malicious activity or unauthorized access were detected and that repeat tests were scheduled for completion by the end of that week. Components developed by Latvijas Valsts meži were also checked following the cyberattack on that company. Central Election Commission head Māris Zviedris said the commission is prepared for complications including a complete power cut on election day, in which case all processes would run on paper. Postal voting applications are accepted from 29 August to 25 September; advance voting runs from Monday 28 September at all polling stations; the 15th Saeima elections take place on 3 October.12 An SKDS survey for Latvian Television conducted 13–19 August put the Prime Minister's "United List" in the lead at 15.2%, up from 12.2% in July. "Sovereign Power/New Latvians Alliance", not currently in parliament, took second at 11.8%, followed by the "Progressives" at 8.8% and "Latvia First" at 8.5%. Coalition partners National Alliance (4.5%) and New Unity (4.2%) both declined, as did the Greens and Farmers' Union (2.8%). Some 22.5% of respondents did not know how they would vote and 11.2% said they would not participate. SKDS director Arnis Kaktiņš noted that Latvian voters tend to decide at the last minute.13
Border Guard chief says Belarus knew about smuggling tunnels
Guntis Pujāts, Commander of the State Border Guard, told Latvian Radio's "Krustpunktā" that both underground tunnels found on the Latvia–Belarus border were "undoubtedly" dug with the knowledge of Belarusian authorities. Twelve migrant tunnels have been found in Lithuania to date and two in Latvia. The tunnel discovered at the end of August had an entrance more than 10 meters deep on the Belarusian side, concealed by trees and bushes; it measured 0.8 meters in height and width and at least 30 meters in length, with 28 cubic meters of soil removed, substantial supports and a plywood roof. Pujāts said lookouts on the Belarusian side halted work whenever a patrol approached, and added: "I would say we are expecting the next tunnel." No one succeeded in crossing via either tunnel; all violators were apprehended on first use. He also noted he would prefer a single national defense service system specializing in border guard duties, but has not found much support from the Ministry of Defense or the National Armed Forces.14
Latvia marks Ukraine's Independence Day with honors, aid, and a UN address
Prime Minister Andris Kulbergs was presented with the Order of Merit, 1st degree by President Volodymyr Zelenskyy during a working visit to Kyiv on 24 August, in gratitude for Latvia's support. Kulbergs called it "an honor not for me personally, but for all of Latvia and our people." Zelenskyy also decorated the presidents of Estonia, Lithuania, Moldova and Finland, the President of the European Council, and the prime ministers of the United Kingdom and Luxembourg.15 The government approved using a 208,100-euro VAT rebate — arising because the supply qualifies as an export outside EU territory — to purchase 12 additional diesel generators from SIA "Rīgas dīzelis DG" for Ukraine's Chernihiv region, bringing the total to 60.16 Parliamentary Secretary Dace Melbārde delivered Latvia's national statement to the UN Security Council in New York on Ukraine's Independence Day, at a meeting requested by the five European Council members — Denmark, France, Greece, Latvia and the United Kingdom, known as the E5.17 Her statement cited 68,300 Ukrainian civilians killed and 20,610 children recorded as possibly deported or forcibly transferred by Russia, called for sanctions on Russia's missile production ecosystem and support for the Special Tribunal for the crime of aggression, and closed by quoting Latvian dissident Gunārs Astra, arrested by the KGB in 1983 for possessing Orwell's 1984, who said he believed the time would pass like an evil nightmare.18
Latvian volunteer soldier killed on the Kharkiv front
Latvian volunteer soldier Vitālijs Šampiņš, known by the callsign "Vilks" ("Wolf"), was killed on the Kharkiv front on 18 August. Latvian Ambassador to Ukraine Andrejs Pildegovičs confirmed that the embassy in Kyiv received the information from the Ukrainian Ministry of Defense, and said the 43-year-old was the fifth volunteer soldier from Latvia killed in Ukraine since the start of Russia's full-scale invasion in 2022.19
Foreign Minister Braže builds ties with Sweden and Romania
Foreign Minister Baiba Braže paid a working visit to Sweden on 26 August, addressing Swedish ambassadors, meeting Foreign Minister Maria Malmer Stenergard, joining a Women in Business working lunch, visiting the defense company Scandinavian Astor Group, and meeting the Latvian diaspora.20 The ministry highlighted Sweden's NATO accession and Swedish troops in the NATO Multinational Brigade in Ādaži, and Braže pressed for increased sanctions on Russia's shadow fleet and those facilitating its operations. Women hold 44.4% of management positions in Sweden and 43.4% in Latvia. Sweden is Latvia's largest investor and fifth-largest trading partner.21 Romanian Foreign Minister Oana Țoiu then visited Latvia on 27–28 August, taking in the NATO Strategic Communications Center of Excellence and the National Library.22 Braže thanked Romania for its fourth participation in NATO's Baltic Air Policing mission and commended the Romanian F-16 pilots who on 19 May neutralised a drone that entered Estonian airspace from Russia. Bilateral trade turnover reached 230.7 million euros in 2025, up 27.3% on 2024, with LMT and Romanian partners developing Vantage, a next-generation tactical unmanned aerial system. Țoiu opened Romania's first resident embassy in Latvia since the restoration of independence; Romania first opened a mission in Rīga in 1929, and this year marks 105 years since Romania recognized Latvia's independence and 35 since diplomatic relations were restored.23
Estonian firm to build explosives and warhead plant near Jēkabpils
Estonian company "Wolfram Europa" plans a munitions production facility across roughly 40 hectares south of Jēkabpils, creating around 200 jobs, with production starting in the second half of 2027. Initial investment is estimated at about 50 million euros, potentially reaching 200 million. Board chairman Magnus-Valdemar Saar said the second phase would add capability to synthesise HMX and RDX, and that annual explosive processing capacity would exceed half a million kilograms — equivalent to 200,000 warheads or 100,000 anti-tank mines. The exact location is undisclosed for security reasons. Responding to local concerns about attracting hostile attention, Ministry of Defense State Secretary Airis Rikveilis said that if a hostile neighbor decides to attack, no particular location would play a decisive role. The government earmarked 4.8 million euros as a capital grant, conditional on exports worth 150 million euros in the first phase, said Economics Minister Viktors Valainis (Union of Greens and Farmers).24
Latvia broadens import ban on Russian and Belarusian goods
The government approved Foreign Ministry regulations banning imports of books, newspapers and other printed materials, clothing, textiles, footwear, headwear, toys, games and sports equipment from Russia and Belarus from 1 September, including goods originating there but imported via third countries. Foodstuffs and drinks are not covered. The ministry cited protecting security interests, reducing the two countries' export revenues, and limiting the entry of Russian propaganda materials. Imports have already fallen 91% since 2022, from 2,129 million euros to 193 million euros in 2025. The measures will be reviewed annually.25
Military exercises: 'Namejs 2026' and Baltic-American dive training
The comprehensive national defense exercise "Namejs 2026" runs from 2 September to 8 October throughout Latvia, involving approximately 12,000 soldiers and national guardsmen from Latvia and allied countries including Canada, the United States, Estonia and Lithuania, organized with NATO's Multinational Division North and in cooperation with the Joint Expeditionary Force. In the eastern region and border area, unmanned aircraft flights will be intensified alongside training to detect, identify and neutralize enemy unmanned systems. Mobilization exercises will test notification procedures for National Guard and reserve soldiers. The exercises have run annually since 2014.26 Separately, the "DIVEX 26" international diving exercises concluded in Tallinn Bay on 28 August with divers from Latvia, Lithuania, Estonia and the United States practicing joint search, identification and neutralization of underwater objects. The Latvian Navy was represented by mine-clearing divers.27
Latvian travelers unaccounted for in Nepal and Tibet floods
The Foreign Ministry has been unable to contact approximately 40 Latvian travelers believed to be in flood-stricken regions of Nepal and Tibet. The Consular Department's list holds information on 39 tourists, of whom 34 are Latvian nationals in two tourist groups; relatives have reported 28 individuals not contacted since the disaster, while one registered individual traveler is known to be safe and was far from the scene. More than 48 hours after a mudslide caused by a glacier landslide, services were still struggling to reach remote settlements cut off from communication. The EU activated its Copernicus satellite system to assist search and rescue. Nepal and China warned of further flooding as two large lakes formed on either side of the border, blocking mountain rivers and filling rapidly. The Honorary Consul of Latvia in Nepal handed the list of nationals to Nepalese authorities and met the Minister of Internal Affairs; no nationals are known to have been injured. Foreign Minister Baiba Braže said on Latvian Radio's "Labrīt" that no repatriation flights are planned for now while assessment and searches continue.28
Estonian President makes farewell visit to Latvia
President Edgars Rinkēvičs received Estonian President Alar Karis and his spouse Sirje Karis on 28 August for a farewell visit, in gratitude for their contribution to strengthening Latvian-Estonian relations. The party visited the Līgatne Open Air Stage, Bicycle Museum, Paper Mill and Nature Trails — and indulged in Latvian ice cream. Karis, elected four years ago by Estonia's Riigikogu, is not seeking a second term; Chancellor of Justice Ülle Madise is the only registered candidate, and the vote, requiring at least 68 of a potential 101 votes, was due on 2 September.29
Digest sources
Nedēļas svarīgākās ziņas
Satura rādītāju esam pārkārtojuši pa atsevišķiem stāstiem, lai būtu ērtāk orientēties.
Vētras mācības: noturības punkti, degvielas stacijas un sakari
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada. Jelgavā, sabrūkot jaunbūvei, gāja bojā cilvēks, cieta vairāki cilvēki, tostarp divi ugunsdzēsēji glābēji. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 34 stundās saņēma 3080 pieteikumu – lielāko reģistrēto notikumu skaitu kopš šādas statistikas apkopošanas sākuma. Pirmdienas pēcpusdienā bez elektrības vēl bija ap 60 000 "Sadales tīkla" klientu, bez sprieguma – 10 pārvades apakšstacijas; bojājumus novērsa 206 "Sadales tīkla" un septiņas Igaunijas "Elektrilevi" brigādes.
Pirmdien Ministru kabineta krīzes vadības sēdē, ko premjera vizītes Ukrainā laikā vadīja finanšu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), nolēma pašvaldībās veidot noturības punktus, kuros elektrības pārrāvuma laikā varēs saņemt informāciju, dzeramo ūdeni un sakarus. Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim jāsagatavo priekšlikumi, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai 30 dienās jāizvērtē pašvaldību zaudējumi, no kuriem lielāko daļu segs valsts. Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle skaidroja, ka centrs krīzes vadību nepārņēma, jo juridiski vētra netika atzīta par valsts mēroga krīzi. Saeimā jau iesniegti grozījumi, kas par pieciem metriem katrā pusē paplašinātu no kokiem attīrāmo joslu gar 110 kilovoltu līnijām, un sagatavoti Elektronisko sakaru likuma grozījumi par nacionālo viesabonēšanu.
Trešdien premjers Andris Kulbergs sacīja, ka vētra nodemonstrējusi "totālu trūkumu komunikācijā" starp dienestiem, un rosināja pārņemt Ukrainas praksi, kur degvielas tirgotājiem ar valsts līgumu krīzē jānodrošina nepārtraukta darbība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Krīzes vadības centra izveide apstājusies pusceļā. Valdība priekšlikumus skatīs 4. septembrī. LTV raidījums "De facto" noskaidroja, ka no 596 degvielas uzpildes stacijām iebūvēts ģenerators ir tikai 69 un ka Siguldā, Mālpilī un Raganā vētras laikā nestrādāja neviena stacija; Ekonomikas ministrija par šo problēmu valdībai ziņoja jau 21. jūlijā. Valsts līdz šim nebija noteikusi minimālās prasības degvielas stacijām un mobilajiem sakariem bez elektrības; tagad iecerēts, ka svarīgākajai sakaru infrastruktūrai autonomi jāspēj darboties vismaz 72 stundas.1
LSM atbildība pēc vētras: atkāpšanās, atklāta vēstule un SEPLP lēmums
Pirmdien, 24. augustā, Latvijas Sabiedriskais medijs atzina, ka radio ziņu segums vētras krīzē nebija apmierinošs, un no amata atkāpās Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis. LSM valdes locekle Ieva Aile atvainojās klausītājiem, jo svētdien radio tūkstošiem iedzīvotāju bija vienīgais informācijas avots, un atzina, ka trūkst lēmumu pieņemšanas kārtības gadījumiem, kad kāds ķēdes posms nav sasniedzams – galvenā redaktore Anita Brauna vētras laikā bija bez sakariem. Otrdien Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē atvainojās sabiedrībai, pauda uzticību Lībietim un aicināja izvērtēt arī LSM valdes un galvenās redaktores atbildību, norādot, ka gandrīz divus gadus pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas joprojām nav skaidrs, kā medijam rīkoties krīzē.
Ceturtdien Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) secināja, ka nepietiekama informēšana radās redakcionālu lēmumu rezultātā, kas nav valdes tiešā atbildība, un valdi neatsauca. Padome uzdeva līdz 15. oktobrim izvērtēt Latvijas Radio 1 direktores, galvenās redaktores, Radio Ziņu dienesta vadītāja un LTV programmu direktores darbu, līdz 1. decembrim pārskatīt iekšējos normatīvos aktus un līdz nākamā gada 31. martam sagatavot priekšlikumus strukturālām izmaiņām. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija LSM lomu krīzēs skatīs 2. septembrī.
"De facto" svētdien vēstīja, ka Lībietis atkāpās pēc Ailes un Braunas aicinājuma; viņš atgriezies ārzemju ziņu korespondenta amatā. Svētdienas pusdienlaikā LTV Ziņu dienesta speciālizlaidums tika pārraidīts portālā LSM.lv, bet ne LTV1 ēterā, kur tobrīd bija Zemessardzes 35. gadadienas ceremonija un koncerts, savukārt Latvijas Radio 1 skanēja Ojāra Grinberga piemiņai veltīts raidījums. Brauna sacīja, ka uzņemas atbildību par to, ka radio saturs nebija piemērots krīzei, taču neredz savas rīcības kļūdu, kuras dēļ atkāptos. Aile apstiprināja, ka valde tuvākajās dienās lems arī par galvenās redaktores atbildību; galveno redaktoru valde var atbrīvot, ja tam piekrīt divas trešdaļas SEPLP locekļu. 2
Ārkārtējās situācijas projekts pierobežā atsaukts; CIP direktors lidoja uz Maskavu caur Rīgu
Otrdien, 25. augustā, ASV mediji ziņoja, ka CIP direktors Džons Retklifs ieradies uz slepenām sarunām Maskavā; lidojumu dati liecina, ka viņš ieradies ar ASV Gaisa spēku transportlidmašīnu "Boeing C-17", kas no ASV lidoja caur Rīgu. Nedz ASV, nedz Krievija neatklāja, ar ko Retklifs tikās un kāds bija sarunu mērķis. ASV vēstniecība Latvijā norādīja tikai, ka lidojums veikts oficiālu ASV valdības uzdevumu ietvaros.
Trešdien Nacionālās apvienības politiski pārraudzītā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iesniedza saskaņošanai rīkojuma projektu, kas paredzēja līdz 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novados, Daugavpilī un Rēzeknē, to pamatojot ar "Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem" un bezpilota lidaparātu radīto gaisa telpas apdraudējumu. Projekts paredzēja, piemēram, virsstundas līdz 60 stundām nedēļā, riska piemaksas oranžā gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma laikā un attālinātu darbnespējas lapu noformēšanu.
Ceturtdien projekts tika atsaukts. KEM atzina, ka dokuments kontekstā ar ziņām par CIP vadītāja vizīti Maskavā radīja satraukumu sabiedrībā, un apņēmās to labot un mainīt nosaukumu. Klimata un enerģētikas ministrs Vitenbergs skaidroja, ka mērķis nav saistīts ar iebrukuma prognozi, bet gan ar pagaidu regulējumu kritiski svarīgu nozaru darbiniekiem, kuriem gaisa apdraudējuma brīdinājuma laikā jāturpina darbs. Premjers Kulbergs norādīja, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies un tieša iebrukuma risks ir zems, piebilstot: "Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments." 3
Bridža federācijai 65,5 % no sporta pasākumu konkursa naudas – pēc čempionātu noslēguma
Valdība 16. jūnijā pārdalīja 225 000 eiro no Ekonomikas ministrijas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pasaules un Eiropas čempionātu atbalstam, par galveno kritēriju izvirzot ekonomisko atdevi, tostarp kopā vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknakšu. LTV raidījums "De facto" vēsta, ka valdības gaiteņos nebija noslēpums, ka nauda paredzēta bridža čempionātam Rīgā, kura rīkotāji finansējumu meklēja līdz pat dažām nedēļām pirms turnīra. Bridža čempionāti noslēdzās 15. jūlijā, bet konkurss izsludināts 22. jūlijā ar piecām darbadienām pieteikumu iesniegšanai; pieteicās astoņas federācijas. Latvijas Bridža federācija, kuru vada Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), saņēma 147 366 eiro jeb 65,5 % – vairāk nekā pārējie seši atbalstītie pasākumi kopā. Bridža čempionātus atbalstīja arī Rīgas dome un LIAA, katra ar 100 000 eiro. Valdības rīkojums neierobežoja atbalstu jau notikušiem pasākumiem.
Izglītības ministre Ilze Indriksone (NA), ar kuras rīkojumu izveidota vērtēšanas komisija, "De facto" sacīja, ka par konkursa rezultātiem nav informēta. Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs noliedz, ka konkurss pielāgots bridžam. Parādnieks norāda, ka valsts nauda visas izmaksas nesedz, un saka: "Mēs bijām pasaules bridža epicentrs." Premjers Kulbergs pieprasījis IZM visus dokumentus un juridiski pamatotu skaidrojumu, kura amatpersona un uz kāda pamata nolēma finansēt jau notikušu pasākumu, kā arī jautā, kāpēc vēl 14 000 eiro paredzēti rezultātu izvērtēšanai un jaunu kritēriju izstrādei. 4
KNAB: deputātu kompensāciju sistēma rada negodprātīgas izmantošanas riskus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēja 14. Saeimas deputātu transporta un īres izdevumu kompensācijas no 2022. līdz 2026. gadam: 73 no 139 deputātiem jeb 52,5 % saņēma kopā 1,1 miljonu eiro. Birojs kā galvenos riskus nosauc deklarētās dzīvesvietas maiņu pēc ievēlēšanas, jau pieejamu mājokli Rīgā vai tās tuvumā, nesamērīgi augstas īres izmaksas un lielāku degvielas patēriņu, nekā sagaidāms. KNAB iesaka regulāri pārskatīt kompensāciju kritērijus un apmērus un stiprināt iekšējo kontroli; līdzšinējā praksē tas konstatējis divus gadījumus, kad deputāti kompensācijas saņēmuši prettiesiski un saukti pie kriminālatbildības.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzskata, ka nepieciešama neatkarīga parlamenta tēriņu kontrole, tostarp Valsts kontroles tiesības revidēt Saeimas izdevumus. Domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa norāda, ka KNAB nav konstatējis prettiesiskas kompensācijas, bet gan pazīmes iespējami negodprātīgai rīcībai, un ka pašreizējā Saeima ir labākās pozīcijās, lai izmaiņas pieņemtu. Portālā "ManaBalss.lv" iniciatīvu par kompensāciju atcelšanu parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku; Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija to varētu skatīt septembra vidū. Koalīcijas un vairāku opozīcijas frakciju vadītāji Latvijas Radio apliecināja gatavību sistēmu pārskatīt vēl pirms 3. oktobra vēlēšanām, lai gan daži šaubās, vai izmaiņas izdosies pieņemt līdz 3. novembrim, kad beigsies 14. Saeimas pilnvaras. 5
15. Saeimas vēlēšanas: pasta balsošana, sistēmu drošība un augusta reitingi
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī, no plkst. 8 līdz 20; iesniegti 14 kandidātu saraksti. Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, no 29. augusta līdz 25. septembrim portālā Latvija.gov.lv, e-pakalpojumā "Vēlētāja datu pārvaldība", var pieteikties balsošanai pa pastu. Pēc reģistrēšanās pieejamas Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstu vēlēšanu zīmes izdrukai, apliecinājuma veidlapa un norādes. Balsojumam jānonāk izvēlētajā pasta balsošanas iecirknī līdz vēlēšanu dienai; ja vēlētājs pēc tā nosūtīšanas nobalso klātienē, pasta balsojums tiek atzīts par nederīgu. No 28. septembra līdz 2. oktobrim balsi glabāšanā varēs nodot visos iecirkņos Latvijā.
Kiberdrošības pārbaudēs "Tet" un "Cert.lv" vēlēšanu sistēmās atrada vairākas ievainojamības, no kurām viena bija kritiska; tās novērstas, un notiek atkārtoti testi. CVK ir arī jauna mājaslapa. CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris apliecināja, ka vēlēšanas notiks arī bez elektrības un mobilajiem sakariem – datoriem būs ārējie akumulatori, balsis vajadzības gadījumā skaitīs "kaut sveču gaismā", bet, ja nedarbosies tiešsaistes vēlētāju reģistrs, izmantos reģistrācijas aploksnes. Provizoriskie rezultāti par ievēlētajām partijām gaidāmi no plkst. 2 naktī.
SKDS aptaujā (13.–19. augusts) "Apvienoto sarakstu" atbalstīja 15,2 % (jūlijā 12,2 %), "Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši" – 11,8 %, "Progresīvos" – 8,8 %, "Latviju pirmajā vietā" – 8,5 % (jūlijā 10 %), Nacionālo apvienību – 4,5 % (jūlijā 5,5 %), "Jauno Vienotību" – 4,2 %, ZZS – 2,8 %; "Stabilitātei!" pakāpās līdz 2,7 %, "Latvijas attīstībai" – līdz 2,5 %. 22,5 % nezināja, par ko balsot, 11,2 % teica, ka nepiedalīsies. Starp izlēmušajiem 5 % barjeru pārvarētu sešas partijas: "Apvienotais saraksts", "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā", "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība. 6
Aizsardzība un austrumu robeža: «Namejs 2026», migrantu tuneļi un «Hunter»
No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks valsts aizsardzības mācības "Namejs 2026", kurās piedalīsies aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. Mācības rīko sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābu un Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem (JEF); īpašs uzsvars likts uz bezpilota sistēmām un pretdronu aizsardzību, tāpēc austrumu reģionā un pierobežā notiks pastiprināti dronu lidojumi. Septembrī un oktobrī notiks arī zemessargu un rezerves karavīru mobilizācijas mācības.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts Latvijas Radio sacīja, ka abi uz Baltkrievijas robežas atrastie migrantu tuneļi noteikti rakti ar Baltkrievijas dienestu ziņu. Otrais, 20. augustā Krāslavā atrastais tunelis bija vismaz 30 metrus garš, 0,8 metrus augsts un plats, no tā izņemti 28 kubikmetri grunts, un tā likvidēšanai būs vajadzīgi apjomīgi ceļa remontdarbi; vienlaikus aizturētas 28 personas. Lietuvā līdz šim atrasti 12 tuneļi. "Ir ziņas, ka rok. Tas ir laika jautājums," par nākamo tuneli sacīja Pujāts. Vētrā robežas žogs bojāts 124 vietās, cietušas arī septiņas ēkas un septiņas tehnoloģiskās iekārtas, bet Terehovas robežkontroles punkta darbība uz vairākām stundām bija pārtraukta.
Ādažu poligonā sākti jaunās kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" jeb "Mednieks" testi, tostarp ar pretdronu sistēmām. Tā ir Latvijas vajadzībām veidota "Ascod" platformas versija: ritošo daļu piegādā Spānijas uzņēmums, bet pārējās komponentes saliek "Patria Latvia" Valmierā. Latvija vienojusies par 84 mašīnām, divos gados investējot teju 800 miljonus eiro; Nacionālie bruņotie spēki tās plāno saņemt oktobrī. 7
CSDD datu noplūde: kompensācijas jautājums un iespēja redzēt nozagtos datus
Augusta pirmajā pusē kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) hakeri ieguva 1,2 miljonu cilvēku personas datus un aptuveni 150 000 juridisko personu reģistrācijas numurus no 18 gadu laikā direkcijai veiktajiem maksājumiem. "Cert.lv" norādījis, ka uzbrukumā izmantota ievainojamība internetam pieejamā CSDD sistēmā un nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības. Visa CSDD vadība atkāpusies, Valsts policija sākusi kriminālprocesu, un Ģenerālprokuratūra pārbaudīs amatpersonu atbildību.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele "Rīta Panorāmā" sacīja, ka visiem skartajiem ir tiesības uz kompensāciju par morālo kaitējumu, jo cilvēktiesību aizskārums jau ir noticis, un par to būtu jālemj iestādēm, nevis katram jāpieprasa – piemēram, atbrīvojot no maksas par tehnisko apskati. Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba skaidroja, ka inspekcija vēl vērtē, vai CSDD darījusi visu datu aizsardzībai, un kompensāciju, tostarp par nemateriālo kaitējumu, datu regula paredz, ja konstatēts pārkāpums. Lielākais risks, pēc viņas teiktā, rodas, ja krāpnieki šos datus kombinē ar citām datubāzēm, piemēram, amatpersonu deklarācijām vai zemesgrāmatu. CSDD aicina ar kompensāciju iesniegumiem nogaidīt inspekcijas secinājumus.
Kopš 27. augusta ikviens, autentificējoties portālā e.csdd.lv, var redzēt, vai viņa dati izgūti, un iepazīties ar tiem tieši tādā veidā, kā tos ieguva uzbrucējs – daļēji izkropļotus, ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, kas aizstātas ar simboliem. CSDD aicina šos datus nepublicēt sociālajos tīklos un jebkuru saņemto informāciju pārbaudīt e.csdd.lv, nevis sekot saitēm e-pastos vai īsziņās; iestāde iesaka arī "Cert.lv" lietotni "DNS ugunsmūris". 8
«Rail Baltica»: Rīgas Centrālās stacijas dienviddaļa gandrīz gatava, pasažieriem – 2028. gadā
Trešdien būvdarbus uzraugošais inženieris izsniedza apliecinājumu par būtisko darbu pabeigšanu topošās Rīgas Centrālās stacijas dienviddaļā. Izbūvēti trīs augsti peroni un paredzēti seši sliežu ceļi, bet Eiropas platuma sliežu tur tuvākajos gados nebūs – pie peroniem piestās tagadējie elektrovilcieni. Stacijas ēku ar peroniem pasažieriem atklās 2028. gada vidū; ēkas trešais stāvs, kur bija paredzēta uzgaidāmā telpa, ierobežota finansējuma dēļ sabiedrībai nebūs pieejams. Rīgas mezglā, kas ietver staciju, infrastruktūru līdz Daugavai un nepabeigto dzelzceļa tiltu, līdz šim ieguldīti ap 454 miljoniem eiro, lai gan 2019. gadā līgums noslēgts par 430,5 miljoniem; lai staciju varētu izmantot pasažieru vilcieni, vajadzīgi vēl aptuveni 30 miljoni. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs atzina, ka "Rail Baltica" 1. kārtu līdz 2030. gadam pabeigt nespēs.
KNAB bijušajam SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājam Mārim Dzelmem piemērojis 200 eiro sodu par valsts amatpersonas amata savienošanu ar aizliegtu amatu komercsabiedrībā. EDzL vadītāja pienākumus Dzelme pildīja no 2025. gada 27. maija līdz šā gada 26. februārim, vienlaikus kopš 2023. gada novembra būdams SIA "Latvijas Mobilais telefons" padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2025. gadā viņš EDzL saņēma 45 628 eiro, "RB Rail" – 40 397 eiro un LMT padomē – 36 000 eiro. 9
Neskaidrība skolās pirms 1. septembra: veto vērtēšanas reformai un nezināmas algas
"Jaunā Vienotība" izmantoja veto tiesības, lai apturētu izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) grozījumu skatīšanu valdībā. Grozījumi jau no šī mācību gada paredz, ka skolēni katrā priekšmetā varēs labot vismaz vienu pārbaudes darbu, 9. klases atestāta iegūšanai netiks vērtēti centralizēto eksāmenu rezultāti (tie saglabās nozīmi, stājoties nākamajā izglītības posmā) un 9. klasē tiks ieviests eksāmens dabaszinībās. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka partija neatbalsta būtiskas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra; Indriksone uzsver, ka neviens eksāmens netiek atcelts.
Skolu direktori LTV atzina, ka slodzes lielākoties ir saplānotas, bet ne visur zināms, cik lielas būs skolotāju algas. "Vai vēl ir kāda profesija, kurā darbinieks, stājoties darbā un uzsākot darbu, nezina, cik par to samaksās?" jautāja Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš. Jura Neikena Dikļu pamatskolas direktors Guntis Jansons uzskata, ka minimālais slieksnis būtu jāsaglabā vismaz matemātikā un latviešu valodā, un norāda uz grūtībām atrast fizikas vai ķīmijas skolotāju dabaszinību eksāmena sagatavošanai. Valdībā jautājumu plānots skatīt 31. augustā, taču politiskas vienošanās pagaidām nav.10
Kultūras simtgades: LNSO, Raimonds Staprāns un Nacionālā teātra jaunā sezona
Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim 5. septembrī apritēs 100 gadi; tas dibināts ēkā Radio ielā Rīgā, kur aizsākās arī Latvijas Radio vēsture. 101. koncertsezonā rezidējošā soliste būs ērģelniece Iveta Apkalna, bet rezidējošā komponiste – Ilona Breģe, kuras jaundarbs "Gloria" ar Valsts akadēmisko kori izskanēs aprīļa sākumā. Simtgades koncertā Andra Pogas vadībā 28. augustā Rīgā un 29. augustā Rēzeknes "Gorā" bija paredzēts Semjuela Bārbera Vijoļkoncerts un Gustava Mālera Septītā simfonija. Jauno galveno diriģentu orķestris plāno apstiprināt līdz gada beigām.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 17. janvārim skatāma trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna simtgades izstāde "Klusuma arhitektūra" (kuratore Elita Ansone) – pēdējā, kuras tapšanā piedalījās pats mākslinieks. Staprāns dzimis Rīgā 1926. gadā, kara beigās ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju un tad uz ASV, lielāko dzīves daļu nodzīvoja Sanfrancisko un mira šā gada janvārī. 1972. gadā viņa gleznu izstādi Rīgā kultūras dzīves funkcionāri slēdza jau nākamajā dienā. Oktobrī gaidāma Pētera Krilova dokumentālā filma par Staprānu "Sarkanais šķūnis".
Latvijas Nacionālais teātris 108. sezonu 10. septembrī atklās ar Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" iestudējumu Paulas Pļavnieces režijā autora 120. jubilejas gadā. Izrādei dots žanra apzīmējums "precību sāga"; pēc veidotāju teiktā, tas ir pirmais romāna iestudējums Rīgas teātru skatuvēs.11
«Riga FC» – trešā Latvijas komanda UEFA klubu turnīru pamatsacensībās
Latvijas čempione "Riga FC" ceturtdien Konferences līgas kvalifikācijas izslēgšanas kārtas atbildes spēlē mājās ar 2:1 pārspēja Fēru salu Klaksvikas KI (pirmā spēle beidzās 0:0) un pirmo reizi vēsturē pilnībā pārvarēja Eirokausu kvalifikāciju. "Riga" izvirzījās vadībā 47. minūtē, viesi izlīdzināja 67. minūtē, 75. minūtē mājinieki pēc Andresa Salasara pārkāpuma palika mazākumā, bet 89. minūtē uzvaras vārtus guva tikai trīs minūtes iepriekš laukumā nākušais Salahs Ulads. "Riga" ir trešā Latvijas komanda UEFA klubu turnīru pamatsacensībās pēc "Ventspils" (2009./2010.) un RFS (2022./2023.).
Piektdien Monako notikušajā izlozē "Riga FC" pamatturnīrā savā laukumā tiksies ar Bergamo "Atalanta", Kazahstānas čempioni "Kairat" un Čehijas "Jablonec", bet izbraukumā spēlēs ar Kipras "Pafos", Bosnijas un Hercegovinas čempioni "Borac" un Lietuvas čempioni Kauņas "Žalgiris". Spēles notiks 15. un 22. oktobrī, 5. un 26. novembrī, 10. un 17. decembrī; no 36 komandām cīņu turpinās 24. 12
Ziņu apskata avoti
Foto | photo
Gaidāmās vārda dienas | Upcoming name days
- Monday 8/31 — Aigars, Aira, Labite, Vilma
- Tuesday 9/1 — Austrums, Ilmārs, Iluta, Irisa, Verena
- Wednesday 9/2 — Elīza, Elīze, Lizete, Zete
- Thursday 9/3 — Bella, Berta, Klaudija, Klaudijs, Slaida
- Friday 9/4 — Dzintars, Dzintra
- Saturday 9/5 — Klaudija, Perse, Persijs, Vaida
- Sunday 9/6 — Balva, Magnuss, Maigonis
Ar to noslēdzas šīs nedēļas jaunumi. That wraps up this week's digest.
