latviskiCelebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! |
Monday, October 5 – Sunday, October 11, 2026
Week at a glance
This week's top stories
Kulbergs asked to form the next government
On October 6th President Edgars Rinkēvičs said he would entrust the formation of the next government to Prime Minister Andris Kulbergs, whose United List won a record 41 seats, saying most of the parties elected to the Saeima support him beginning talks. The President can formally nominate a prime minister only after the new Saeima convenes on November 3rd and the current government resigns. The United List will first talk with its current partners, the National Alliance (10 seats) and New Unity (7), a combination that would hold 58 of the 100 seats; Kulbergs has ruled out working with Latvia First, the runner-up with 17 seats, citing among other reasons the election of former Rēzekne mayor Aleksandrs Bartaševičs.1
According to Latvian Television's sources, Justice Minister Edvards Smiltēns (United List), who has served as Speaker before, could become Speaker of the 15th Saeima, with Ināra Mūrniece (National Alliance) and possibly Inese Lībiņa-Egnere (New Unity) as deputies, and Antoņina Ņenaševa (Progressives) and Linda Liepiņa (Latvia First) as possible Secretary and Deputy Secretary.2
Kulbergs received 58,489 'for' marks on voters' ballots, almost twice as many as the runner-up, Jūlija Stepaņenko (Sovereign Power/Union of New Latvians), with 29,679. Yet the candidates with the most 'against' marks were almost all from the United List, led by Ingmārs Līdaka with 17,253; Smiltēns drew both 17,610 'for' and more than 12,600 'against'.3
Thirteen Rīga city councillors, more than a fifth of the council, were elected to the Saeima: Progressives group leader Mairita Lūse, five Latvia First councillors including Ainārs Šlesers, and seven from Sovereign Power/Union of New Latvians including its group leader, Stepaņenko. Political scientist Līga Stafecka suggested that the commotion of Rīga council meetings could now shift to the Saeima.4
Of the 444 postal votes received by the Latvian Postal Voting Commission, 118 were ruled invalid, including 91 sent from within Latvia, for reasons such as voters who could not be identified, missing confirmations, or ballot papers not placed in the ballot envelope.5
Theatre director Alvis Hermanis stepped down as leader of "We Change the Rules", the party he founded, after it won 3.4 percent of the vote, short of the 5 percent threshold, and recommended Jāzeps Baško to succeed him; having passed 2 percent, the party qualifies for some state funding.6
Finance Ministry proposes restricting new spending for the rest of the year
Under a Finance Ministry report on fourth-quarter spending submitted to the government on October 6th, ministries and central government institutions are to be restricted from signing new contracts for goods, consultancy, research and other external services until the end of 2026, unless needed to keep state functions running, meet regulatory requirements or complete procurements announced by October 1st, and are to postpone non-critical spending such as seminars, conferences and new office equipment. The Prime Minister, ministers and authorised officials will personally approve contracts of 50,000 euros or more, and similar restraint will be sought from independent institutions, state companies, universities and municipalities. The Ministry gave no savings estimate, but its report sets out three fiscal consolidation scenarios and warns that reaching a zero-deficit budget by 2030 would take about 8.9 billion euros of consolidation in 2027–2030, including about 2.5 billion in 2028 alone.7
Russians and Belarusians barred from owning critical infrastructure
On October 8th the Saeima barred citizens of Russia and Belarus from acquiring a significant stake, at least 10 percent, or decisive influence in Latvia's critical infrastructure. The change extends to Category D, which covers processes rather than specific facilities, such as food production and distribution, heat supply and the distribution of medicines, whose disruption would seriously endanger public and national security in wartime. By December 1st the Defence Ministry and the relevant sectoral ministries must identify any Category D entities with significant Russian or Belarusian ownership or influence and propose their removal from the category.8
airBaltic plans 500 to 700 job cuts and suspends winter routes
airBaltic estimates that its new business plan could affect 500 to 700 positions at its Rīga, Vilnius and Tallinn bases, a figure that depends on consultations with unions over reduced workloads for pilots and cabin crew; it has notified employment agencies in all three countries of collective redundancies and says its flight schedule is unaffected. Dace Kavasa, head of the Latvian Aviation Trade Union, said the union learned of the plans from the media and has received no written details.9
Citing aviation fuel prices, which rose sharply after conflict broke out in the Middle East and account for a third of its costs, the airline will suspend Rīga flights to Bucharest, Sofia, Budapest and Oulu from the end of October to the end of March and end the Rīga–Innsbruck route entirely; frequencies on several other routes will be cut in January and February.10
Armed escorts push migrants at the Belarus border; Operation Vilkatis extended
The National Armed Forces said that masked, armed escorts from Belarus threatened Latvian soldiers and drove a group of at least 20 migrants toward the border this week before soldiers thwarted the crossing; hours later, masked individuals entered Latvia, damaged an electricity distribution box and stole two surveillance cameras before returning to Belarus. State Border Guard head Guntis Pujāts suggested they may be organised criminals rather than Belarusian state services, and said sabotage of IT infrastructure has increased while the fence is damaged about half as often as a year ago. So far this year, 11,925 people have been prevented from crossing illegally.11
On October 6th the government extended Operation Vilkatis (Werewolf), launched on the eastern border on August 11th to combat illegal migration, to December 31st. Attempts to cross from Belarus peaked in June and July, when more than 4,600 people tried to enter, and fell to 1,244 in September.12
On October 3rd, soldiers supporting the Border Guard in Krāslava municipality stopped a Latvian driver carrying five people who had crossed illegally from Belarus; he was also found to be using a forged Polish driving licence while banned from driving. The Border Guard has opened 158 criminal proceedings against 115 people this year for smuggling people or helping them stay illegally.13
First Hunter infantry fighting vehicle delivered
The first of 84 Hunter (Mednieks) infantry fighting vehicles, based on the ASCOD tracked platform and ordered from Spain's GDELS-Santa Bárbara Sistemas with at least 30 percent local industry involvement, was handed over to the National Armed Forces on October 7th; all are expected by 2029. The same day Patria Latvia laid the foundation stone of a military vehicle plant in the Valmiera Industrial and Export Park, an investment of about eight million euros that opens the way for assembling and maintaining the Hunters there.14
Two-basket healthcare principle postponed again
The Saeima has again postponed, until December 31st next year, the "two-basket" principle of the Healthcare Financing Law, under which only people paying compulsory social insurance contributions and socially vulnerable groups such as children, pensioners and the unemployed would receive the full basket of state-funded care, while others would get a basic basket unless they paid voluntary contributions. Former Health Minister Ingrīda Circene (New Unity) said the system solves nothing and should have been repealed four or five years ago.15
Supreme Court sends pro-Kremlin activist's case back for retrial
The Supreme Court annulled the Rīga Regional Court ruling that upheld a three-year prison sentence for pro-Kremlin activist Jeļena Kreile, convicted of glorifying crimes against peace and war crimes with Russian and Soviet displays in the windows of her home, including Russian flags inscribed 'Putin is my friend'. It found that the lower courts had not adequately substantiated that her messages were aimed at justifying and glorifying those crimes, nor refuted her alternative explanations, and returned the case to the appeals court, which must also weigh her freedom of expression.16
Inflation at 3.2 percent in September
Consumer prices in September were 3.2 percent higher than a year earlier, driven mainly by transport, particularly motor fuel, and by housing and utilities, and partly offset by lower food prices. Prices rose 0.2 percent from August, and services cost 6.3 percent more than their 2025 average.17
Two Latvians arrested at RAF base in England
Two men described by the Metropolitan Police as Latvian nationals resident in the UK, aged 36 and 32, were arrested early on October 8th after military police found a hole in the fence of RAF Molesworth in Cambridgeshire, a base used by the US Air Force. First held on suspicion of trespass and criminal damage, they were further arrested under the National Security Act on suspicion of entering a prohibited place for a purpose prejudicial to the UK; counter-terrorism police leading the investigation say nothing so far links the incident to last week's events at RAF Fairford. Latvia's Foreign Ministry said it was aware of the case but was not commenting.18
Latvian book's 500th anniversary marked at the European Parliament
An exhibition marking 500 years since the first book in Latvian was published, created with the National Library of Latvia and brought by MEP Sandra Kalniete (New Unity), opened at the European Parliament in Strasbourg. Library director Dagnija Baltiņa tied the anniversary to a forthcoming reading strategy aimed at young people, while Kalniete credited the written word, including Glück's Bible translation, with giving Latvians the self-confidence that laid the spiritual groundwork for an independent state, and with helping them survive the Soviet occupation.19
Late goal hands Cyprus a win over Latvia
Latvia lost 2–1 away to Cyprus in the Nations League on October 5th, conceding the winner in the final seconds of added time after Eduards Dašķevičs had given them the lead with his first international goal. Still without a win in the campaign, Latvia hosts Armenia and visits Montenegro in mid-November.20
Digest sources
Nedēļas svarīgākās ziņas
Kulbergs nesteidzas ar sarunām; «Latvija pirmajā vietā» gatava atbalstīt mazākuma valdību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 6. oktobrī paziņoja, ka arī jaunās valdības veidošanu uzticēs premjeram Andrim Kulbergam, un pauda cerību, ka valdība tiks izveidota līdz valsts svētkiem novembrī. Kulbergs norādīja, ka partnerus noteiks to gatavība īstenot pārmaiņas, par kurām nobalsojuši vēlētāji: „ Kurš uz to parakstīsies, tas būs mūsu partneris. “ Viņaprāt, ministriju skaits nav pašmērķis – „ ja tas ir ar 14 ministrijām – ok, ja ar 12 – ok “.1
„ Apvienotā saraksta “ politiķis Edgars Tavars neizslēdz divu partiju koalīciju, jo „ matemātika to pieļauj “, taču nepopulāru lēmumu – ministriju apvienošanas, publisko izdevumu un partiju finansējuma samazināšanas – pieņemšanai par piemērotāku uzskata plašāku, trīs partiju koalīciju. Sadarbību ar „ Progresīvajiem “ un „ Latvija pirmajā vietā “ viņš noraidīja. Nacionālā apvienība sevi redz atbildīgās par iekšlietu, kultūras un izglītības jomu, bet „ Jaunā Vienotība “ vēlas, lai partneri apņemtos nevirzīt vērtību jautājumus, piemēram, Stambulas konvencijas denonsēšanu.2
Ainārs Šlesers 7. oktobrī LTV raidījumā „ Kas notiek Latvijā? “ paziņoja, ka „ Latvija pirmajā vietā “ ir gatava ar savām 17 balsīm atbalstīt Kulberga mazākuma valdību, tostarp balsojumā par budžetu, ja tiks samazināts valsts pārvaldes aparāts, izveidota profesionāļu valdība un veicināta dzimstība.3
„ De facto “ vēsta, ka Kulbergs nedēļas laikā tā arī nav rīkojis oficiālas konsultācijas ar citām partijām un arī nākamnedēļ tādas nav plānotas. Šlesera piedāvājums, kas paredz, ka mazākuma valdības gadījumā LPV neprasītu ministru amatus, politikas kuluāros tiek apspriests kā viens no ticamākajiem modeļiem. „ Apvienotajam sarakstam “ un Nacionālajai apvienībai kopā būtu minimāls vairākums – 51 balss. Gan Nacionālajā apvienībā, gan Kulberga apvienībā izskan šaubas par Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) palikšanu iekšlietu ministra amatā.4
«Apvienotais saraksts» grib samazināt partiju finansējumu un mīkstināt tēriņu ierobežojumus
Pēc vēlēšanām mainīsies valsts budžeta finansējums partijām: KNAB aprēķinājis, ka deviņas politiskās organizācijas, kuras pārvarējušas 2 % slieksni, nākamgad kopā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro. Par katru balsi partijai pienākas 0,9 % no minimālās mēnešalgas – nākamgad 7,38 eiro –, bet partijas, kas pārvarējušas 5 % barjeru, papildus saņem arī 200 minimālo mēnešalgu gadā. „ Apvienotajam sarakstam “ pienāktos vismaz divi miljoni eiro, taču likumā noteiktie griesti – 1600 minimālo mēnešalgu gadā – tā finansējumu ierobežo līdz 1,3 miljoniem eiro. Latvijas Radio min, ka „ Latvija pirmajā vietā “ varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, „ Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši “ – 850 tūkstošus, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus, „ Progresīvie “ un „ Jaunā Vienotība “ – vairāk nekā pusmiljonu, bet „ Mēs mainām noteikumus “ – vismaz 200 tūkstošus eiro.5
„ De facto “ vēsta, ka „ Apvienotais saraksts “ vēlas jau no nākamā gada samazināt valsts finansējumu partijām vismaz par 15 %, un valdes līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars to min kā vienu no nosacījumiem sadarbībai nākamajā koalīcijā. Vienlaikus Tavars rosina mīkstināt ierobežojumu, kas paredz, ka nevienā no trim izdevumu kategorijām nedrīkst iztērēt vairāk par 60 % gadā saņemtā valsts finansējuma. KNAB pret šo priekšlikumu kategoriski iebilst. KNAB aplēses, uz kurām atsaucas raidījums, daļai partiju ir nedaudz augstākas: „ Latvija pirmajā vietā “ – aptuveni miljons eiro, „ Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši “ un Nacionālā apvienība – ap 850 tūkstošiem katrai, bet „ Jaunās Vienotības “ finansējums varētu sarukt no 1,12 miljoniem līdz aptuveni 700 tūkstošiem eiro gadā. ZZS finansējums varētu sarukt no gandrīz 889 tūkstošiem līdz nepilniem 300 tūkstošiem, savukārt Saeimā neiekļuvusī „ Mēs mainām noteikumus “ pirmo reizi varētu saņemt ap 205 tūkstošiem eiro.6
Nepārvēlētajiem deputātiem – vismaz 850 000 eiro; virza iniciatīvu atcelt deputātu kompensācijas
Nepārvēlētajiem 14. Saeimas deputātiem pienākas vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā. Tā kā nomainīsies aptuveni divas trešdaļas parlamenta sastāva, tā izmaksai pēc pirmajām aplēsēm būs nepieciešami vismaz 850 000 eiro. Deputāta pamata mēnešalga ir 4330 eiro.7
Saeimas Mandātu un ētikas komisija 6. oktobrī atbalstīja vairāk nekā 15 700 iedzīvotāju parakstītās „ ManaBalss.lv “ iniciatīvas nodošanu Juridiskajai komisijai. Iniciatīva paredz atcelt deputātiem transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Saeimā to plānots skatīt 15. oktobrī. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) iniciatīvai nepiekrita, norādot uz nepieciešamību nodrošināt reģionu pārstāvniecību, savukārt Edmunds Zivtiņš („ Latvija pirmajā vietā “) to pilnībā atbalsta. Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimas deputātu kompensācijās izmaksāts vairāk nekā miljons eiro.8
«Jaunā Vienotība» un ZZS pēc neveiksmes izvērtē tālāko darbību
„ Jaunā Vienotība “, kas 14. Saeimas vēlēšanās ieguva 26 mandātus, šajās vēlēšanās ar nedaudz vairāk nekā 6 % balsu ieguvusi tikai septiņas vietas – tik maza pārstāvniecība tai vēl nav bijusi. Tās premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens Saeimā netika ievēlēts. Valdes priekšsēdētāja Evika Siliņa atzina, ka atbildība gulstas uz visu „ Vienotības “ valdi, kuru pārvēlēs ārkārtas kongresā, jo „ esošais formāts, kādā mēs strādājam, noteikti vairs neuzrunā mūsu biedrus un arī vēlētājus “.9
ZZS pirmo reizi 24 gadu laikā palikusi ārpus Saeimas. „ Nemelosim sev, ir pamatīgs zaudējums, no bedres ir jārāpjas ārā “, atzina „ Jaunās Vienotības “ biedrs Ainars Latkovskis, bet ZZS valdes loceklis Augusts Brigmanis uzsvēra, ka „ atbildība ir dziļi individuāla “. Abu partiju vadība sola analizēt pieļautās kļūdas un lemt par turpmāko rīcību.10
Valsts kancelejas vadībai virza Kasparu Gorkšu; «Jaunā Vienotība» aicina nesteigties
Konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu tika saņemti 18 pieteikumi, un komisija par labāko kandidātu atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu. Noslēdzošajā kārtā bija arī bijusī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa. Amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto „ kokrūpnieku krimināllietu “ to atstāja Raivis Kronbergs. Pirmais konkurss, kas tika izsludināts maijā, beidzās bez rezultāta.11
Premjers Kulbergs 8. oktobrī oficiāli virzīja Gorkšu apstiprināšanai amatā, un valdībai par viņa iecelšanu paredzēts lemt 13. oktobrī. Kulbergs īpaši novērtē Gorkša pieredzi ārpus valsts pārvaldes. Gorkšs no 2010. līdz 2017. gadam bija Latvijas futbola izlases kapteinis, bet vēlāk – Latvijas Futbola federācijas prezidents. Viņa prezidentūras laikā par federācijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāju kļuva tagadējais premjera biroja vadītājs Mareks Gruškevics, savukārt pats Kulbergs ir bijis LDDK padomes loceklis.12
„ Jaunās Vienotības “ Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicinājis nākamnedēļ valdībā šo jautājumu neizskatīt un uzaicinājis Gorkšu uz frakcijas sēdi. Premjera birojā tomēr norāda, ka jautājums joprojām ir iekļauts valdības darba kārtībā. ZZS frakcija plāno atbalstīt Gorkša iecelšanu amatā.13
Opozīcija vāc parakstus Rīgas mēra Kleinberga atstādināšanai
Kamēr daļa Rīgas domes deputātu gatavojas pāriet uz Saeimu, opozīcijā esošā „ Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši “ sākusi vākt parakstus par mēra Viestura Kleinberga („ Progresīvie “) atstādināšanu. Parakstus jau parakstījusi arī „ Stabilitātei! “ frakcija, bet no „ Latvija pirmajā vietā “ tie vēl tiek gaidīti. Topošais domes deputāts Vadims Baraņņiks pārmet Kleinbergam pašvaldības resursu izmantošanu, aizstāvot bijušo deputātu Mārtiņu Eņģeli, par kuru „ Progresīvie “ vērsušies policijā saistībā ar iespējamām seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo. Vicemēri Māris Sprindžuks („ Apvienotais saraksts “) un Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) atzīst, ka koalīcijā ir neatrisināti jautājumi, taču Kleinberga demisija nozīmētu koalīcijas beigas, jo bez „ Progresīvajiem “ jaunu vairākumu varētu izveidot tikai ar „ Latvija pirmajā vietā “. Ja tiks saņemts pieprasījums par mēra demisiju, Ratnieks to virzīs izskatīšanai kārtējā domes sēdē 14. oktobrī.14
Pēc vēlēšanām: balss maiņas ierobežošana, nesekmīgi kiberuzbrukumi un balsotāji ārvalstīs
Glabāšanā nodoto balsu maiņa šajās vēlēšanās notika vairāk nekā 700 gadījumos, salīdzinot ar 139 gadījumiem 2022. gadā. Šo balsu pārbaude aizkavēja balsu skaitīšanu par vairākām stundām. Izskanējuši divi priekšlikumi: grozīt Satversmes 11. pantu, lai vēlēšanas varētu notikt vairākas dienas, vai Saeimas vēlēšanu likumā noteikt, ka glabāšanā nodoto balsi drīkst mainīt tikai vienu reizi un tikai tajā pašā iecirknī. CVK priekšlikums jāiesniedz līdz gada beigām, un tās vadītājs Māris Zviedris drīzāk atbalstītu balss maiņas ierobežošanu līdz vienai reizei, to nosakot likumā.15
„ Cert.lv “ vadītāja vietnieks Varis Teivāns norāda, ka vēlēšanu laikā uzbrucēji nesekmīgi meklējuši nepilnības digitālajā infrastruktūrā un reģistrējuši domēnus, kuru nosaukumi līdzinās LSM.lv, „ Delfi “, „ Tvnet “ un CVK domēniem. Tomēr šie mēģinājumi vēlēšanu sistēmu neietekmēja. VDD pagaidām nav informācijas par naidīgu valstu mēģinājumiem iejaukties vēlēšanās.16
Ārvalstīs nobalsoja 23 196 vēlētāji – par 11,3 % mazāk nekā 2022. gadā. Visvairāk balsu tika nodots Apvienotajā Karalistē (3703), Vācijā (2806) un ASV (1558); pa pastu nobalsoja 4476 cilvēki. Balsot varēja 88 iecirkņos 33 valstīs, un 48 no tiem tika izveidoti, pateicoties diasporas iesaistei.17
Pašvaldību deputātiem aizliedz braukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeima 8. oktobrī galīgajā lasījumā noteica pašvaldību deputātiem aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, tostarp šķērsot šīs valstis tranzītā. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis („ Apvienotais saraksts “) uzsvēra, ka pašvaldību deputāti ir daļa no civilās aizsardzības sistēmas. Līdz šim šāds aizliegums attiecās uz Saeimas deputātiem un darbiniekiem, personām ar pieeju valsts noslēpumam, karavīriem, diplomātiem, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī citām ar valsts drošību saistītām personām.18
Sešu un septiņu gadu cietumsodi par atbalstu Krievijas armijai
Rīgas pilsētas tiesa 7. oktobrī prokremliskajai aktīvistei Polinai Kamļovai no Rēzeknes piesprieda sešu gadu cietumsodu un trīs gadu probācijas uzraudzību par aptuveni 43 eiro nodošanu ar paziņas starpniecību Baltkrievijā, lai iegādātos dronu slāpēšanas iekārtu Krievijas armijai. Lietu izmeklēja VDD, un spriedumu var pārsūdzēt.19
Vācijas un Krievijas dubultpilsonim Sergejam Ņikitinam Rīgas pilsētas tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu par naudas un preču vākšanu un nodošanu Krievijas militārpersonām kopš 2023. gada novembra. Ņikitins savu vainu neatzīst un apgalvo, ka sniedzis humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. Spriedums vēl nav stājies spēkā.20
Ģimenes vērtību un veselībpratības modulis raisa iebildumus
Valdība 6. oktobrī uzdeva stiprināt vēstures mācīšanu skolās un līdz 2027. gada 30. aprīlim izstrādāt ģimenes vērtību un veselībpratības moduli. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) uzsver, ka tas ir „ par mūsu nācijas pastāvēšanu “. Premjers Kulbergs šo ieceri atbalsta, ja tā palīdzēs veidoties ģimenēm un veicinās dzimstību, savukārt skolotāju arodbiedrības LIZDA vadītāja Inga Vanaga saskata tajā politisku un ideoloģisku ievirzi.21
„ Absurds savā pamatbūtībā! “ – tā par moduli saka Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes loceklis Aleksandrs Lange. Arī vairākas nozares iebilst, ka modulī trūkst būtisku veselības jautājumu. Organizācijām iebildumu iesniegšanai bija atvēlētas tikai četras dienas. Ministrija skaidro, ka jauns saturs netiek veidots, bet esošais tiks apkopots modulī. Tā ieviešanu paredzēts sākt nākamajā mācību gadā, bet pilnībā to ieviest līdz 2028. gada septembrim.22
Liepājā atklāj memoriālu holokausta upuriem
Liepājas „ Līvas “ kapu ebreju daļā 8. oktobrī, Liepājas geto likvidācijas gadadienā, atklāja memoriālu nacistiskās okupācijas laikā no dažādām Eiropas valstīm deportētajiem Liepājas geto ieslodzītajiem, kuri 1944. gadā gāja bojā Liepājas bombardēšanā. Masu kapu 2021. gadā meklēja holokaustā izdzīvojušā Vācijas ebreja dēls Freds Zimmaks. Pateicoties pētniekam un kapsētas darbiniekam Marekam Fūrmanim, kapu izdevās atrast vietā, kur kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem atradās piemiņas akmens. Muzeja „ Ebreji Latvijā “ direktors Iļja Ļenskis norāda, ka tur apglabāti Austrijas, Vācijas, Čehijas un Ungārijas ebreji.23
Rīgas Domā – trīs jauni zvani pēc vairāk nekā 110 gadiem
Rīgas Domā 11. oktobrī iesvētīja trīs jaunus zvanus – Jāni, Gabrielu un Mariju –, ko izgatavojusi Vācijas zvanu lietuve „ Rincker “ un kuru uzstādīšanu finansējuši ziedotāji. Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju aizveda četrus Doma zvanus, no kuriem atgriezās tikai viens. Tas kalpoja līdz 1991. gada 13. janvārim, kad saplīsa, aicinot cilvēkus uz Vislatvijas tautas manifestāciju. Lielākais no jaunajiem zvaniem sver gandrīz trīs tonnas. Draudze cer pabeigt to uzstādīšanu līdz novembra vidum.24
Mirusi aktrise Indra Briķe
9. oktobrī mūžībā aizgāja aktrise Indra Briķe (1957–2026). No 1977. gada viņa spēlēja Liepājas teātrī, daudzos iestudējumos sadarbojoties ar režisoru Oļģertu Kroderu, bet kopš 1993. gada – vairāk nekā 30 gadus – strādāja Dailes teātrī. Viņa saņēmusi vairākas „ Spēlmaņu nakts “ balvas un Atzinības krustu. Teātra kritiķe Līga Ulberte viņas aiziešanu sauc par neaptveramu zaudējumu Latvijas teātrim. Atvadīšanās notiks 20. oktobrī Liepājas teātrī.25
Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis
11. oktobrī 85 gadu vecumā mūžībā devās leģendārais hokeja treneris un divu grāmatu autors Ēvalds Grabovskis. Viņš vadīja Rīgas „ Dinamo “ no 1977. līdz 1980. gadam un no 1988. līdz 1991. gadam, strādāja klubos Vācijā un Polijā, vadīja Latvijas izlasi 1995. gada pasaules čempionāta B grupā un bija LHF izpilddirektors. 2019. gadā viņš saņēma LHF balvu par mūža ieguldījumu sportā.26
Ziņu apskata avoti
Foto | photo
Gaidāmās vārda dienas | Upcoming name days
- Monday 10/12 — Kira, Lase, Monvids, Valfrids, Vitenis
- Tuesday 10/13 — Irma, Mirga
- Wednesday 10/14 — Minna, Vilhelmīne
- Thursday 10/15 — Eda, Ede, Hedviga, Jadviga
- Friday 10/16 — Daiga, Daigone, Dainida, Egils
- Saturday 10/17 — Gaitis, Gaits, Karīna, Karola, Vita
- Sunday 10/18 — Lūkass, Rolands, Ronalds
Ar to noslēdzas šīs nedēļas jaunumi. That wraps up this week's digest.
