Celebrating 35 years of freedom since the end of Soviet occupation! |
Week at a glance
Russia revives its 2021 demands on NATO — includes 30-day New York Times gift link
At closed-door talks in Abu Dhabi this week, the first time since February that U.S., Russian and Ukrainian officials met face to face, Russian officials circulated an unsigned “non-paper” dated November 10. It revives, in places word for word, the demands Moscow made two months before its 2022 invasion of Ukraine. According to a copy obtained by The New York Times, Russia wants NATO to pull its troops and bases back to the alliance's 1997 borders, before it expanded into Central and Eastern Europe. The Times notes this would weaken the ability of Poland and the Baltic states to defend themselves. The paper also calls for NATO to rule out further expansion and “any military activity” in Ukraine, Eastern Europe, the South Caucasus and Central Asia, for an end to all Western arms supplies to Ukraine, and for France and Britain to rule out using their nuclear weapons to protect other European countries. People involved in the talks described it as Russia's opening position. After meeting U.S. envoys Steve Witkoff and Jared Kushner in Moscow on November 12, Vladimir Putin told them the 2021 proposal still reflected “our vision of the pillars of an indivisible security architecture,” according to his foreign policy adviser Yuri Ushakov. Putin and Donald Trump are due to meet next week in Shenzhen, China.1
The German newspaper Bild reported that Russian negotiators also put forward, informally, a ban on NATO military bases in Estonia, Latvia and Lithuania and Finland's withdrawal from the alliance, offering in return to withdraw Russian nuclear weapons from Belarus.2 Kremlin spokesman Dmitry Peskov denied that Russia had proposed that any member leave NATO. Finnish Defence Minister Antti Häkkänen said such limits are not negotiable.3
Polish Prime Minister Donald Tusk said in Dublin that accepting Russia's conditions “would mean a direct threat to Poland's security.”4 President Edgars Rinkēvičs rejected the proposals as unacceptable and not open to discussion, his adviser Mārtiņš Drēģeris told the LETA newswire.5
The New York Times article is free to read through this gift link through December 14, 2026: Russia Revives Demand That NATO Retrench to Secure Ukraine Deal
Digest
This week's top stories
Governing in Kulbergs's style: austerity ahead, a coalition agreed
Prime Minister Andris Kulbergs (United List) called a special press conference on November 10 and gave a 45-minute presentation on the state of the public finances, signalling austerity once a new government is in place, though with few specific policy plans. He said budget spending of €600 million must be reviewed immediately and €3 billion saved over four years. Possible targets he mentioned include vacation and disability benefits (about €1 billion a year), more than 200 tax reliefs costing €2.5 billion a year, and the €25 monthly family benefit per child, which he would pay only to families with fewer means. He warned that 2028 will be particularly difficult as large-scale EU funding runs out, and that Latvia cannot afford Rail Baltica without more EU support. Auditor General Edgars Korčagins, who also spoke, called for professionalising the management of state-owned companies, stronger action against the shadow economy and a clear policy on attracting foreign labour.6
After meeting President Edgars Rinkēvičs on November 13, United List faction chair Māris Kučinskis said government formation is nearing completion, with some issues still to settle with the National Alliance. The two parties would have 51 votes in the Saeima, and Latvia First leader Ainārs Šlesers (17 MPs) has pledged support for such a government; New Unity and the Progressives were not invited to the next round of talks. Ministerial candidates could be named by Monday, and the Saeima could vote on the government as early as November 17.7 On the evening of November 15, Kulbergs announced that the two parties had agreed to form a government. The National Alliance is to nominate ministers for the interior, welfare and culture portfolios on Monday, with Jānis Dombrava expected to stay at the Interior Ministry and Nauris Puntulis at Culture; it will also chair the Saeima Economic Affairs Committee, and Kulbergs has asked Defence Minister Raivis Melnis to continue.8 Rinkēvičs called the pace “balanced” and said a week either side of the national holiday is not crucial.9 Non-partisan Defence Minister Raivis Melnis, nominated by New Unity, said he would stay on if Kulbergs asks him, even in a government without that party.10 On the evening of November 15, Kulbergs announced that the United List and the National Alliance had agreed to form the government together. The National Alliance is to nominate ministers on Monday for the interior, where Jānis Dombrava could stay on, welfare and culture, where Nauris Puntulis is the most likely candidate, and Kulbergs has asked Melnis to continue at defence.11
The Latvian Journalists Association (LŽA) criticised Kulbergs's communication style after he called unnamed headlines “misleading, distorted, untrue” on X and urged people to follow his own posts to learn what is really happening. The association said the office of prime minister “does not make anyone the final authority on truth,” and called on him to substantiate or withdraw his accusations.12
Arriving at the informal meeting of EU leaders in Dublin on November 13, Kulbergs told journalists that “We, as Europe, have to grow some bigger balls.” Europe is bigger than Russia economically and militarily, he said, and Russia is in no position to make demands. He doubted the current negotiations would produce anything, calling them “not real peace talks,” and said the rest of Europe should follow the Baltic states, Poland and Finland in supporting Ukraine and use frozen Russian assets for that purpose.13
Eight Latvians detained over arson plot against Estonian drone maker
Eight residents of Latvia were detained in Estonia after an attempt, at 3:06 a.m. on November 14, to set fire to drone manufacturer Threod Systems in Viimsi, near Tallinn. The company's security team thwarted the attack, and no one was hurt. Estonia's Internal Security Service (KAPO) said Russia was behind it and that it was coordinated by the GRU, Russia's military intelligence agency; prosecutors have asked the court to arrest five of the suspects. Latvia's State Security Service (VDD) said it had obtained the warning and passed it to KAPO, and that its searches at nine sites in Latvia on November 14 turned up explosive devices, pyrotechnics, ammunition and a large number of phones and data devices. It is the second known arson attempt on an Estonian defence company this year, after a fire at Milrem's Tallinn office in August, in which Latvian citizens were also arrested. Estonia is planning to close its eastern border in response.14
Night of drone alerts across eastern and central Latvia
Overnight from November 10 to 11, yellow and orange airspace alerts were issued at various times in ten municipalities: Ludza, Krāslava, Augšdaugava, Balvi, Aizkraukle, Jēkabpils, Madona, Cēsis, Smiltene and Gulbene. Interceptor drones, air defence units and NATO Baltic Air Policing fighters were activated, and similar alerts were issued in Estonia and Lithuania.15 The National Armed Forces later said three drones entered Latvian airspace: two crossed the eastern border for one to two minutes, while a third came in from Lithuania and crossed the country from south to north into Estonia. Fighters followed it, but there were no suitable conditions to destroy it, taking civilian safety into account; the military's interceptor drone units are currently only on the eastern border, and the armed forces will review the night's response. Commander Kaspars Pudāns said the alerts were most likely related to a Ukrainian drone attack on port and oil facilities in Russia's Leningrad region.16
A Ministry of Economics report found that the security incidents of May caused at least 5,907 cancelled bookings in the eastern border region in the first half of the year, and 58.5% of local businesses began concealing their location in their marketing. Visitor numbers were still down in June and July but rose 10.22% in August, driven mainly by domestic tourism.17
National ban proposed on Russian and Belarusian grain transit
On November 13, the Foreign Ministry submitted to Kulbergs a draft Cabinet regulation banning the transit of grain from Russia and Belarus through Latvia, using the national sanctions mechanism, since there is not enough support among member states for an EU-wide ban. The ministry acknowledged legal and economic risks, including litigation over existing contracts, but judged them manageable. Russian grain transit through Latvia in the first ten months of the year was 3.1 times that of a year earlier, and Ukraine has warned that grain taken from its occupied territories may be shipped through Latvian ports as Russian. Kulbergs, who backed a ban before the elections but has since cited the risk of legal action, promised at a protest the previous Saturday to push for rules preventing new Russian grain transit contracts.18
125 million text messages exposed at bulk SMS provider
The cybersecurity site Cybernews reported that a database at the telecommunications company CSC Telecom, holding more than 125 million text messages sent from October 2022 to September 2026, had been publicly accessible and updated in real time. It included authentication codes, password reset links, bank notifications and medical test results sent on behalf of clients including Swedbank, SEB, insurers, retailers, airBaltic and the 112 emergency line, affecting customers in all three Baltic states. SEB said it had used the service only for pension fund marketing, and Swedbank suspended the provider.19 The company says the vulnerability has been fixed and that it has no information about any misuse of data. CERT.LV said it cannot yet rule out that criminals accessed the database. The State Police and the State Data Inspectorate are investigating, and experts advise receiving notifications through apps rather than text messages and changing passwords.20
Inflation at 3.1%, electricity price spike
Consumer prices in October were 3.1% higher than a year earlier, driven mainly by transport (especially fuel) and housing and utilities, the Central Statistical Bureau reported.21 On November 9, the average exchange price of electricity reached €414 per megawatt-hour, the highest daily average this year and almost four times the October average, against about €202 in Estonia, which can draw cheaper power from Finland. Low solar and wind output, rising demand, more expensive gas and power station maintenance were behind the spike; customers on fixed-price contracts are not immediately affected.22
Foreign trade turnover in September was €4.35 billion, 11.8% higher than a year earlier, with exports up 12.8%.23 In the third quarter, 66.1% of people aged 15–74 were employed and unemployment stood at 6.7%; the number holding a second job rose 78.5% year on year.24 Opening Latvijas Banka's annual conference on November 11, Governor Mārtiņš Kazāks said Europe fails to turn its savings into growth and that its fragmented financial markets “are not fit for purpose and not fit for the future.”25
Eastern defence line takes shape; defence industry grows
Work on the Baltic defence line along Latvia's eastern border is continuing through the winter. Of 89 km of anti-tank trenches planned in the first stage, 4 km have been dug and 5 km of concrete “dragon's teeth” put in place; the first 27 km are due next spring. Obstacles are being built where heavy vehicles could move, while marshes, lakes and forests protect other stretches of the more than 450 km border with Russia and Belarus. €303 million has been earmarked for fortifying the border by 2029.26
Around 240 companies now work in Latvia's defence sector, developing drones, sensors, communications, cyber security and autonomous systems. State support for the industry has reached almost €270 million over two years, and the eight largest supported projects are expected to attract €374 million in investment and create nearly 680 jobs.27 The heads of the three Baltic power grid operators say the grid is far more secure than five years ago, after synchronisation with continental Europe, but must now prepare for sabotage, cyber attacks and drones as well as extreme weather.28
Braže at the UN Security Council
Chairing the emergency Security Council meeting on Ukraine that Latvia called on November 9,29 Foreign Minister Baiba Braže said Russia's actions in Ukraine amount to acts that define genocide under the Genocide Convention, citing record civilian and child casualties and 20,651 Ukrainian children forcibly transferred to Russia or Russian-controlled territory. When Russia seeks negotiations on European security, she said, it should simply respect the UN Charter, and she called Russian claims that NATO members provide airspace for drone attacks on Russia “unacceptable and blatantly false.”30
Baltic states lead the EU in homicides
Eurostat data for 2024 put Latvia second in the EU for police-recorded homicides, at 2.40 per 100,000 inhabitants, after Lithuania (2.63) and ahead of Estonia (1.82), though all three have seen significant declines over the past decade. Latvia was also second, after Greece, for the share of people unable to cope with unexpected financial expenses in 2025, at 43.7% against an EU average of 29.2%.31
Nations League ends without a win
Latvia lost 2:1 to group leaders Montenegro in heavy rain in Podgorica on November 12, conceding the winner in injury time after Deniss Meļniks had equalised. With a single point from a draw with Cyprus, Latvia is certain to finish bottom of its League C group.32 The campaign ended in Rīga on November 15 with a 0:0 draw against Armenia. Latvia stays bottom of the group but will not drop down, as the next Nations League cycle will have three tiers instead of four.33
Digest sources
Nedēļas svarīgākās ziņas
Valdības veidošana: «Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība vienojas
Ministru prezidents Andris Kulbergs („ Apvienotais saraksts “) 15. novembra vakarā paziņoja, ka „ Apvienotais saraksts “ (AS) un Nacionālā apvienība (NA) ir vienojušās sadarboties jaunās valdības veidošanā un sadalīt atbildības jomas; abiem politiskajiem spēkiem Saeimā kopā ir 51 balss. Topošās valdības prioritātes būs valsts drošība, valsts finanšu sakārtošana, ekonomikas izaugsme un efektīva valsts pārvalde. NA pirmdien jāizvirza kandidāti iekšlietu, labklājības un kultūras ministra amatiem. Iekšlietu ministra amatā varētu palikt Jānis Dombrava, kultūras ministra amatā – Nauris Puntulis, bet par labklājības ministra kandidātu partija vēl nav izlēmusi. NA vadīs arī Saeimas Tautsaimniecības komisiju, savukārt Kulbergs aicinājis aizsardzības ministru Raivi Melni turpināt darbu.1
Vienošanās nebija viegla. Raidījums „ De facto “ noskaidrojis, ka AS sākotnēji NA papildus iekšlietu nozarei piedāvāja tikai labklājības jomu, kuru tuvākajā laikā varētu apvienot ar veselības nozari, kā arī vien trīs Saeimas komisijas. Tāpēc NA valde nolēma nesteigties ar piekrišanu. Panāktā vienošanās paredz arī Kultūras ministrijas nonākšanu NA pārziņā. „ Jaunā Vienotība “ sarunās par dalību valdībā netika aicināta. Aināra Šlesera partijas „ Latvija pirmajā vietā “ līderis sola, ka Kulberga valdību atbalstīs vismaz daļa frakcijas deputātu, tostarp viņš pats, taču budžeta problēmas nedrīkstot risināt uz bērnu, cilvēku ar invaliditāti un senioru rēķina.2 NA vēlas koalīcijas līgumā nostiprināt prasību pēc vienprātības jautājumos, kas skar Satversmi, pilsonību, latviešu valodu un drošību.3
AS frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka AS apsver iespēju apvienot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Klimata un enerģētikas un Ekonomikas ministriju. Savukārt Labklājības un Veselības ministriju apvienošanu varētu sagatavot nākamgad, lai abas ministrijas apvienotu 2028. gadā.4 Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns cer, ka gan valdību, gan Saeimas komisijas izdosies apstiprināt jau 17. novembrī.5
Datu incidentos skartas «airBaltic» rezervācijas un 125 miljoni īsziņu
„ airBaltic “ ārējā IT pakalpojumu sniedzēja sistēmās konstatēta nesankcionēta piekļuve aptuveni 618 000 pasažieru rezervācijām. Apdraudēti ir to pasažieru vārdi, uzvārdi, rezervāciju numuri un lidojumu informācija, kuri laikposmā no 18. jūlija līdz 12. novembrim reģistrējušies lidojumiem tiešsaistē. Maksājumu un ceļojuma dokumentu dati nav skarti, un līdz šim nav konstatētas pazīmes, ka informācija būtu ļaunprātīgi izmantota. Aptuveni 11 800 skarto rezervāciju lidojumi vēl nav notikuši. Lidsabiedrība uzsver, ka incidents nav saistīts ar „ CSC Telecom “ īsziņu noplūdi, un aicina pasažierus uzmanīties no krāpnieciskiem paziņojumiem, īpaši tādiem, kuros tiek solīta kompensācija vai naudas atmaksa.6
„ CSC Telecom “ datubāzē, kurā četru gadu laikā bija uzkrājušies vairāk nekā 125 miljoni banku, apdrošinātāju, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju klientiem nosūtītu īsziņu, konstatētā drošības nepilnība ir novērsta. Tomēr pašlaik nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka kāds informāciju ir ieguvis. Valsts policija un Datu valsts inspekcija sākušas pārbaudi, bet kiberdrošības eksperti iesaka paziņojumus saņemt lietotnēs, nevis īsziņās.7
Kultūras nozare protestē: «Kultūra (iz)dzīvo»
Protestējot pret nepietiekamo finansējumu un zemajām algām, kultūras nozare novembrī rīko akciju „ Kultūra (iz)dzīvo “. 10. novembrī aptuveni 1,5 kilometrus garš gājiens veda no Operas skvēra pie Brīvības pieminekļa līdz Ministru kabinetam. Akcijas rīkotāji aicina izstrādāt ilgtermiņa plānu kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai.8 Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Sandis Voldiņš atgādināja, ka kopš 2019. gada četrās valdību deklarācijās ir iekļauts solījums „ palielināt kultūras darbinieku atalgojumu “, taču tas joprojām nav izpildīts.9
Gājiena dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidents Kulbergs. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz taupības pasākumiem, valstij ir četri galvenie pīlāri – drošība un aizsardzība, veselība, izglītība un kultūra –, kurus tuvākajā laikā neskars. Vienlaikus viņš norādīja, ka arī Kultūras ministrijā nedrīkst pieļaut līdzekļu izšķērdēšanu.10
Zemessardzē piesakās mazāk; daudzi ignorē brīdinājumus telefonā
Zemessardzē pašlaik piesakās aptuveni tikpat daudz cilvēku kā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – vidēji ap 800 gadā. Tikpat daudz zemessargu dienestu arī pamet. Zemessardzes rindās ir aptuveni 10 000 cilvēku, bet noteiktais mērķis ir 12 000. Komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs, to skaidro ar demogrāfisko bedri un jauniešu iesaisti Valsts aizsardzības dienestā.11
Aptauja liecina, ka šūnu apraides brīdinājumus nopietni uztvēruši nedaudz vairāk nekā puse to saņēmēju. Katrs desmitais tos ignorē, bet Latgalē, kur dronu dēļ šādi paziņojumi tiek izplatīti biežāk, – pat katrs piektais. VUGD novembrī rīko informatīvo kampaņu „ Pamanu. Saprotu. Rīkojos “.12 Rēzeknē no 29 apzinātajām patveršanās vietām tikai trīs pilnībā atbilst prasībām. Tūlītējai izmantošanai piemērotās patvertnēs vietas pietiek aptuveni 6360 cilvēkiem jeb tikai ceturtajai daļai no pilsētas aptuveni 26 000 iedzīvotāju. Pagrabu pielāgošanu patvertņu vajadzībām kavē tehniskas problēmas un finansējuma trūkums.13
«Ledusskapju kiberuzbrukumi» – brīdinājums arī Latvijai
Oktobrī un novembrī hakeri uzlauza sistēmas, kas ļauj attālināti regulēt ledusskapju un saldētavu temperatūru lielveikalos vismaz 12 Eiropas valstīs, izraisot pārtikas sabojāšanos tonnām. Visvairāk cieta Francija, kas uzbrukumos vaino Irānu, taču izskanējušas arī aizdomas par Krievijas iesaisti. ES kiberdrošības aģentūras ENISA vadītājs Juhans Lepasārs brīdina, ka šodien par uzbrukumu mērķi kļuvuši ledusskapji, bet rīt tie var būt interneta maršrutētāji un citas ierīces.14 Latvijas kiberdrošības iestādes brīdinājušas pašvaldības un uzņēmumus, ka apdraudētas var būt arī attālināti vadāmās ūdensapgādes un apkures sistēmas. Vidzemes pašvaldības uzsver, ka šīs sistēmas vajadzības gadījumā iespējams vadīt arī manuāli, tomēr atzīst, ka simtprocentīgu aizsardzību vairs nevar garantēt neviens.15
Zinātņu akadēmija lems par Kalviņa atsaukšanu
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rudens pilnsapulcē 26. novembrī lems par LZA prezidenta Ivara Kalviņa atsaukšanu no amata. To ierosinājis pats Kalviņš saistībā ar viņa sniegto rekomendāciju piešķirt Latvijas pilsonību Indijas pilsonei Divjai Višvanatai.16 LZA Senātam nav zināmi pierādījumi, ka Kalviņš būtu apzināti pārkāpis savas pilnvaras vai rīkojies personisku interešu vadīts, tomēr tas atzīst, ka viņa vienpersoniskā rīcība radījusi risku akadēmijas reputācijai. Kalviņš pats norādījis, ka saņemto informāciju nav padziļināti pārbaudījis.17
Raidījums „ De facto “ vēsta, ka Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas rezultāti šogad tiks paziņoti vēlāk, jo vērtēšanas procesā ieviestas starptautisko ekspertu paneļdiskusijas. Zinātnieki cer, ka šāda pieeja pasargās konkursa uzvarētājus no politiķu uzbrukumiem, kādi sekoja pērn. Tikmēr joprojām nav zināms, vai valstī izsludinātā izdevumu samazināšana skars arī zinātni.18
KNAB: jauns vadītāja kandidāts un izmeklēšanas
KNAB priekšnieka amata konkursa komisija premjeram ieteikusi šim amatam līdzšinējā priekšnieka vietnieka Jāņa Rozes kandidatūru. Par viņa apstiprināšanu amatā vēl jālemj valdībai un Saeimai.19 KNAB sācis divus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām Olaines pašvaldībā, kuros iesaistīts arī domes priekšsēdētājs Andris Bergs. Tāpat tiek izmeklēta pašvaldības kapitālsabiedrības „ Olaines ūdens un siltums “ līdzekļu izlietojuma likumība.20 No septiņām KNAB un Eiropas Prokuratūras sāktajām izmeklēšanām par slimnīcu medicīniskā aprīkojuma iepirkumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz septiņus miljonus eiro, kriminālvajāšanai nodotas divas lietas. Viena no tām saistīta ar Ogres rajona slimnīcu, otra – ar robotizētās ķirurģijas sistēmas „ da Vinci “ iepirkumu.21
Invaliditātes piešķiršanas sistēmu atzīst par novecojušu
Latvijā ir vairāk nekā 224 000 cilvēku ar invaliditāti, kuru atbalstam valsts ik gadu atvēl aptuveni miljardu eiro. Pēc tam, kad invaliditātes atbalsts tika minēts kā viens no iespējamiem budžeta izdevumu samazināšanas avotiem, Latvijas Televīzija noskaidroja, ka gan Valsts kontrole, gan Labklājības ministrija pašreizējo sistēmu atzīst par novecojušu. Invaliditātes statuss bieži kalpo ienākumu zuduma kompensēšanai, taču cilvēkiem, kuriem atbalsts patiešām nepieciešams, ar to nepietiek. Pērn invaliditātes ekspertīzes rezultātā statuss netika piešķirts tikai 7 % gadījumu. Ministrija vēlas ieviest individualizētu novērtēšanas sistēmu, kuras pamatā būtu cilvēka funkcionālie ierobežojumi, nevis diagnoze.22
Taupības laikā: zaudēta nauda, pārdalīti miljoni
Rīga zaudējusi iespēju izmantot vairāk nekā 740 000 eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma nomaiņai. Iepirkumu uzraudzības birojs divreiz atcēla pašvaldības lēmumu par konkursa uzvarētāju – uzņēmumu „ Vizulo Solutions “. Pēc gandrīz gadu ilgas iepirkuma procedūras konkurss tika pārtraukts, jo darbus vairs nebija iespējams pabeigt noteiktajā termiņā.23 Klimata un enerģētikas ministrija savās rezervēs atradusi 50 miljonus eiro, kas iegūti no emisiju kvotu pārdošanas. No tiem 10 miljonus paredzēts rezervēt mājokļa pabalstiem, bet aptuveni 20 miljonus nākamo četru gadu laikā novirzīt sportam, galvenokārt vēl veidojamajam Valsts sporta fondam. Vairākas vides organizācijas pret šo ieceri iebilst.24 Valdība vienas dienas laikā, neuzklausot ne pedagogu arodbiedrības, ne pašvaldību viedokli, jau otro reizi atkāpās no jaunā skolotāju algu modeļa, steidzami pārdalot vairāk nekā pusmiljonu eiro skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu – visticamāk, privātskolām.25
Cietumsods par kara noziegumu slavināšanu; aizturēta skinhedu grupa
Rīgas pilsētas tiesa Tatjanai Masenko piespriedusi trīs gadu cietumsodu un divu gadu probācijas uzraudzību par Krievijas bruņoto spēku pastrādāto kara noziegumu pret Ukrainu slavināšanu platformā „ TikTok “. Lietā konstatētas vairāk nekā 20 šādas publikācijas. Aizstāvis spriedumu pārsūdzēs.26 Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu 29. oktobrī Rīgā aizturēja četrus skinhedus – trīs nepilngadīgos un vienu pilngadīgo – saistībā ar dedzināšanu un vardarbību pret cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas. Grupas darbībās bija iesaistītas arī mazgadīgas personas.27
Krievija un starptautiskais sports
Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) 15. novembrī apstiprināja, ka Krievijas U-20 izlase Kanādas valdības noteikto ierobežojumu dēļ nepiedalīsies pasaules čempionātā. Tādējādi Norvēģija saglabās vietu elites divīzijā un spēlēs vienā grupā ar Latviju.28 Ziemeļamerikas mediji vēsta, ka IIHF iesniegusi apelāciju par Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmumu ļaut Krievijai atgriezties starptautiskajās sacensībās. Federācija norādījusi, ka divi no trim tiesnešiem nebija atklājuši savas saites ar Krieviju.29 Somija no 16. novembra vairs neizsniegs vīzas Krievijas sportistiem, arī tiem, kuri piedalās sacensībās neitrālā statusā, kamēr turpinās karš Ukrainā.30 Krievijas kamaniņu braucēji nevarēs piedalīties janvāra Pasaules kausa posmā Siguldā, jo to aizliedz Sporta likums un lielākā daļa šo sportistu ir iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.31
Sports: neizšķirts ar Armēniju, Skonto stadiona nākotne, pasaules čempions šaušanā
Latvijas futbolisti 15. novembrī Rīgā Nāciju līgas sezonu noslēdza ar bezvārtu neizšķirtu pret Armēniju. Lai gan Latvija C līgas otrajā grupā palika pēdējā vietā, izkrišana uz zemāku līgu tai nedraud, jo nākamajā ciklā pašreizējo četru līgu vietā būs tikai trīs.32 Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs „ Invego “, kas oktobra beigās vienojās par Skonto stadiona iegādi, plāno stadionu nojaukt un tā vietā 12 gadu laikā izveidot dzīvojamo kvartālu, ieguldot aptuveni 100 miljonus eiro. Jaunu nacionālo stadionu iecerēts būvēt netālajā Skanstes apkaimē, taču šī iecere vēl nav apstiprināta.33
Ernests Erbs Dohā kļuva par pasaules čempionu šaušanā ar lielkalibra pistoli 25 metru distancē, iegūstot 588 punktus.34 Sieviešu florbola izlase Rīgā ar 7:1 pārspēja Dāniju un kvalificējās 2027. gada nogalē Turku paredzētajam pasaules čempionāta finālturnīram.35 Savukārt šķēpmetēja Elīza Ligere Dakarā izcīnīja bronzas medaļu pasaules jaunatnes olimpiskajās spēlēs.36
Ziņu apskata avoti
latviski

