GalleryABRENES NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Pirms vairākiem gadsimtiem baltu tērpu valkāšana bijusi ļoti izplatīta plašā Latvijas teritorijā. Ar laiku Abrenes novads palika vienīgais, kur tie vēl sastopami. Raksturīgi, ka Abrenes novadā balti bijuši kā goda, tā darba tērpi.
Greznākais goda tērpa gabals bija sagša. To auda no dabiski baltas vilnas dzijas. Sagšas galus izrotāja ar platu, joslās sakārtotu rakstu. Gar malām šuva šaurāku rakstu. Rakstu veidoja no saskanīgām, bet atturīgām krāsām. Vasarā uz pleciem sedza snāteni. To auda no baltiem linu diegiem rakstainā audumā.
Kreklus lielāko tiesu šuva ar šauru, nerotātu, stāvu apkaklīti un aprocēm piedurkņu galos. Galvenais greznums bija uzšūtie, sarkaniem rakstiem rotātie uzpleči un ieaustas svītras jeb raksti piedurkņu augšgalā. Uzplečus sagatavoja jau agrāk, lai, šujot kreklu, rotājamais materials būtu gatavs. Kreklu pie kakla sasprauda ar mazu sudraba saktiņu vai arī sasēja ar baltu saitīti.
Abrenes novadā valkāja baltas vilnas jakas ar stāvu, melnu apkakli. Jakām gar apakšmalu un piedurkņu galos piešuva krāsainu apaudu, bet priekšpusē malas atšuva ar sarkanu lentu. Jaka sniedzās līdz jostas vietai, priekšējie stūrīši bija mazliet atlocīti.
Vasarai brunčus auda no baltiem, smalkiem linu diegiem rakstainā audumā. Ziemā šuva baltus vilnas brunčus. Brunču apakšmalā ieauda sarkanas svītras un piešuva krāsainu apaudu. Dažreiz vēl piešuva knipelētu mežģini. Abrenes novadā jostas nav, tāpēc brunču augšmalā piešuva krāsainu apaudu, kuru pēc uzvilkšanas mugurā sasēja mezglā.
Abrenes novada jaunavu galvas rota bija sarkani, sīkām, krāsainām pērlītēm izšūti vainagi.
Sievas galvas apsedza ar autu — baltu, dvielim līdzīgu linu audekla gabalu, kam galos ieaustas krāsainas svītras un nelielas bārkstis. Autu apņēma ap galvu un sasēja uz pakauša mezglā, ļaujot galiem brīvi nokarāties.
