GallerySMILTENES NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Smiltenes novadā sievietes godos uz pleciem sedza baltas, neizrakstītas villaines, kuru vienīgais rotājums bija galos atstātās velku bārkstis. Ziemā pāri baltajām sedza vēl rūtainas villaines. Vasarā valkāja snātenes — no balinātiem linu diegiem gludi vai rakstā austas seģenes ar bārkstīm galos. Baltās villaines un snātenes sedza uz pleciem visā platumā vai arī gareniski pārlocītas. Rūtainās villaines sedza stūreniski pārlocītas. Villaines ar saktām nesasprauda.
Krekli bija ļoti vienkārši. Apkakli rotāja šaurs vienvirziena izvilkuma rakstiņš. Uzšūto uzpleču un aproču vienīgais rotājums bija vairākas mašīndūrienu rindas. Kreklu pie kakla sasprauda ar mazu sudraba saktiņu vai arī sasēja baltām lentītēm.
Smiltenes novadā raksturīgi bija sīkrūtaini brunči. Tos auda sarkanīgus ar sīkām, tumšzilām rūtīm. Brunčus jostas vietā sakrokoja sīkās krokās un piešuva tāda paša auduma jostiņu. Jakas šuva no tāda paša auduma kā brunčus. Jakas sniedzās līdz jostas vietai un bija cieši pieguļošas augumam. Arī Smiltenes novadā jakas mugurpusē rotāja ar austiņām. Austiņas piegrieza pusmēness veidā, virspusei ņēma tādu pašu audumu kā jakai, bet apakšpusei sarkanu vadmalu vai tūku.
Jaunavas valkāja gan vainagus, gan matauklas. Vainagi bija sarkana tūka, rotāti ar krāsainām stikla pērlītēm. Matauklas bija sarkanas lentas ar uzšūtiem puķu motīviem galos. Matauklas parasti iepina matu pīnēs, matu pīnes apņēma ap galvu, bet matauklas pakausī sasēja tā, ka gali brīvi nokarājās pār muguru. Matauklu vidusdaļu dažreiz «sameta vainagā», velkot vienu matauklas cilpu cauri otrai. Samesto vainagu apņēma ap galvu un pakausī sasēja, bet gali brīvi nokarājās pār muguru.
Sievu galvas rota bija baltas torņa cepures ar mežģini gar priekšējo malu. Dažreiz valkāja arī zīda lakatus.
