IX I Latvijas daiļamatniecības izstāde

Ar tautas Vadoņa un Valsts Prezidenta Dr. K. Ulmaņa gādību un Latvijas amatniecības kameras rīcību labvēlīgi izšķirts I Latvijas daiļamatniecības izstādes jautājums un tā atklāta no 1937. g. 6. februāra līdz 7. martam. Si izstāde ir pirmā daiļamatniecības darba lielā parāde Latvijā, kur mājrūpnieki, amatnieki, mākslinieki un architekti rāda savstarpējus sadarbības rezultātus, gūstot jaunas ierosmes un sparu turpmākam darbam. Katrs mākslas aroda darbinieks, piedaloties šādā vai tādā veidā šinī izstādē, ir mūsu mākslinieciskās kultūras atbalstītājs, veicinātājs un cēlājs. Daiļamats te parādās kā amatnieka un mākslinieka ciešas sadarbības augstvērtīgs rezultāts un varens kultūras spēks. Sabiedrība pirmo reizi iepazīstas plašos apmēros ar jaunā laika centieniem — apvienot lietderību ar augstu māksliniecisku kultūru.

Daiļamatniecības izstāde atšķiras no visām citām mākslas, Latvijas ražojumu, lauksaimniecības un citām izstādēm, jo viņas uzdevums ir — rādīt ne tikai agrāk pagatavotos daiļamatniecības darbus, bet radīt arī pavisam jaunus, izstādes mērķiem piemērotus eksponātus, pagatavotus uz jauniem darba pamatiem, balstoties uz amatnieka, rūpnieka, mākslinieka, architekta un patērētāja plašu sadarbību. Soļojot līdzi laikmetam un nezaudējot sakarus ar senām mākslas tradīcijām amatnieks, mākslinieka personības atbalstīts, radījis pavisam jaunas, mākslinieciski kvalificējamas un laikmeta praktiskām vajadzībām piemērotas vērtības, kas spēj modināt sabiedrībā interesi, paplašināt amata produkciju un amatniekam dot vēl lielāku saimniecisku drošību.

Apzinoties izstādes šādu kulturālu un saimniecisku nozīmi. Latvijas amatniecības kamera darījusi visu iespējamo, lai izstāde sasniegtu minētos mērķus, lai amatnieks un mākslinieks, tāpat arī patērētājs netikvien izprastu modernā laikmeta centienus, bet lai ari rastos apzinīgs un pilnvērtīgs plaša vēriena darbs. Kamera centusies stiprināt mākslas labvēlīgo ietekmi amatniecībā, ievadīt amatniecības attīstību jaunos ce|os, ienest svaigu garu viņas tālākā attīstībā. Goda vieta izstādē ierādīta ikvienam, kas savā darbā gājis īstos mākslas ceļus, kā to darījuši mūsu amatnieki senā pagātnē. X

Pagājušos gadu simteņos latvju tauta radījusi dižu un savbūtnēju lautas mākslu un pārdzīvojusi savās mājās visas Rietumeiropas mākslas un daiļamatniecības evolūcijas pakāpes vēsturisko stilu secībā. Šie abi mantojumi ari turpmāk būs galvenie pamati kā mūsu lietišķās mākslas, tā ari daiļamatniecības tālākai attīstībai. Tālab šinī izstādē dižajiem sasniegumiem pagātnē ierādīta piemēroti plaša vieta senvēstures un vēstures nodaļā.

Daiļamatniecības lietu vadiba un kārtošana tagad uzticēta Latvijas amatniecības kamerai, kas, nesen uzsākot darbību, ar panākumiem veikusi savus grūtos uzdevumus izstādes organizēšanā. Sasniegto un panākto rāda daiļamatniecības izstāde, kurā gan daiļamatnieks un mākslas rūpnieks, sadarbībā ar mākslinieku un arclīitcktu, gan mājamatnieks savā Ipatā darbā, balstoties uz dižās pagātnes tradicijām. rāda, ko esam līdz šim paspējuši padarīt mūsu daiļamatniecībā un nacionālās kultūras attīstībā.

Izstāde rāda daiļamatniecības izstrādājumus, darinātus dažādos materiālos un technikās, kā: audumus, kokdarbus, māla, metalla, stikla, dzintara, ādas u. c. daiļamatniecības ražojumus, lietojamo grafiku, grāmatu mākslu, arehitektoniski dekorātīvo glezniecību, tēlniecību u. t. t. sekojošā eksponātu sagrupējumā: 1) latviešu aizvēsturiskā un vēsturiskā laikmeta tautas māksla un daiļamatniecības vērtīgi paraugi, 2) Latvijā darināti vēsturisko stilu raksturīgi izstrādājumi, 3) mūsu dienu mājamatniecības un nelielu darbnīcu ražojumi, kā tautas mākslas laikmetisks turpinājums uz jauniem pamatiem, saskaņā ar mūsu laika prasībām, 4) pilsētu daiļamatniecība un mākslas rūpniecība, kas sadarbibā ar mākslinieku risina svarīgās mākslinieciskas kultūras problēmas, kā: — cilvēka mitekļa iekārtas, grāmatu mākslas u. c., te praktiski risinot arī laikmetiska nācionāla stila problēmu, saskaņā ar tagadnes prasībām.

Jaunie centieni un izstādes nopietnais saturs noskaidros principus un vedīs pie jaunām atziņām kā darba darītājus, tā arī viņa kārtotājus. Objektīvi novērtējot padarīto, atmetot nevajadzīgo, pastiprinot lietderīgi vērtīgo, pacelsim ražojumu māksliniecisko un tech-nisko vērtību un soli pa solim ievadīsim mūsu daiļamatniecības attīstību jaunos, noskaidrotos, laikmeta garam atbilstošos ceļos, kas nodrošinās šai tautas kultūras nozarei krāšņu uzplaukumu nākotnē.

Prof. R. Pelše
Izstādes techniskās komisijas priekšsēdētājs
  ►
1935Freedom Monument1936Is War Inevitable?19371937Latvia for Travelers1939Latvian Signs
© 1998 – 2026, S.A. & P.J.Vecrumba | contact [at] latvians.com   Latvians.com on Facebook Peters on Bluesky↗ Peters on Twitter↗ Silvija on Bluesky↗ Terms of Use Privacy Policy Facebook ToS Web presence by Dynamic Resources