GalleryKRUSTPILS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Krustpils novads ir viens no mazākajiem Latvijas tautas tērpu novadiem, bet šā novada mākslinieciskā kultūra bijusi tik augsta, ka tā ietekmējusi arī apkārtējos novadus.
Greznākais apģērba gabals bija sagša. Sagšas rakstu ziņā bija ļoti dažādas. Sagšu rotājot, greznākās rakstu joslas lika sagšas galos, šaurākās — vienā vai abās malās. Galu joslas veidoja trīs blakus sakārtotas rakstu rindas, pie kam vidējā bija platāka par malējām. Starp galvenajām rindām vēl šuva starprakstu rindas. Sānu joslas parasti tika veidotas no vienas rakstu rindas. Rakstu joslas nobeidzās ar izskaņu rakstiem, t. s. krūmiem. Vecākajām sagšām rakstu joslas šuva ar krust-dūrieniem, vēlāk ar svītru dūrieniem un spodršuvumā ar zaļām dzeltenām, sarkanām un zilām vilnas dzijām.
Sagšas galos virs baltajām velku bārkstīm piešuva ceļu apaudu ar krāsainām, posmos austām bārkstīm, bet gar malām tikai krāsainu ceļu apaudu. Sagšu sedza pāri abiem pleciem un uz krūtīm sasprauda ar burbuļsaktu vai greznu sudraba saktu, kas bJja rotāta ar sarkaniem stikla akmentiņiem un sudraba pakariņiem.
Vainagi Krustpils novadā parasti bija šauri. Sievas valkāja baltas torņa cepures. Cepures priekšējo malu rotāja ar sarkanbaltu vienvirziena izvilkuma josliņu un izšūtu tilla mežgini.
Krekli bija dažādi. Šai zīmējumā redzamais krekls ir ar atlokāmu apkakli, iešūtiem uzplečiem un vaļējiem piedurkņu galiem. Apkakli un piedurkņu galus rotāja ar nelielu, sarkaniem un baltiem diegiem šūtu rakstiņu. Apkakles malu noslēdza no auduma veidoti zobiņi, bet piedurkņu galos šuva nelielas diegu cilpiņas. Interesants bija uzpleča iestrādājuma veids. Uzplečus ar pārējo krekla daļu savienoja ar uzstieptiem baltiem diegiem, kuros ielocīja nelielu rakstiņu. Kreklu pie kakla sasprauda ar mazu sudraba saktiņu.
Brunči parasti bija sīki rūtaini un diezgan vienveidīgi. Brunčus apjoza ar jostām, ko auda no krāsainām dzijām. Kā brunču, tā jostu krāsas bija loti saskaņotas.
