GalleryKRUSTPILS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Krustpils novada tērpos sastopama brīnišķīga krāsu saskaņa un greznība, kā arī rakstu dažādība. Šos tērpus var uzskatīt mākslinieciskā ziņā par vispilnīgākajiem. Tērpu rakstu pamatā skaidri dekorativi principi un tajos atrodami īsti latviskās formas un krāsu likumi.
Greznākais goda tērpa gabals ir sagša. Tā austa no baltām vilnas dzijām trinīša audumā. Sagšas galos novietots plats raksts, ko veido vairākas blakus liktas rakstu joslas, bet gar malām — šaurāks raksts. Vecākajām sagšām galvenais raksts bijis šūts ar krustdūrieniem. Rakstu joslas nobeidzas ar krūmu rakstiem, kas šūti ar svītru dūrieniem. Rakstus izšuva ar zaļām, tumši zilām, dzeltenām un sarkanām vilnas dzijām. Sagšas malas noslēdza krāsainas ceļu apaudas, bet galus krāsainas bārkstis. Sagšu sedza uz pleciem un priekšā sasprauda ar burbuļsaktu.
Krekli bija dažādi. Šeit zīmētais krekls ir ar stāvu apkakli un vaļējiem piedurkņu galiem. Apkakle rotāta ar grezniem, krāsainiem rakstiem, krāsains rotājums šūts arī piedurkņu galos.
Brunčus šuva no rūtaina auduma. Rūtis bija samērā mazas. Lielu uzmanību pievērsa krāsu saskaņai. Krustpils novadā nevalkāja ņieburus, bet jakas valkāja tikai pie darba tērpa.
Jostas izceļas ar savu bagāto rakstu un krāsu saskaņotību. Raksts sadalījās trīs daļās — malu joslās tas bija vienāds visā jostas garumā, bet vidusjoslā — mainījās. Galvenās krāsas bija sarkanā, zaļā un dzeltenā dažādās niansēs. Ar tumši zilas krāsas rakstiem bija bēru jostas.
Jaunavu galvas rota bija šaurs sarkana tūka vainadziņš ar nelielu krāsaino pērlīšu rakstu. Sievas valkāja torņa veida cepures, kam gar priekšējo malu bija piešūta tila mežģine.
