GalleryRUCAVAS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Rucavas novada tautas tērps ir viens no īpatnējākiem un greznākajiem latviešu tautas tērpiem.
Šai novadā bija baltas sagšas, kam gar apakšējo malu šuva platu rakstu joslu, bet abos galos tādas pašas šaurākas joslas. Rakstu joslas izšuva ar oranžsarkanām, zilām, zaļām un dzeltenām dzijām. Sagšas rakstaino malu noslēdza īsas, krāsainas bārkstis.
Sagšai pāri sedza rūtainu villaini, t. s. «mārģeni», bet mārģenei vēl virsū — galdainā rakstā austu linu snāteni. Visas trīs seģenes ņēma zem kreisās paduses un virs labās rokas elkoņa sasprauda ar saktu čupu, t. i., vairākām dažāda lieluma burbuļsaktām.
Krekli bija grezni rotāti ar sarkanām vilnas dzijām pītā krustdūrienā vai ari ar balinātiem un nebalinātiem linu diegiem grieztā rakstā un spodršuvumā. Uz krekla pleca mēdza šūt greznu krūmu rakstu. Rotāta bija arī atlocītā apkakle un piedurkņu gali, kas ar izrotātu saitīti bija savilkti krokās. Kreklu pie kakla sasprauda ar dzintara kniepķēnu.
Brunčus šuva no tumši zilas vai zaļas vadmalas. Apakšējo malu mēdza atlocīt ar sarkanu audumu, bet virs tā uzšūt zelta un sudraba brokāta lentas.
Ņieburs bija no tāda paša auduma kā brunči. Tas sniedzās pāri jostas vietai, ar sānos saliktām krokām. Priekšpusi rotāja uzšūtas zelta un sudraba brokāta lentas un no sarkanas vilnas dzijas mestas aukliņas.
Jaunavas ap galvu sēja «kaspini» — sarkanu, ziedu motīviem un ornamentiem rotātu zīda lentu. Pirms kaspines apsiešanas matu pīnes sakārtoja gar deniņiem t. s. ragos, lai kaspines augšējā mala stāvētu platāka par apakšējo.
Sievas ap galvu sēja nāmatu — dvielim līdzīgu baltu, galdainā rakstā austu linu audekla gabalu. Nāmats pēc apsiešanas apņēma visu galvu, atstājot redzamu tikai seju.
