GalleryALSUNGAS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Alsungas novada goda tērpi ir ļoti bagātīgi.
Šai novadā uz pleciem sedz t. s. mēleni — tumši zilu villaini. Mēlenes apakšējā mala ir izrotāta ar bronzas spiralīšu rakstu, bet stūros iešūtas lielas, četrstūrainas spiralīšu saulītes. Gar pašu apakšmalu piestiprināti bronzas karuļi.
Mēlenei pāri vēl sedz otru — balto sagšu, kurai galos ieausti zili un zaļi raksti. Sagšu parasti sedz tā, lai tā neaizklātu mēlenes spirāļu rakstu. Sagšas uz krūtīm sasprauž ar apzeltītām, krāsainiem stikla akmentiņiem izrotātām dižsaktām.
Biežāk nekā mēlenes un baltās sagšas Alsungas novadā valkā t. s. «trakās drānas». Tās ir spilgti sarkanās, dzeltenās un melnās rūtīs austas villaines, ko tāpat klāj uz pleciem un sasprauž ar dižsaktu. (Spilgto krāsu dēļ villaine, domājams, arī dabūjusi savu nosaukumu.)
Jaunavu galvas rota ir «spangu» vainags. To veido no šauras sarkana tūka strēmeles, kam virsū piestiprināta plāna bronzas sloksnīte. Sloksnīte piestiprināta ar apaļām bronzas ripiņām jeb «spangām», no kā arī vainags dabūjis savu nosaukumu.
Sievas vispirms ap galvu sien sievas autu, t. s. «lupatu», tam liek virsū cepuri ar krokotu mežģiņu priekšmalu; virs cepures sien zaļu zīda lakatiņu, kura galus sastiprina uz pieres mazā mezgliņā, un šim lakatam vēl pāri otru lakatu, ko sasien zem zoda.
Kreklus šuj ar augstām, stāvām apkaklēm, kas izrotātas ar stikla salmiņiem, pērlītēm uz krāsaina ar vilnas dzijām noklāta pamata. Piedurkņu galos ir platas aproces, ko rotā ar baltiem, retāk krāsainiem rakstiem. Kreklu sasprauž ar mazu sudraba saktiņu.
Brunčus darina no koši sarkanas vai violetas sīkās lāsītēs austas drānas. Brunči sākas virs jostas vietas un ir piešūti pie maza ņiebura. Virs ņiebura velk melnu vilnas jaku, kas rotāta ar uzšūtām sarkanu, dzeltenu un zaļu rakstu svītrām. Jaka sniedzas līdz jostas vietai ar nelielu pagarinājumu priekšpusē. Ap vidu sien greznu austu jostu.
Kājās auj sarkanā pamatā ar dzelteniem, zaļiem un ziliem rakstiem izadītas zeķes.
