GalleryALSUNGAS NOVADA VĪRIEŠU TAUTAS TĒRPS
Alsungas novadā vīrieši godos valkāja pelēkus, pusgarus vilnas svārkus, t. s. bruslakus, kas sniedzās līdz pusstilbiem. Bruslakiem bija stāva apkakle, rotāta ar baltiem linu diegiem. Neliels rotājums bija arī piedurkņu galos. Bruslakus līdz jostas vietai aizpogāja ar baltām perlamutra pogām, kuras piešuva divās rindās. Sānos bija iegrieztas kabatas ar virsū uzšūtu atloku. Mugurpusē bruslakus no jostas vietas uz leju sīki sakrokoja. Tā kā tie bija diezgan plati, tad, ar jostu apjožot, arī sānos radās nelielas krokas.
Senāk vilka divus bruslakus — vienus pāri otriem. Virsū uzvilktos nepogāja ciet, tos arī neapjoza, lai apakšējie vienmēr būtu redzami. Bruslaku apjoza ar ādas jostu, kas bija rotāta vairākām misiņa sprādzēm, vai arī ar sleņģeni. Sleņģeni veidoja priekšpusē misiņa plāksnes, bet mugurpusē važiņas.
Alsungas novadā vīriešu kreklus šuva ar stāvām apkaklēm, ko rotāja plata vienvirziena izvilkuma josla. Gar pašu apkakles malu nošuva mezgliņus. Kreklam bija uzšūti uzpleči un aproces, kurus nerotāja. Ap kaklu apsēja stūreniski vairākkārt salocītu zaļu vai sarkanu zīda lakatiņu. To apņēma no priekšpuses ap kaklu, mugurpusē krustoja un galus sasēja priekšā mezglā.
Alsungas novadā valkāja baltas bikses ar platām starām. Bikses šuva gan no vilnas, gan linu auduma. Kājās visbiežāk āva melnus stulmu zābakus. Tomēr dažreiz mēdza aut arī kurpes. Tādā gadījumā vilka garas, spilgti rakstainas vilnas zeķes, kurās sabāza staru galus.
Alsungas vīriešu galvas sega bija melna ratene. Tai bija mazliet uz augšu uzliektas malas un paplats, ne visai augsts dibens. Ap cepures dibenu, tieši virs platajām malām, sēja no vairākām krellīšu vijām pītu auklu jeb «kranci». Auklas gali nokarājās pāri ratenes malai kreisajā pusē. No krellīšu vijām pītās auklas vietā sēja arī krāsainu lentu. Sasietās lentas gali nokarājās mugurpusē.
