GalleryAUGŠZEMES NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Par Augšzemi sauc Zemgales austrumdaļu starp Daugavu un Lietuvas PSR. Šā novada tautas tērpam daudz kas kopējs ar Krustpils novada tērpu.
Greznākais sieviešu goda tērpa gabals šai novadā bija sagša. Sagšas galus rotāja ar trim rakstu joslām (vidū platāka, abās pusēs šaurākas) un izskaņu rakstiem. Gar sagšas abām malām šuva šaurāku rakstu joslu un arī izskaņu rakstus. Rakstus izšuva ar zilām, zaļām, sarkanām un dzeltenām vilnas dzijām. Sagšu sedza uz abiem pleciem un priekšā sasprauda ar burbuļsaktu.
Kreklus Augšzemes novada austrumdaļā šuva no balta linu audekla ar atlokāmām apkaklēm, iešūtiem uzplečiem un aprocēm piedurkņu galos. Apkakli un aproces rotāja ar sarkanām svītru dūrienos šūtām saulītēm. Īpatnējs bija uzpleču iestrādājuma veids. Uzpleci ar pārējo krekla daļu savienoja ar uzstieptiem baltiem diegiem, kuros kā izvilkumā ielocīja sarkanbaltu rakstu. Uzpleča galā uzšuva sarkanu rakstiņu.
Novada rietumdaļā bija izplatīti krekli ar stāvām apkaklēm un platiem piedurkņu galiem. Apkakli un piedurkņu lejas galus rotāja ar krāsainām vilnas dzijām šūtiem rakstiem. Kreklus pie kakla sasprauda ar mazu, apaļu sudraba saktiņu.
Augšzemes brunči bija ļoti dažādi. Tur pazina gan svītrainus, gan rūtainus, gan rakstainus brunčus, bet vasarā staigāja arī ar baltiem linu brunčiem. Raksturīgākais brunču audums redzams zīmējumā. Brunčus jostas vietā apsēja ar krāsainām jostām.
Kreklam pāri vilka zaļu vai mēļu, retāk melnas vadmalas jaku. Jaka līdz jostas vietai bija pieguļoša augumam, bet uz leju no jostas vietas muguras daļā salikta dziļās krokās. Jakai mugurpusē bija stāva, augsta apkakle. Jakas dūrgalos, gar kakla izgriezumu un gar apkakles malām iegrieza robiņus un atstāja neapvīlētus.
Jaunavas valkāja 3—5 cm platus sarkana tūka vainagus. Vainagus rotāja ar krāsainiem stikla salmiņiem un pērlītēm.
Sievas galvā sēja galvas autu. Tas bija dvielim līdzīgs balts linu audekla gabals ar ieaustiem sarkaniem rakstiem galos.
