GalleryKABILES NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS
Kabiles novada sagšas bija mazākas par pārējo novadu sagšām un izrotātas ar savdabīgu, masīvu rakstu. Rakstu šuva sagšas galos, gar apakšējo malu un apakšējos stūros. Sagšas galus un apakšējo malu rotāja viengabalaina rakstu josla un nelieli izskaņu raksti. Rakstu šuva ar sarkanām, zilām un dzeltenām vilnas dzijām. Sagšas stūros saulīšu vienu pusi izšuva ar sarkanām, otru pusi ar zaļam dzijām. Gar sagšas galiem piešuva krāsainu ceļu apaudu ar nelielām bārkstīm.
Valkāja arī baltas, nerakstītas un dažādas krāsas austas rūtainas villaines. Villaines valkāja, pār pleciem pārsegtas, nesaspraužot ar saktām.
Kreklus darināja ar atlokāmu apkakli, uzšūtiem uzplečiem un diezgan platām aprocēm. Gar apkakles malu un aproču galos piešuva tamborētu mežģīni. Greznākiem krekliem bez tam gar apkakles malu un uz aprocēm vēl bija izšūti vienvirziena izvilkuma raksti. Kreklus pie kakla sasēja ar baltām saitītēm vai arī sasprauda ar nelielu sudraba vai perlamutra saktiņu.
Brunčus auda sīkās svītrās. Jostas vietā krokas saturēja tā paša auduma jostiņa.
Kabiles novadā sievietes pa lielākai daļai staigāja bez ņiebura un jakas.
Jaunavas valkāja platus, uz papes pamata šūtus sarkanus vainagus. Vainagus rotāja ar greznu rakstu, ko veidoja no stikla pērlītēm un salmiņiem.
Sievas galvā lika vai nu linu auduma cepures ar knipelētu mežģīni gar priekšējo malu, vai arī no raibiem audumiem darinātas aubes veida cepures. Cepures lika tikai lielākos godos, parasti sievas sēja galvā puķainu lakatiņu.
