Lībieši women's Folk CostumeFold-out, Latvian State Printing House, 1958

LĪBIEŠU SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS

Lībieši — senseni Baltijas piekrastes somu-ugru cilts iedzīvotāji. Laiku gaitā latviešu ciltis lībiešus atspieda uz ziemeļiem, galvenokārt uz jūrmalas rajoniem. Lībieši saglabājas ari dažās atsevišķās vietās Vidzemē, piemēram, Ilzenē. Pamazām lībieši saplūda ar latviešu ciltīm, veidojot vienotu latviešu nāciju, un Ienesa mūsu tautas etnogrāfisko bagātību pūrā ari savu daļu.

Greznas, rotātas sagšas lībiešiem nav atrastas. Lībietes sedzās ar rūtainam villainēm, kas bija austas lielās rūtīs no melnām, zaļām, violetām un sarkanām dzijām. Bija ari rūtainas villaines, austas tikai no melnām, baltām un pelēkām dzijām. Villainēm visapkārt lika garas, melnas bārkstis.

Bez tam lībietes uz pleciem mēdza segt nelielu balta vilnas auduma šalli vai arī krāsainu lakatiņu, galus uz krūtīm sakrustojot.

Ikdienā lībietes ap galvu sēja krāsainus zīda vai vilnas lakatiņus. No vainagiem uzglabājušies ļoti grezni līgavu vainagi. Tie darināti šādi. Papes pamats pārvilkts ar sudraba brokātu un uz tā uzstiprinātas dažādas no zīda auduma veidotas puķes. Virs vainaga augšējās malas piestiprinātas metāla stieplītes, kam galos uzvērtas krāsainas, diezgan pajēlas pērles. Pērļu stieplītes savukārt sastiprinātas kopā, tā kā vainagi augšmalā veidojās režģis. Mugurpusē vainagam vel bija piestiprinātās krāsainas zīda lentas.

Ļoti īpatnējas bija sievu cepures. Tās gatavoja no balta vilnas vai kokvilnas auduma, piegriezuma ziņā līdzīgas mazbērnu cepurēm. Gar priekšmalu tām bija piešūta sakrokota mežģīne, bet pakauša dalu rotāja krāsaina auduma puķes, brokāta lentas un lielas, krāsainas pērles. Cepures zem zoda sasēja ar lentām.

Kreklus šuva no balta kokvilnas auduma. Tie bija bez apkakles, ar lielu kakla izgriezumu, ko rotāja, piešujot gar maliņu broderī tehnikā darinātus robiņus. Izgriezuma atlocītajā mala ievēra krāsainu zīda lentīti, kuru priekšā sasēja. Aproces bija stipri platas, un to vienīgais rotājums bija caurā vīle, ar kuru atšuva atlocīto maliņu.

Ir uzglabājušies arī krekli, kuri līdzīgi pārējiem latviešu tautas tērpu krekliem. Tiem bija atlocītas apkakles, uzšūti uzpleči un aproces. Arī šie krekli bija nerotāti.

Brunči bija svītraini. Tos auda no melnām, sarkanām un zaļām vilnas dzijām. Gar brunču apakšējo malu piešuva no krāsainām vilnas dzijām pītu aukliņu.

Lībietes nēsāja ļoti īpatnējas sudraba kakla rotas. Tās veidoja četras važiņu virknes, pie kurām bija piestiprinātas apaļas sudraba bumbiņas. Bumbiņas bija rotātas ar vairākiem izciļņiem, kuros iestiprināti sarkani stikla akmentiņi.