Brīvības Piemineklis (Freedom Monument)Jānis Siliņš, published by the Brīvības Pieminekļa Komiteja, 1935

Tālab pieminekļi ir garīga saite, kas vieno kopības apziņā dzīvos ar aizgājušiem un nākamiem.

Latvju tauta, pēc gadu simteņiem ilgām vēsturiskām cīņām, mūsu laikmetā ir atkal atguvusi reiz zaudēto svabadību un vienību.

Šo lielo notikumu: tautas iegūto brīvību un tautas vienību izteic š. g. l8. novembŗa valsts svētkos svinīgi atklātais Brīvības piemineklis. Tēlniecības un celtniecības veidolos te ietverta Brīvības ideja. Šās idejas piepildījumam mūsu tautas cīnītāji un vadītāji ir ziedojuši savus spēkus, sevi pašu gan senās cīņās, gan dzimtsbūšanas laiku latvju zemnieku nemieros, gan tautiskās atmodas kustībā, gan l905. gada sabangojumos, gan Tīreļa purvos un Nāves salā, gan Ventas un Daugavas krastos, Cēsu kaujā, gan l5. maija vēsturiskos notikumos.

Therefore, monuments are a spiritual bond, uniting the living in a conscious community with the departed and the yet unborn.

The Latvian nation, after a centuries long historical struggle, in our era has regained once more it lost independence and unity.

This great event: the people's achieving freedom and the people's unity, is expressed—on the occasion of this year's Independence Day, November 18th—by the solemnly unveiled Freedom Monument. Here in its sculptural and structural appearance is captured the idea of Freedom. Toward the realization of this idea, our peoples' warriors and leaders have willingly donated their energies, be it their own sacrifice in ancient battles, be it in the dawn of the Latvian farmers' unrest, be it in the people's awakening movement, be it buffeted in the white-capped waves of 1905, be it in the Tīreļi swamps or on Nāves island, be it on the banks of the Venta or the Daugava, be it in the historic events of the 15th of May.