Gallery
|
Apakšējā stāvā iekvēlojas kā nemierā, kā cīas sparā sārtais granīts. Vidējās daļas lielie tēli kalti pelēkzilā Ništates granītā. Aukstā un noslēpumainā krāsu noskaņa te liek nojaust akmenī it kā ziemeļu mierā snaužam sensenus sapņus un ilgas. Šos krāsu valodas pretstatus: trauksmi un klusumu vieno un izlīdzina gaišais Itālijas viesis — travertīns, gan ieskanoties apakšdaļas ciļņos un laukumos, gan gavilējot slaidā obeliskā. Travertīna dzeltenīgie toņi mirdz pret debesu zilgmi it kā uzvaras un gaišas ticības vēstītāji, vaiņagodamies pieminekļa virsotnē ar tumšo vaŗa zaļumu. Tādā kārtā jau ar materiālu raksturīgām īpašībām un to izkārtojuma veidu piemineklis vērīgai acij pauž savus noslēpumus, atklāj māksliniecisku un idejisku domu. 3. DAŽI VĀRDI PAR DARBA LIELUMU UN GAITU.Pieminekļa uzcelšana prasījusi milzu darbu. Četru gadu laikā te patērētas pie akmeņu laušanas un apstrādāšanas vien 308.000 darba stundas lai tādu uzdevumu veiktu, vienam cilvēkam nāktos strādāt 130 gadi, lietājot modernākās ierīces. Izlietāto materiālu kopsvars sasniedz apmēram 2.500 tonnas; tos atvedot pa dzelzceļu, būtu vajadzīgs apmēram 200 vagonu. Tāds liels darbs varēja, pēc ilgiem vilcināšanās un neveiksmju gadiem, īsti sākties tikai tad, kad 1928. gadā nodibinājās, no partiju un dažādu grupu cīņām neatkarīga, Brīvības pieminekļa komiteja, kuŗas priekšgalā automatiski nostājās ikreiz esošais Valsts Prezidents. 15. maija dziļās pārvērtības mūsu valsts dzīvē deva pieminekļa celšanas darbiem jaunu ierosmi, deva ievērojamu līdzekļu pieplūdumu, kā arī padziļināja paša uzdevuma nozīmi. |
At the base, as if in agitation at the height of battle, is red granite. At the middle, sculptures are carved from greyish Nistadt granite. The cool, veiled mood of color makes one anticipate, in the very stone, ancient hopes and dreams as if gently slumbering in a wintry Northern peace. Juxtaposing this colour's vocabulary, uniting and balancing the alarm [of the red granite] with this serenity is the light (imported) Italian travertine, be it harmonized into the bas-reliefs and open fields of the lower sections, or be it celebrating in the form of the slender obelisk. The golden tones of the travertine glisten against the azure of the sky, as if heralding the ultimate perseverance of optimistic faith, as if crowning atop the monument the dark green laurels of victory. In this manner, just by the particular properties of its materials and their means of incorporation, the monument already expresses its secrets to the attentive eye, revealing its artistic and conceptual thought.
3. A FEW WORDS ABOUT THE EXTENT AND PACE OF EFFORT INVOLVED.Building the monument was a vast undertaking. Over a period of four years, just the quarrying, dressing, and sculpting of the stone alone required 308,000 man-hours; to accomplish such an assignment, one person would have to work 130 years, even with the most modern of equipment. The combined weight of materials utilized reaches approximately 2,500 tons; which would fill more than 200 freight train cars. Such a massive effort, after years of delays and lack of progress, could finally start in earnest only when the Freedom Monument Committee was founded in 1928, independent of political parties, squabbles, and in-fighting; and whose head, ex officio, was the current State President. The fundamental changes of May 15th in the life of our country1 gave new impetus to the work of construction, provided a significant new influx of financial and material support2, and deepened the significance of the effort itself as well.
|
